Secināts, ka pacientiem, kas saņem terapiju ar opioīdiem ilgāk par trim mēnešiem, pastāv risks attīstīties dažādām endokrinopātijām – virsnieru mazspējai, hipogonādismam, hiperprolaktinēmijai un citām. Tāpēc svarīga rūpīga šo pacientu uzraudzība un izvērtēšana ikdienas praksē.
Brepocitinibs ir pirmās klases perorāls, selektīvs TYK2-JAK1 inhibitors, kas bloķē to citokīnu signalēšanu, kas saistīti ar dermatomiozīta aktivitāti. Trešās fāzes divkārtnepārredzamā, ar placebo kontrolētā pētījumā pieaugušie ar dermatomiozītu 1:1:1 iedalījumā saņēma vai nu 30 mg brepocitinibu, 15 mg brepocitinibu vai placebo 52 nedēļas.
Duāla bronhodilatatoru terapija ar ilgas darbības muskarīna antagonistiem (LAMA) un ilgas darbības bēta 2 agonistiem (LABA) ir rekomendēta lielākajai daļai pacientu ar simptomātisku HOPS. Fiksētas LAMA-LABA inhalatoru devas pieejamas dozētu aerosolu, pulvera vai maigas migliņas veidā. Pastāv hipotēzes par atšķirībām LAMA-LABA inhalatoru starpā, atkarībā no to aktīvajām vielām, dozēšanas grafikiem un ievades veidu.
Divos Apvienotās Karalistes kohortas pētījumos secināts, ka topiramāts saistīts ar augstāku glaukomas attīstības risku salīdzinājumā ar citiem antikonvulsantiem kā valproāts un lamotrigīns. Īpaši izteikta asociācija novērota sievietēm un pacientiem ar epilepsiju, bet ne vīriešiem vai pacientiem ar migrēnu.
Antiagregantu terapija pacientiem pēc koronāro artēriju šuntēšanas akūta koronāra sindroma dēļ tiek indicēta un ir zināmi skaidri klīniskie ieguvumi. Tajā pašā laikā nav skaidrs, vai tikagrelora pievienošana aspirīnam šiem pacientiem samazina nevēlamu kardiovaskulāro notikumu risku salīdzinājumā ar aspirīnu monoterapijā.
Laikā no 2025. gada 3. līdz 9. novembrim Zāļu valsts aģentūra jau desmito reizi kopā ar vairāk nekā 130 organizācijām visā pasaulē piedalās starptautiskajā kampaņā “Zāļu drošuma nedēļa” (#MedSafetyWeek).
Šobrīd pastāv ierobežotas farmakoloģiskas pirmsekspozīcijas profilakses iespējas Covid-19 gadījumā, ja neskaitām vakcināciju. Izpētīts, ka azelastīnam, kas ir antihistamīna intranazāls aerosols, pierādīta <em>in vitro</em> pretvīrusu aktivitāte, t.sk. pret SARS-CoV-2. Lai novērtētu, vai azelastīns var būt efektīvs un drošs līdzeklis Covid-19 pirmekspozīcijas profilaksē, veikts pētījums.
Ir publicēti ziņojumi par vairākiem medikamentiem, t.sk. nesteroīdiem pretiekaisuma līdzekļiem (NSPL), protonu sūkņu inhibitoriem (PSI), selektīviem serotonīna atpakaļsaistes inhibitoriem (SSAI), statīniem un antihipertensīviem medikamentiem, kuri var veicināt mikroskopiska kolīta attīstību. Pētnieki pierādījuši, ka lielākā daļa no šiem medikamentiem tomēr šādu risku neveicina.
<em>Mayo</em> klīnikā veikts pētījums par rizatriptāna 10 mg ieguvumu vestibulāras migrēnas simptomu atvieglošanā. Rezultāti nav iepriecinoši: stundu pēc medikamenta ieņemšanas rizatriptāns uzrāda līdzvērtīgu efektu placebo vertigo un nestabilitātes sajūtas mazināšanā.
Novērots, ka neskatoties uz zemo pierādījumu līmeni par efektivitāti, mukoaktīvi līdzekļi bieži tiek izmantoti ārstēšanā pacientiem ar elpošanas mazspēju. Tāpēc tika veikts daudzcentru atvērta tipa nejaušināts pētījums, iekļaujot kritiski slimus, mehāniski ventilētus pacientus no 16 gadu vecuma, kam ir elpošanas mazspēja un nepieciešams izvadīt sekrētu no elpceļiem.
Iedzīvotāji visvairāk (53 %) baidās no onkoloģiskām saslimšanām, kam seko sirds un asinsvadu slimības (41 %). Vienlaikus teju katrs piektais aptaujātais (19 %) norādījis, ka no saslimšanām nebaidās - liecina Mana Aptieka & Apotheka jaunākā Veselības indeksa pētījuma dati.
Hroniskas sāpes ir nozīmīga sabiedrības veselības problēma, kas skar būtisku daļu pieaugušo iedzīvotāju visā pasaulē. Epidemioloģiskie dati liecina, ka hroniskas sāpes piedzīvo aptuveni piektdaļa pieaugušo, un to izplatība daudzviet pieaug. [1] Saskaņā ar ASV Nacionālā veselības intervijas pētījuma (NHIS) 2023. gada datiem, 24,3 % pieaugušo ir hroniskas sāpes, bet 8,5 % — augstas ietekmes hroniskas sāpes, kas regulāri ierobežo ikdienas vai darba aktivitātes. [2] Var salīdzināt ar 2019. gadu, kad hroniskas sāpes tika konstatētas 20,4 % pieaugušo, attiecīgi četru gadu laikā noticis 3,9 procentpunktu jeb aptuveni 19 % relatīvs pieaugums. [2]
Pieaugušajiem ar augstāku Fitbit reģistrēto fizisko aktivitāti – ko vērtēja pēc dienas soļu skaita, aktīvajām minūtēm, sirdsdarbības ritma un citiem rādītājiem – bija mazāka kairinātas zarnas sindroma (IZS) iespējamība, savukārt ilgāks sēdošs laiks bija saistīts ar lielāku IZS risku.
Jaunā pētījumā pierādīts, ka migrēna ar auru ir saistīta ar lielāku išēmiska insulta risku pusmūža un vecākiem pieaugušajiem. Risks bija īpaši augsts vīriešiem, kas jaunāki par 72 gadiem, neatkarīgi no auras esamības, savukārt migrēna bez auras ar insulta risku nebija saistīta.