Endometrioze ir hroniska, estrogēnatkarīga slimība, kas skar aptuveni 10% sieviešu reproduktīvā vecumā. [1–3] Endometriozes patoģenēzē ir endometriālo ektopiju veidošanās ārpus dzemdes dobuma, arī olnīcās un citās iegurņa struktūrās. Šie bojājumi izraisa iekaisuma reakciju, kas saistīta ar rētaudu un saaugumu veidošanos.
Pasaules Veselības organizācijas dati liecina, ka Latvijā 2010. gadā 97,3% grūtnieču bijusi vismaz viena antenatālā vizīte grūtniecības laikā. [43] "Latvijas veselības aprūpes statistikas gada grāmatā 2012" minēts, ka 2012. gadā Latvijā notika 19 401 dzemdības. [33]
Vai nu palīdzēs daktere Tirāne, vai neviens – ar šādiem vārdiem sievietes, kam neizdodas ieņemt vai iznēsāt bērniņu, pie viņas bieži vien sūta kolēģi. Viņa ar pacientēm nečubinās, ir lietišķa, dažkārt arī paskarba, taču pie ginekoloģes endokrinoloģes ASTRĪDAS TIRĀNES prakses kabineta vienmēr kāda sieviete gaida uz pieņemšanu.
Pēdējos gados aktuāls un plaši apspriests jautājums ir par demogrāfisko situāciju Latvijā, kas tiek uzskatīta par kritisku. Tās pasliktināšanos paredz arī nākotnē. Demogrāfiskos procesus sabiedrībā kopumā kā tieši, tā netieši ietekmē gan sociālie, gan politiskie un ekonomiskie apstākļi. Protams, sieviete, viņas ķermenis un tā veselība (īpaši reproduktīvo orgānu) ir svarīgi aspekti šajā kontekstā.
Būt ārstam nozīmē ne tikai piederēt zināmai profesijai – tas ir dzīvesveids. Tāpēc laikam jau likumsakarīgi, ka šīs profesijas pārstāvji var lepoties ar daudz un spēcīgām dinastijām. Kādas bērnības atmiņas iespaidojušas profesijas izvēli? Ko nozīmē vecāku “zīmogs”? Cik viegli vai sarežģīti turpināt iešanu vecāku pēdās – jo pacienti un kolēģi vismaz sākumā vērtēs, salīdzinās... Un kādas vecāku mācības paturētas prātā?
Ar ANITU DRESMANI tiekamies ginekologu prakses “Quartus” telpās. Viņa ir atbraukusi ciemos – “Quartus” bijusī direktore jau gadu strādā Norvēģijā, Tronheimā, šīs valsts lielākajā privātajā veselības centrā “Aleris”. Anita izsaiņo torti “Cielaviņa”, Norvēģijā ļoti pietrūkstot skaistu kūciņu, bulciņu. “Ar mazo meitu iegājām kafejnīcā. Bērnam mirdz acis – tik daudz kūku! Tronheimā tā nav. Bet tur ir kas cits. Varu iziet ārā un kāpt kalnā vai kāpt lejā uz fjordu...”
Mūsdienās ārstu, pie kura doties uz konsultāciju, pacienti aizvien biežāk izvēlas ļoti rūpīgi. Informācijai par ārstiem elektroniskajā vidē var piekļūt neierobežots cilvēku skaits, turpretī laba atsauksme uzrunā personiskāk. Viens no svarīgākajiem medicīnas komponentiem ir ārsta un pacienta psiholoģiskās attiecības. [1] Tieši šo aspektu vēlējāmies izpētīt, lai noskaidrotu, ko mēs, ginekologi, varam uzlabot ikdienas darbā, lai mūsu pacientes būtu apmierinātas un ārsta labo vārdu nestu tālāk. Rīgas Dzemdību namā aptaujājām pacientes par sieviešu attieksmi pret ginekologiem–dzemdību speciālistiem gan grūtniecības laikā, gan arī dzemdībās un pēcdzemdību periodā.
Dzemdības ūdenī ir dzemdības, kad mazulis piedzimst ūdenī, mātei atrodoties vannā. [3] Ir svarīgi nejaukt dzemdības ūdenī ar relaksāciju ūdenī aktīvās fāzes laikā un jaundzimušā piedzimšanu uz dzemdību galda. Veikti vairāki pētījumi, kur salīdzinātas klasiskās vaginālās dzemdības un iegremdēšanās ūdenī dzemdību I fāzē, bet ir ļoti maz pētījumu, kur salīdzinātas klasiskās vaginālās dzemdības ar dzemdībām ūdenī, kad jaundzimušais pasaulē nāk zem ūdens.
Dzemdes kakla vēzis (DKV) ir pasaulē un Latvijā otrā biežāk sastopamā vēža lokalizācija sievietēm līdz 45 gadu vecumam. PVO dati liecina: katru gadu tiek reģistrēts ap 470 000 saslimšanas ar DKV gadījumu, bet ikgadējā mirstība ir apmēram 250 000 gadījumu. Latvijā 1997. gadā saslimstība ar dzemdes kakla vēzi bija 12,5 uz 100 000 sieviešu, bet 2009. gadā jau 18,9 uz 100 000 sieviešu, mirstība no DKV 1997. gadā bija 6,3 uz 100 000, bet pēc 12 gadiem - 8,1 uz 100 000 sieviešu.
DAIGA BARANOVSKA, ginekoloģe, ārstu prakses "Quartus" direktore: "Man nav lielas pieredzes sadarbībā ar Veselības inspekciju. Mūsu praksē ir bijušas regulārās kontroles, taču man nav radies ļoti negatīvs priekšstats. Nezinu, vai tas nāk no padomju laikiem, bet neizskaidrojamas bailes, uztraukums pirms šādām kontrolēm ir. Jo biežākā sarunas forma, ja kaut kas ne tā, ir sods"
MĀRCIS GEDIŅŠ, asinsvadu ķirurgs, flebologs, Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Asinsvadu ķirurģijas centra virsārsts, Latvijas Flebologu biedrības prezidents, darbu veic ar sportisku azartu un atzīst, ka savu nebūt ne vieglo ķirurga profesiju tāpat kā sportu patiesi izbauda. Arī viņa sportiskie hobiji ir tādi, kas trenē garīgo un fizisko izturību, un tad arī garās operācijas vairs nešķiet tik garas.
Ar uzturu saistīts iekaisums ir saistīts ar aizkuņģa dziedzera aptaukošanās risku pacientiem ar žultsakmeņiem.
Gabapentinoīdi (t.sk. gabapentīns un pregabalīns) sākotnēji radīti kā antikonvulsanti, taču ņemot vērā to inhibējošās īpašības attiecībā uz CNS, tos izmanto gan epilepsijas ārstēšanā, gan neiropātiskām sāpēm, ģeneralizētai trauksmei, kā arī dažādām off label indikācijām. 2008.gadā FDA, balstoties uz tā laika ziņojumiem norādījusi uz paaugstinātu suicīda risku pacientiem, kas lieto antikonvulsantus. Nesen veiktie novērojumu pētījumi gan uzrāda konfliktējošus rezultātus starp gabapentinoīdu saistību ar paškaitējuma idejām vai mēģinājumiem.
Visticamāk, ik ģimenes ārsta praksē varam iedomāties kādu savu pacientu, kas šķietami slimo biežāk vai smagāk nekā pārējie. Nereti šie pacienti pamanās saslimt arī laikā, kad vīrusinfekcijas kā galveno iemeslu vizītei pie ārsta vairs negaidām. Kuros gadījumos varam uzskatīt, ka bērns slimo “normāli bieži”, bet kad vērts aizdomāties par papildu izvērtēšanu?
Jau vairāk nekā 20 gadus Doctus īsteno siltu tradīciju — tikšanos ar saviem autoriem un lasītājiem. Mēs visi kopā rakstām Latvijas medicīnas vēsturi: ar valodu, ko lietojam, ar tematiem, ko aktualizējam, ar personībām, ko iepazīstam žurnāla slejās. Šajā reizē ar padomniekiem diskutējam, kā izskatās medicīnas un farmācijas informācijas telpa Latvijā un kāda ir Doctus vērtība tajā. Paldies par labajiem vārdiem! Tie ļauj mums augt!
