Malabsorbcija skar miljoniem cilvēku pasaulē. Gastrointestinālās malabsorbcijas sindroms ir ļoti plašs jēdziens un attiecas uz uzturvielu absorbcijas traucējumiem gastrointestinālajā traktā visos uzturvielu uzsūkšanās posmos.
Hroniska stresa ietekme uz dažādu hronisku slimību gaitu pētīta plaši. Arvien biežāk prāto, vai psiholoģisks distress, trauksme, depresīvi traucējumi varētu ietekmēt arī gastroezofageālā atviļņa slimības gaitu. Kas varētu būt pirmais — stress, pēc tam atvilnis? Vai otrādi? Bet varbūt tie pastāv līdztekus un savā starpā nav saistīti?
Čūlainais kolīts ir hroniska resnās zarnas slimība, kuras izplatība visā pasaulē pieaug. Čūlainā kolīta diagnoze ASV un Eiropā ir gandrīz miljonam cilvēku. Šī slimība nešķiro pēc vecuma, bet pīķi sastopamībā lielākoties sasniedz pacientu 15—30 gadu vecumā.
Protonu sūkņa inhibitorus (PSI) parasti izraksta ar skābi saistītu kuņģa un zarnu trakta traucējumu ārstēšanai. PSI modulē osteoklastu darbību, samazina kuņģa skābes sekrēciju un ir saistīti ar daudzveidīgākas kuņģa un zarnu trakta mikrobiotas izveidi.
Kongress notiks 2021. gada 3.-4. decembrī, tiešsaistē. Tā, kā mums ir jārēķinās ar epidemioloģisko situāciju valstī, tāpēc šobrīd esam nolēmuši aizvadīt Kongresu attālināti, līdzīgi, kā šogad organizē starptautiskos kongresus arī citas Eiropas un ASV profesionālas organizācijas. Pieļaujama arī Kongresa norises hibrīdforma, pie nosacījuma, ja to atļaus epidemioloģiskie noteikumi.
Lielākā daļa pacientu ar akūtu pankreatītu piedzīvo vieglas gaitas, pašlimitējošas slimības izpausmes ar retu nepieciešamību hospitalizācijai. Tomēr, apmēram 20–25 % pacientu attīstās daudz samagāks un potenciāli dzīvību apdraudošs stāvoklis ar progresējošu sistēmisku iekaisīgu atbildreakcijas sindromu (SIRS) un multiorgānu mazspēju, kas ir iemesls augstiem mirstības rādītājiem.
Peptiskas kuņģa čūlas gadījumi ir dažādi — no tādiem, kad čūla sadzijusi pati un nav bijusi nepieciešama iejaukšanās, līdz tādiem, kad attīstījušās vairākas komplikācijas, kas ir dzīvībai bīstamas, piemēram, asiņošana un perforācija.
Karolinskas institūta pētnieki ir identificējuši astoņus primāros faktorus, kas palielina kopējas asiņošanas komplikācijas risku pēc miokarda infarkta. Daži no šiem faktoriem jau ir zināmi, taču, izmantojot mašīnmācīšanās metodes, pētnieki ir atraduši papildu faktorus, piemēram, smēķēšana, asinsspiediens un glikozes līmenis asinīs.
Veselības centrs “Vivendi” sadarbībā ar Veselības ministrijas un Eiropas Sociālā fonda atbalstu organizēja divas interaktīvas konferences par ēšanas traucējumiem, ko bez maksas varēja apmeklēt dažādu specialitāšu ārstniecības personas – psihiatri, psihoterapeiti, pediatri, internisti, endokrinologi, ginekologi, māsas un funkcionālie speciālisti.
Diltiazems tiek bieži parakstīts kambaru frekvences kontrolei pacientiem ar priekškambaru mirdzēšanu (PM). Tajā pašā laikā zināms, ka medikaments nomāc apiksabāna un rivaroksabāna izvadīšanu, potenciāli radot pastiprinātas koagulācijas riskus pacientam. Lai salīdzinātu nopietnas asiņošanas riskus jauniem apiksabāna vai rivaroksabāna lietotājiem, kas saņem vai nu diltiazemu vai metoprololu PM terapijā, tika veikts retrospektīvs kohortas pētījums.
Krākšana biežāk sāk parādīties iedzīvotājiem pēc 35 gadu vecuma. Ja līdz 24 gadiem to novērojuši tikai 7 % iedzīvotāju un no 25 līdz 34 gadiem – 11 %, tad pēc 35 gadu vecuma krākšana guļot nomoka jau katru piekto iedzīvotāju (20 %). Tāpat tā ir izteiktāka cilvēkiem, kuri kopumā dzīvo neveselīgi (25 %). Šādus datus rāda Mana aptieka & Apotheka jaunākā Veselības indeksa pētījums, kas veikts sadarbībā ar SKDS.
Risks mūža laikā saslimt ar priekškambaru mirdzēšanu laika periodā no 2000. līdz 2022.gadam pieauga no katra ceturtā uz katru trešo Dānijas iedzīvotāju. Sirds mazspēja bija izplatītākā ar šo aritmiju saistītā komplikācija un šis risks bija divreiz lielāks nekā insultam.
Dati liecina, ka plānotas ķeizargrieziena dzemdības (CD) pēc mātes pieprasījuma (CDMR) nav saistītas ar paaugstinātu jaundzimušo vai zīdaiņu infekciju risku, salīdzinot ar plānotajām vaginālām dzemdībām (VD).
Ceturtdien Universitātes Zinātņu mājā tika prezentēts jauns portāls vēža pacientiem – informācijas resurss vairāk nekā 86 tūkstošiem Latvijas vēža pacientu [1] un viņu tuviniekiem. To, atbildot uz informācijas sadrumstalotību publiskajā telpā, kopīgi radījuši vēža pacienti, mediķi un citi speciālisti. Portāls iecerēts kā ceļvedis gan tiem, kurus pašus skāris vēzis, gan arī viņu tuviniekiem.