Dzemdības ūdenī ir dzemdības, kad mazulis piedzimst ūdenī, mātei atrodoties vannā. [3] Ir svarīgi nejaukt dzemdības ūdenī ar relaksāciju ūdenī aktīvās fāzes laikā un jaundzimušā piedzimšanu uz dzemdību galda. Veikti vairāki pētījumi, kur salīdzinātas klasiskās vaginālās dzemdības un iegremdēšanās ūdenī dzemdību I fāzē, bet ir ļoti maz pētījumu, kur salīdzinātas klasiskās vaginālās dzemdības ar dzemdībām ūdenī, kad jaundzimušais pasaulē nāk zem ūdens.
Dzemdes kakla vēzis (DKV) ir pasaulē un Latvijā otrā biežāk sastopamā vēža lokalizācija sievietēm līdz 45 gadu vecumam. PVO dati liecina: katru gadu tiek reģistrēts ap 470 000 saslimšanas ar DKV gadījumu, bet ikgadējā mirstība ir apmēram 250 000 gadījumu. Latvijā 1997. gadā saslimstība ar dzemdes kakla vēzi bija 12,5 uz 100 000 sieviešu, bet 2009. gadā jau 18,9 uz 100 000 sieviešu, mirstība no DKV 1997. gadā bija 6,3 uz 100 000, bet pēc 12 gadiem - 8,1 uz 100 000 sieviešu.
DAIGA BARANOVSKA, ginekoloģe, ārstu prakses "Quartus" direktore: "Man nav lielas pieredzes sadarbībā ar Veselības inspekciju. Mūsu praksē ir bijušas regulārās kontroles, taču man nav radies ļoti negatīvs priekšstats. Nezinu, vai tas nāk no padomju laikiem, bet neizskaidrojamas bailes, uztraukums pirms šādām kontrolēm ir. Jo biežākā sarunas forma, ja kaut kas ne tā, ir sods"
Pagājušā gada rudenī jaunajai ginekoloģei IEVAI BAIDEKALNAI pavērās iespēja kādu laiku stažēties ginekoloģijas klīnikā Bāzelē. Rezidente tur guvusi pārliecību, ka Latvijas ārsti nestrādā sliktāk, taču ir jomas, kurās mēs varētu mācīties. Koleģiālās attiecības. Rezidenti ar nodaļas vadītājiem ir uz “tu”. Ieva smaidot teic, ka varētu nofilmēt un rādīt, kādas var būt attiecības darbavietā. Viņai ļoti simpātisks šķitis arī veids, kā ārsti komunicē ar pacientiem – viņi nenogurstoši ik jautājumu sīki izstāsta un paskaidro pacientam. Un tas nekas, ka varbūt jau ceturto reizi.
Rīgas 1. slimnīcas atbildīgā ginekoloģe AGNIJA CAUNĪTE visiem jaunajiem kolēģiem iesaka vispirms nodarboties ar dzemdniecību. “Pirmām kārtām tāpēc, ka šis darbs ārstam sniedz vislielāko gandarījumu. Un arī tāpēc, ka vēlāk var būt bail pārkvalificēties – kamēr jauns, tu uzdrīksties vairāk, bet, uzkrājis pieredzi, iespējams, baidīsies no lielās atbildības, jo dzemdniecības ārsts taču atbild uzreiz par divu cilvēku veselību un dzīvību, par māti un par bērnu.”
Normāla maksts vide ir svarīgs sievietes veselības faktors, un par to gādā liels skaits dažādu pienskābo baktēriju (Lactobacillus) sugu. [1] Laktobaktērijas izdala dažādas skābes, piemēram, pienskābi, ūdeņraža peroksīdu, bakteriocīnus un tiem līdzīgas vielas, savstarpēji sasaistās, bloķē patogēno mikroorganismu adhēziju pie maksts sienām. [1; 2] Makstī ir nepārtraukti mainīga mikroorganismu kopa, ko ietekmē dažādi faktori: hormonālās svārstības, menstruālā cikla fāze, dzimumdzīves paradumi, maksts skalošana, lubrikantu un higiēnas līdzekļu izmantošana. [16; 17]
Sievietes, kuras lieto pat nelielus alkohola daudzumus grūtniecības laikā, riskē, ka viņu bērniem būs zemāks intelektuālā koeficienta līmenis, nekā mātēm, kuras pilnībā atturās no alkohola lietošanas, atklājuši Anglijas zinātnieki.
Ir ļoti daudz efektīvu kontracepcijas metožu, kas sievietēm visā pasaulē ļauj kontrolēt fertilitāti. Šodienas modernās sievietes, kas plāno grūtniecību, vēlas pirms tam pabeigt izglītošanos, sākt karjeru, kļūt finansiāli stabilas. Lai gan kontracepcijas metožu klāsts ir plašs, ik gadu pasaulē iestājas 80 miljoni neplānotu grūtniecību, proti, apmēram 38% no kopējā grūtniecību skaita. Šīs grūtniecības rezultējas ar 42 miljoniem mākslīgo abortu un 34 miljoniem neplānotu dzemdību.
Piecām ginekoloģēm - Sarmītei Lejniecei, Ilzei Lieljurei, Sandrai Tamanei, Santai Lauskai un Ilzei Vībergai - pieder mazliet vairāk nekā 500 kvadrātmetru liela prakses māja - divstāvu ēka tiešā Rīgas centra tuvumā. Glīti izremontēta. Īpašumu par relatīvi lielu summu iegādājušās 2005. gadā, būvējušās, kad celtnieki dzīvojuši uz "zaļā zara", saņēmušas arī neparedzētus finansiālus belzienus.
Menstruālais cikls ir regulāras cikliskas norises sievietes organismā, kas liecina par sievietes reproduktīvo briedumu. To regulē hipotalāma – hipofizārā – olnīcu sistēma. Visām sievietēm reproduktīvā vecumā menstruālais cikls ir individuāli stabils, kas apliecina, ka hipotalāma – hipofizārā – olnīcu sistēma un mērķa orgāni strādā bez traucējumiem. Vairākumā gadījumu traucējumi menstruālajā ciklā liecina par bojājumu sistēmā vai mērķa orgānos. Taču ir daudzas saslimšanas, kas līdz ar pamatsistēmas bojājumiem un funkcijas traucējumiem rada bojājumus reproduktīvās sistēmas funkcijā un ietekmē arī menstruālā cikla norisi.
Ikgadējā Eiropas Kardiologu asociācijas kongresa apmeklētāji tika lutināti ar plašu klāstu izmaiņu un papildinājumu kardioloģijas jomā. Viens no tiem – atjaunotā, nu jau piektā miokarda infarkta (MI) universālā definīcija, kas šobrīd labāk paskaidro gan MI patofizioloģiskos mehānismus, gan klīnisko izvērtēšanu un objektīvus diagnostiskos kritērijus.
Ātriju fibrilācija (ĀF) ir viena no visbiežāk sastopamajām sirds ritma traucējumu formām, kas būtiski ietekmē veselības aprūpes sistēmu gan primārās, gan sekundārās aprūpes līmenī. Ātriju fibrilācija ir biežākā persistējošā sirds aritmija pasaulē. Saskaņā ar 2024. gada EKB vadlīnijām 2019. gadā pasaulē bija aptuveni 59,7 miljoni cilvēku ar ĀF. Vispārējā populācijā tās prevalence ir aptuveni 2—4 %, bet personām pēc 65 gadu vecuma tā pieaug līdz 5—10 % un pēc 80 gadu vecuma var pārsniegt 10 %.
Hipotireoze pasaulē skar aptuveni 10 miljonus cilvēku, palēninot pacienta kognitīvos un metaboliskos procesus. Visbiežākie hipotireozes iemesli ir autoimūns tireoidīts, veikta tireoīdektomija, saņemta radioaktīva joda terapija. Šiem pacientiem lielākoties mūža garumā nepieciešama ilgtermiņa uzraudzība gan klīnisko simptomu, gan laboratorisko rādītāju izvērtēšanā.
Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā (Austrumu slimnīca) 11. septembrī notika profesionālās pieredzes apmaiņas pasākums, lai Ukrainā gūtās praktiskās atziņas par medicīnas darbu kara apstākļos nodotu tālāk citām ārstniecības iestādēm Latvijā un stiprinātu kopējo gatavību krīzes un kara apstākļiem.
Katru gadu Latvijā bērnu dzimst arvien mazāk. 2025. gadā piedzima 11 637 bērni, kas ir par 9,7 % mazāk nekā iepriekšējā gadā. [1] Arī Eiropas Savienībā tiek novērota līdzīga tendence, kopējais dzimstības koeficients samazinājās no 1,38 bērniem uz vienu sievieti 2023. gadā līdz 1,34 bērniem uz vienu sievieti 2024. gadā, sasniedzot zemāko līmeni kopš 2001. gada. [2] Būtu kļūdaini secināt, ka jaunieši un īpaši vīrieši mūsdienās vienkārši nevēlas bērnus.
