Pieņemšanās svarā starp grūtniecībām ir saistīta ar lielāku grūtniecības komplikāciju attīstību nākamajā grūtniecībā. Zinātnieki Karolinskas Institūtā (Zviedrijā) analizējuši datus no Zviedrijas Dzemdību Reģistra par 532 858 iznēsātiem bērniem, kas dzimuši kā otrie bērni mātēm, kurām pirmās dzemdības notikušas laikā no 1992.-2012. gadam.
Hiperglikēmija ir biežs stāvoklis sievietēm grūtniecības laikā. IDF dati liecina, ka viena no sešu dzīvi dzimušu (16,8 %) bērnu mātei grūtniecības laikā bijusi hiperglikēmija. Retāk (16 %) hiperglikēmija saistīta ar cukura diabētu (CD) grūtniecības laikā, bet biežāk (84 %) — ar gestācijas cukura diabētu (GCD).
Otolaringoloģe AINA KRAVALE un ginekologs JURIS URTĀNS ir pamanāmi ne tikai Preiļos. Izcili savu specialitāšu pārstāvji, aktīvi ikdienas dzīvē, enerģijas, gudrības un labsirdības pilni, aizrautīgi piedalās kultūras pasākumos. Tādi viņi ir vienmēr — gan kā dzīvesdraugi, gan kā darba kolēģi un biznesa partneri.
Latvijā, reproduktīvās veselības klīnikā "Mama Rīga" top Baltijā pirmā olnīcu audu kriobanka. Tā ir struktūra, kuras ietvaros notiek olnīcas audu paņemšana, sasaldēšana un uzglabāšana līdz turpmākai audu pārstādīšanai. Olnīcu audu kriobanka ir iespēja sievietēm saglabāt un atjaunot savas reproduktīvās funkcijas pēc onkoloģisko slimību izārstēšanas.
Agrīnā perimenopauzē estrogēnu līmenis, ko izdala olnīcas, var būt neizmainīts, bet folikulu stimulējošā hormona (FSH) daudzums pakāpeniski sāk pieaugt. Procesam progresējot, estrogēnu līmenis sāk strauji pazemināties un FSH līmenis paaugstināties.
Klīniskā novērojumu pētījumā pierādīts, ka astma saistīta ar ilgāku laiku līdz iestājas grūtniecība un mazākiem dzimstības rādītājiem.
Sievietēm, kurām ir agrāka menarhe, ir lielāks gestācijas diabēta attīstības risks. Gestācijas diabēts skar līdz 7% grūtnieču un palielina jaundzimušo risku saslimt ar 2.tipa cukura diabētu un predisponē arī citu veselības traucējumu attīstībai.
Policististisku olnīcu sindroms (PCOS) ir bieža endokrīnās sistēmas patoloģija sievietēm reproduktīvajā vecumā.
Pacients izvēlas savu ārstu. Bet vai taisnība pretējam apgalvojumam: ārsts veido savu pacientu loku? Kā personība ar savu temperamentu, raksturu, izturēšanos pievelk konkrētus pacientus, piemēram, lietišķākus, tādus, kam netīk izplūst garās sarunās vai — gluži pretēji — kas bez sausas anamnēzes un sprieduma vēlas sirsnīgu uzmundrinājumu.
Sievietes, kurām grūtniecības laikā attīstās komplikācijas, ir paaugstināts risks dzīves laikā attīstīties kardiovaskulārām slimībām, kā arī to izraisītas nāves.
Pierādījumi tam, vai kafija un tēja kā ietekmē kognitīvo veselību, līdz šim nav bijuši skaidri definēti. Turklāt, lielākajā daļā pētījumu par kafiju nav precizēts, vai efekts novērojams kafijai ar kofeīnu vai bez. Šā iemesla dēļ veikts prospektīvs kohortas pētījums ASV, lai analizētu saistību starp kafijas vai tējas uzņemšanu un demences risku / kognitīvo funkciju.
Ikgadējā starptautiskā Reto slimību diena Latvijā šogad izvērsīsies Reto slimību mēnesī, kurā rīkos gan informatīvu kampaņu mēneša garumā, gan “Reto slimību forumu 2026”, kas šogad pulcēs pašmāju un ārvalstu ekspertus.
Zema blīvuma lipoproteīna holesterīnam (ZBLH) ir pierādīta kauzāla loma aterosklerozes progresijā un kardiovaskulāro risku pieaugumā. Pēdējo gadu laikā uzkrātie pierādījumi nepārprotami apstiprina, ka ZBLH samazināšana ir tieši saistīta ar kardiovaskulāro notikumu riska mazināšanu, turklāt ieguvums ir proporcionāls gan samazinājuma apmēram, gan terapijas ilgumam. Tas ir veidojis mūsdienu pieeju hiperholesterinēmijas ārstēšanā, ko raksturo trīs pamatprincipi — mērķtiecība, savlaicīgums un ilgtermiņa noturība.
Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (Austrumu slimnīca) neiroķirurgi pirmoreiz Latvijā onkoloģiskam pacientam veikuši īpaši sarežģītu galvaskausa audzēja operāciju, pielietojot inovatīvu fluorescences navigācijas metodi – 5-aminolevulīnskābi (5-ALA). Šī tehnoloģija ļauj operācijas laikā precīzi noteikt audzēja robežas pat kaulaudos, kur tās ar neapbruņotu aci nav saskatāmas.
Ilgtermiņa pētījums atklāja, ka sievietēm, kuras cieši ievēroja Vidusjūras diētu, bija ievērojami zemāks insulta risks. Visizteiktākie ieguvumi tika novēroti sievietēm, kuru uzturā dominēja augu valsts produkti, zivis un olīveļļa, vienlaikus samazinot sarkanās gaļas un piesātināto tauku patēriņu. Insulta risks samazinājās visos galvenajos insulta veidos, tostarp hemorāģiskā insulta gadījumā, kas pētījumos tiek analizēts retāk. Šie rezultāti liecina, ka uzturs var būt būtisks, taču bieži nepietiekami novērtēts faktors insulta profilaksē.
