Viens no biežākajiem iemesliem nosūtīšanai uz augšējo endoskopiju ambulatorajā praksē ir gastroezofageālā refluksa slimība (GERS). GERS diagnoze reizēm var būt sarežģīta. Slimību raksturo kuņģa satura nonākšana barības vadā, kas rezultējas ar raksturīgajiem simptomiem un ilgākā laika posmā var radīt komplikācijas.
Ambulatorajā praksē ir daudz pacientu, kas sūdzas par caureju. Parasti pacienti pamana, ka vēdera izeja kļūst biežāka, tā var būt gan formēta, gan neformēta. Ap 30 % šādu pacientu sūdzību saistītas ar funkcionāliem traucējumiem vai kairinātas zarnas sindromu (KZS).
Lai saprastu, kas ir disbakterioze, vispirms jānoskaidro, kas ir normāla zarnu mikrobiota. Normālas mikrobiotas attīstībā un stabilizēšanā svarīgi vairāki faktori: cilvēka dzimšanas veids (dabiskas dzemdības vai ķeizargrieziens), diēta zīdaiņa vecumā (vai zīdainis barots tikai ar krūti vai mākslīgi) un pieaugušo vecumā (ievēro veģetāru diētu vai uzturā lieto gaļu), kā arī antibiotikas vai antibiotikām līdzīgās molekulas. [1]
Malabsorbcija skar miljoniem cilvēku pasaulē. Gastrointestinālās malabsorbcijas sindroms ir ļoti plašs jēdziens un attiecas uz uzturvielu absorbcijas traucējumiem gastrointestinālajā traktā visos uzturvielu uzsūkšanās posmos.
Hroniska stresa ietekme uz dažādu hronisku slimību gaitu pētīta plaši. Arvien biežāk prāto, vai psiholoģisks distress, trauksme, depresīvi traucējumi varētu ietekmēt arī gastroezofageālā atviļņa slimības gaitu. Kas varētu būt pirmais — stress, pēc tam atvilnis? Vai otrādi? Bet varbūt tie pastāv līdztekus un savā starpā nav saistīti?
Čūlainais kolīts ir hroniska resnās zarnas slimība, kuras izplatība visā pasaulē pieaug. Čūlainā kolīta diagnoze ASV un Eiropā ir gandrīz miljonam cilvēku. Šī slimība nešķiro pēc vecuma, bet pīķi sastopamībā lielākoties sasniedz pacientu 15—30 gadu vecumā.
Peptiskas kuņģa čūlas gadījumi ir dažādi — no tādiem, kad čūla sadzijusi pati un nav bijusi nepieciešama iejaukšanās, līdz tādiem, kad attīstījušās vairākas komplikācijas, kas ir dzīvībai bīstamas, piemēram, asiņošana un perforācija.
Visos veselības aprūpes līmeņos strādājošie bērnu speciālisti ļoti bieži konsultē pacientus ar aizcietējumiem. Pirmajā dzīves gadā aizcietējumi sākas 17—40 % bērnu. Tie bieži asociējas ar neregulāru un/vai sāpīgu defekāciju, enkoprēzi (fēču nesaturēšanu) un sāpēm vēderā.
Šķiet — cik gan daudz gastroenterologi var runāt un rakstīt par atviļņa slimību, taču ikdienas darbā tā mūs nebeidz pārsteigt. Jau sen gastroezofageālu atvilni (GERS) mēs neizskatām kā tikai dedzināšanu aiz krūšu kaula vai grēmas, īpaša uzmanība tiek pievērsta atipiskiem GERS simptomiem jeb ekstraezofageālam atvilnim.
Kairināto zarnu etioloģijā un norisē nozīmīgi ir psihoemocionālie un vides faktori. Precīza izpratne par dažādu faktoru mijiedarbību, psihodiagnostika paver iespējas psihoemocionālam atbalstam un ārstēšanai, lai vēl papildus samazinātu slimības simptomu biežumu un izteiktību, uzlabotu pacienta psihisko veselību un psihoemocionālo labklājību.
2025. gadā Latvijā piedzima 11 957 bērni, kas ir zemākais rādītājs pēdējo 100 gadu laikā. Mātes vidējais vecums, pirmajam bērniņam piedzimstot, — 28,1 gads, kas kopš 2014. gada palielinājies (iepriekš 26,3 gadi). Ginekoloģes, dzemdību speciālistes prof. Dace Rezeberga, Dr. Natālija Bērza, Dr. Katrīna Zaļkalniņa un ģimenes ārste Dr. Dina Florena kopīgā sarunā secināja, ka gan ginekologs, gan ģimenes ārsts var būt autoritāte pacientam un palīdzēt pieņemt uz pierādījumiem balstītu lēmumu reproduktīvās veselības jautājumos.
Secināts, ka pacientiem, kas saņem terapiju ar opioīdiem ilgāk par trim mēnešiem, pastāv risks attīstīties dažādām endokrinopātijām – virsnieru mazspējai, hipogonādismam, hiperprolaktinēmijai un citām. Tāpēc svarīga rūpīga šo pacientu uzraudzība un izvērtēšana ikdienas praksē.
RAKUS Neiroloģijas un neiroķirurģijas klīnikas neiroķirurgs eksperts, Latvijas Neiroķirurgu asociācijas vadītājs, asociētais profesors KASPARS AUSLANDS ir ne vien lielisks ārsts un pasniedzējs, bet arī ieguvis augstskolas diplomu biznesa vadībā un ārsta karjeras sākumā gandrīz izvēlējies citu dzīves ceļu. Taču drīz vien sapratis, ka medicīna ir viņa īstais aicinājums. Nu jau 25 gadus dakteris Kaspars Auslands ir veltījis neiroķirurģijai.
Aptieka Rāmkalni atrodas neparastā vietā — Gaujas upes ielejā, atpūtas parkā “Rāmkalni”. Šosejas malā, kur piestāj atpūtnieki, pusdienotāji, caurbraucēji, aktīvā dzīvesveida piekritēji. Arī tie, kuri nu jau iepazinuši aptiekas īpašo sortimentu. Atverot durvis, pirmais, ko var sajust, ir smarža, un pirmais, ar ko sastopas skatiens, — laipns smaids. Šo aptieku vada lielisks farmaceitu tandēms OLGA un LEONĪDS HODASĒVIČI.
Hroniskas sāpes ir nozīmīga sabiedrības veselības problēma, kas skar būtisku daļu pieaugušo iedzīvotāju visā pasaulē. Epidemioloģiskie dati liecina, ka hroniskas sāpes piedzīvo aptuveni piektdaļa pieaugušo, un to izplatība daudzviet pieaug. [1] Saskaņā ar ASV Nacionālā veselības intervijas pētījuma (NHIS) 2023. gada datiem, 24,3 % pieaugušo ir hroniskas sāpes, bet 8,5 % — augstas ietekmes hroniskas sāpes, kas regulāri ierobežo ikdienas vai darba aktivitātes. [2] Var salīdzināt ar 2019. gadu, kad hroniskas sāpes tika konstatētas 20,4 % pieaugušo, attiecīgi četru gadu laikā noticis 3,9 procentpunktu jeb aptuveni 19 % relatīvs pieaugums. [2]
