PORTĀLS ĀRSTIEM UN FARMACEITIEM
Šī vietne ir paredzēta veselības aprūpes speciālistiem

Antibiotiku lietošana saistīta ar augstāku infarkta un insulta risku sievietēm

Doctus
Sievietēm, kuras ilgstoši lieto antibiotikas, ir paaugstināts infarkta un insulta risks, secināts pētījumā ar gandrīz 36 500 sievietēm.

Arvien pieaug pētījumu skaits, kuri apstiprina saistību starp ilgstošu antibiotiku lietošanu un izmainītu mikrofloru un iespējams saistību ar kardiovaskulārām slimībām. Šī pētījuma mērķis bija novērtēt saistību starp ilgstošu antibiotiku lietošanu un kardiovaskulāriem notikumiem.  

Pētījumā iekļāva 36 429 sievietes bez kardiovaskulārām slimībām un vēža. Tika analizēts antibiotiku lietošanas ilgums saistībā ar kardiovaskulāriem notikumiem jaunām sievietēm (20 – 39 gadi), pusmūža sievietēm (40 – 59 gadi) un seriorēm (60 + gadi). 7,6 novērošanas gadu laikā 1056 dalībniecēm attīstījās kardiovaskulārs notikums. Sievietēm, kuras lietoja antibiotikas ilgstoši (>=2 mēneši), pēc samērošanas ar iespējamiem jaucējfaktoriem (demogrāfiski faktori, diēta un dzīvesveids, antibiotiku lietošanas iemesls, aptaukošanās, slimības statuss un citu medikamentu lietošana) bija augstāks kardiovaskulāru notikumu risks (HR=1,32; 95 % TI [1,03 – 1,7]), salīdzinot ar sievietēm, kuras nelietoja antibiotikas. Ilgstoša antibiotiku lietošana pusmūžā arī bija saistīta ar augstāku kardiovaskulāru notikumu risku. Savukārt jaunām sievietēm šādu saistību nenovēroja.  

Pētnieki analizēja antibiotiku lietošanu dažādos sieviešu vecuma posmos, ilgstoša antibiotiku lietošana sievietēm pusmūžā un seniorēm bija saistīta ar paaugstinātu kardiovaskulāru notikumu risku vēlāk dzīves laikā.

 

AVOTS: Heianza Y, Zheng Y, Ma W, et al. Duration and life-stage of antibiotic use and risk of cardiovascular events in women. European Heart Journal, 2019

Lasītākais Doctus.lv
GUNTIS KARELIS: Grūtības ir spēcīgs motivētājs

Asociētais profesors GUNTIS KARELIS, RAKUS stacionāra “Gaiļezers” Neiroloģijas un neiroķirurģijas klīnikas vadītājs, neslēpj, ka studiju gados neiroloģija šķitusi ļoti sarežģīta un neizprotama medicīnas joma. Tad nu apņēmies to atšifrēt, nevis centies izvairīties no grūtībām un izaicinājumiem.

M. Lapsa
RENĀTE HELDA: cukura diabēts pandēmijas ēnā— katastrofāls ielaisto gadījumu skaits

Renāte Helda, endokrinoloģe “Veselības centrs 4”, Siguldas slimnīcā: "Kopš 1990. gadiem neatceros tik daudz ielaistu un nolaistu cukura diabēta gadījumu. Ar citām endokrīnajām slimībām pašreiz nav tik slikti, bet sekas varbūt vēl tikai parādīsies, piemēram, laikus neizoperēti vairogdziedzera vēži, kam prognoze ir samērā laba, ja tos ārstē savlaicīgi."

R. Helda
Bioloģiskie medikamenti. Arvien biežāk izmantojam praksē

Zinātniskā revolūcija zāļu atklāšanas un produktu attīstībā biotehnoloģijā, kas notika 20. gadsimta beigās, savu uzvaras gājienu turpina arī 21. gadsimtā. Šobrīd vairāk nekā simt dažādu slimību tiek ārstētas ar biotehnoloģijas palīdzību, turklāt daudzas metodes joprojām ir galvenais atklājums medicīnā. Bioloģisko līdzekļu lietošana strauji paplašinājusies, tos izmanto, piemēram, onkoloģijā, autoimūnu traucējumu, iekaisuma slimību ārstēšanā.

L. Henke, S. Purviņa
Liels traumu risks brīvdienu skrējējiem

Gandrīz puse no visiem brīvdienu skrējējiem (skrējēji, kas to dara neprofesionāli, brīvajā laikā) gūst traumas, galvenokārt saistībā ar ceļiem, ikriem vai Ahileja cīpslām, un riska līmenis ir vienlīdz augsts neatkarīgi no skrējēja vecuma, dzimuma vai skriešanas pieredzes.

Doctus
SANAD II pētījums par valproāta vs. levetiracetāma efektivitāti un izmaksu ieguvumu salīdzinājumu

Valproāts ir pirmās līnijas zāļviela, lai ārstētu pacientus ar jaunatklātu idiopātisku, ģeneralizētu vai grūti klasificējamu epilepsiju. Izņēmums ir sievietes reproduktīvā vecumā potenciālā teratogēnā efekta dēļ. Levetiracetāms tiek izrakstīts arvien biežāk šai pacientu populācijai, neskaitoties uz pierādījumu trūkumu par tā efektivitāti un izmaksu ieguvumiem salīdzinājumā ar valproātu.

Doctus