Secināts, ka intracelulārs histamīna sastāvs bazofilajos leikocītos nenorāda uz ātru, atliktu, vēlīnu vai neeksistējošu atbildes reakciju uz hroniskas spontānas nātrenes (HSN) ārstēšanu ar omalizumabu. Nav iespējams paredzēt arī ārstēšanas ilgumu.
Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas (Stradiņa slimnīca) Klīniskās imunoloģijas un alergoloģijas centrs 2025. gadā sasniedzis nozīmīgu pagrieziena punktu, iegūstot divus starptautiski nozīmīgus novērtējumus. Centram piešķirts Pasaules Alergoloģijas organizācijas (<em>WAO - World Allergy Organization</em>) Izcilības centra statuss, kā arī tas oficiāli uzņemts Angioedēmas references un izcilības centru tīklā ACARE (<em>Angioedema Centers of Reference and Excellence</em>), kļūstot par pirmo šādu centru Baltijas valstīs.
Spānijā veikts pētījums, kur secināts, ka pasīva imunizācija ar nirsevimabu, ilgas darbības monoklonālu antivielu, ievērojami samazina hospitalizāciju skaitu un nepieciešamību pēc intensīvās terapijas aprūpes pediatriskiem pacientiem RSV infekcijas dēļ. Īpaši nozīmīgs efekts ir zīdaiņiem līdz 6 mēnešu vecumam.
Neirotropiskie herpes vīrusi iespējams ir iesaistīti demences attīstības procesā. Izskan hipotēze, ka vakcinācijai pret herpes vīrusu varētu būt nozīmīgs imunoloģisks efekts ārpus sākotnēji mērķētā.
Primāra vakcinācija uzlabo imūnreakciju, savukārt hroniska antigēna iedarbība var izraisīt imūno toleranci. Ieguvumi un riski no atkārtotas vakcinācijas arvien ir neskaidri.
Preklīniskie un klīniskie dati apstiprina imunitātes stiprināšanas pieejas (mērķtiecīgas imunizācijas un nespecifiskas imūnmodulācijas) efektivitāti atkārtotu augšējo elpceļu infekciju profilaksē un pārvaldībā.
Sieviešu imūnsistēma noveco daudz lēnāk nekā vīriešiem, secināts pētījumā, kura rezultāti publicēti žurnālā Immunity & Ageing. Lēnāka sieviešu imūnsistēmas novecošana iespējams veicina to, ka sievietes dzīvo ilgāk nekā vīrieši.
Ātriju fibrilācija (ĀF) ir viena no visbiežāk sastopamajām sirds ritma traucējumu formām, kas būtiski ietekmē veselības aprūpes sistēmu gan primārās, gan sekundārās aprūpes līmenī. Ātriju fibrilācija ir biežākā persistējošā sirds aritmija pasaulē. Saskaņā ar 2024. gada EKB vadlīnijām 2019. gadā pasaulē bija aptuveni 59,7 miljoni cilvēku ar ĀF. Vispārējā populācijā tās prevalence ir aptuveni 2—4 %, bet personām pēc 65 gadu vecuma tā pieaug līdz 5—10 % un pēc 80 gadu vecuma var pārsniegt 10 %.
Pirmie trīs mēneši pēc vēža diagnozes noteikšanas ir kritisks periods insulta riska ziņā. Visaugstākais risks šajā laikā ir pacientiem ar plaušu vai aizkuņģa dziedzera vēzi, liecina Izraēlā veikts valsts mēroga pētījums.
Labdabīgs paroksismāls pozicionāls vertigo (LPPV) ir viena no visbiežāk sastopamajām vestibulārā aparāta slimībām. Jāpiebilst, ka bieži vien līdz brīdim, kamēr pacients ir nonācis pie speciālista, simptomi ir izzuduši, un rodas grūtības diagnozi patiešām apstiprināt — tas rada izaicinājumus gan klīnicistam, gan pacientam. Izpētīts, ka viena gada laikā LPPV atkārtojas 34 % pacientu. [5]
Koronāri notikumi neskatoties uz statīnu terapiju norāda uz reziduāliem riska mehānismiem ārpus zema blīvuma holesterīna (ZBLH), un lielu lomu šajā mehānismā spēlē lipoproteīns (a). Izteikta hipotēze, ka statīnu terapija var būt saistīta ar plazmas Lp(a) līmeni, tomēr klīniskais nozīmīgums šai atradnei nav skaidrs. Šajā pētījumā, kuru prezentēja Eiropas Kardiologu asociācijas 2026.gada kongresā augusta nogalē Minhenē, veikta Lp(a) līmeņa saistības analīze ar statīnu terapiju līdz pacienta hospitalizācijai akūta koronāra sindroma dēļ (AKS).
Veselībs ministrija izvērtējusi Psihiskās veselības aprūpes organizēšanas uzlabošanas plānu 2023.–2025. gadam īstenošanu - pēdējo gadu laikā pašnāvību skaits Latvijā ir samazinājies par aptuveni 11%.
