“Man ir tik laba profesija! Vienmēr patikuši bērni un ziedi. Visu izdevies apvienot, ar visu esmu lutināta. Katru dienu satieku mazus bērniņus, man dāvina arī ziedus un pašai ir savs dārzs. Tas ir tik forši,” smaidot un izrādot pašas un ģimenes veidoto dārzu, kas krāšņi aug un zied jau vairāk nekā desmit gadu garumā, saka ginekoloģe un dzemdību speciāliste INGUNA ZUPA. Zupu ģimene ir cēsnieki, un Briežu ielu viņi sauc par savu oāzi zemes virsū.
Sievietes galvenā bioloģiskā loma ir radīt dzīvotspējīgu, spēcīgu un gudru pēcnācēju, kas būs spējīgs nodrošināt sev labu dzīves kvalitāti. Diemžēl dažādu iemeslu pēc bērni dažkārt var piedzimt ar problēmām, kas ietekmē viņu veselību un nākotnē arī dzīves kvalitāti.
Pieņemšanās svarā starp grūtniecībām ir saistīta ar lielāku grūtniecības komplikāciju attīstību nākamajā grūtniecībā. Zinātnieki Karolinskas Institūtā (Zviedrijā) analizējuši datus no Zviedrijas Dzemdību Reģistra par 532 858 iznēsātiem bērniem, kas dzimuši kā otrie bērni mātēm, kurām pirmās dzemdības notikušas laikā no 1992.-2012. gadam.
Hiperglikēmija ir biežs stāvoklis sievietēm grūtniecības laikā. IDF dati liecina, ka viena no sešu dzīvi dzimušu (16,8 %) bērnu mātei grūtniecības laikā bijusi hiperglikēmija. Retāk (16 %) hiperglikēmija saistīta ar cukura diabētu (CD) grūtniecības laikā, bet biežāk (84 %) — ar gestācijas cukura diabētu (GCD).
Otolaringoloģe AINA KRAVALE un ginekologs JURIS URTĀNS ir pamanāmi ne tikai Preiļos. Izcili savu specialitāšu pārstāvji, aktīvi ikdienas dzīvē, enerģijas, gudrības un labsirdības pilni, aizrautīgi piedalās kultūras pasākumos. Tādi viņi ir vienmēr — gan kā dzīvesdraugi, gan kā darba kolēģi un biznesa partneri.
Latvijā, reproduktīvās veselības klīnikā "Mama Rīga" top Baltijā pirmā olnīcu audu kriobanka. Tā ir struktūra, kuras ietvaros notiek olnīcas audu paņemšana, sasaldēšana un uzglabāšana līdz turpmākai audu pārstādīšanai. Olnīcu audu kriobanka ir iespēja sievietēm saglabāt un atjaunot savas reproduktīvās funkcijas pēc onkoloģisko slimību izārstēšanas.
Agrīnā perimenopauzē estrogēnu līmenis, ko izdala olnīcas, var būt neizmainīts, bet folikulu stimulējošā hormona (FSH) daudzums pakāpeniski sāk pieaugt. Procesam progresējot, estrogēnu līmenis sāk strauji pazemināties un FSH līmenis paaugstināties.
Klīniskā novērojumu pētījumā pierādīts, ka astma saistīta ar ilgāku laiku līdz iestājas grūtniecība un mazākiem dzimstības rādītājiem.
Sievietēm, kurām ir agrāka menarhe, ir lielāks gestācijas diabēta attīstības risks. Gestācijas diabēts skar līdz 7% grūtnieču un palielina jaundzimušo risku saslimt ar 2.tipa cukura diabētu un predisponē arī citu veselības traucējumu attīstībai.
Policististisku olnīcu sindroms (PCOS) ir bieža endokrīnās sistēmas patoloģija sievietēm reproduktīvajā vecumā.
Sieviešu dzimums ir saistīts ar līdz pat 44 % paaugstinātām izredzēm attīstīties hroniskam rinosinusītam bez deguna polipiem (CRSsNP), bet ar 37 % samazinātām izredzēm attīstīties hroniskam rinosinusītam ar deguna polipiem (CRSwNP), kā arī ar zemākiem 2. tipa iekaisuma marķieru līmeņiem.
Noslēdzies līdz šim vērienīgākais pētījums par pēcdzemdību depresijas atpazīšanu, aprūpes un ārstēšanas uzlabošanu Latvijā. Pētījumā noskaidrots, cik izplatīta ir pēcdzemdību depresija Latvijā, noteikti tās riska faktori, pielāgoti divi skrīninga instrumenti, kā arī noskaidrots sieviešu viedoklis par piedāvāto jauno aprūpes modeli. Pētījumu veica Rīgas Stradiņa universitātes Psihiatrijas un narkoloģijas katedra sadarbībā ar Rīgas Dzemdību namu.
Kardiometaboliskie traucējumi ir galvenais nāves un invaliditātes cēlonis visā pasaulē, un vēdera aptaukošanās ir viens no būtiskākajiem šo slimību riska faktoriem. Datu par normālsvara indivīdiem ar vēdera aptaukošanos un tā saistība ar kardiometaboliskajiem iznākumiem līdz šim ir bijuši ierobežoti.
Pacienti ar iekaisīgu zarnu slimību (IZS) ziņoja par sliktāku ar veselību saistīto dzīves kvalitāti (HRQOL) nekā veseli cilvēki, neskatoties uz augstiem remisijas rādītājiem, un zarnu mikrobiotas izmaiņas bija ciešāk saistītas ar HRQOL nekā slimības aktivitāte.
Testosterona aizstājterapija (TAT) tika saistīta ar zemāku prostatas vēža risku un nedaudz augstāku labdabīgas prostatas hiperplāzijas risku vīriešiem vecumā no 65 gadiem ar hipogonādismu. Saistības stiprums atšķīrās atkarībā no ārstēšanas ilguma, ievadīšanas veida un no tā, vai vienlaikus tika lietots aromatāzes inhibitors.
