Stabila slodzes stenokardija ir viena no hroniskas koronārās sirds slimības formām, kuras profilakse un ārstēšana joprojām ir ļoti svarīga. Galvenais ārstēšanas mērķis ir aizkavēt slimības attīstību, novērst draudošu miokarda infarktu un pēkšņu koronāru nāvi. Šajā rakstā – ieskats jaunākajās diagnostikas atziņās par stabilu slodzes stenokardiju un tās ārstēšanas principos.
Ātriju mirgošana ir visizplatītākā no visām sirds aritmijām, un to raksturo nekoordinēta ātriju aktivācija ar konsekventu ātriju mehāniskās funkcijas pasliktināšanos. Tiek prognozēts, ka ekonomiski attīstītajās valstīs tuvāko divu desmitgažu laikā dubultosies sieviešu un vīriešu skaits, kas slimos ar ātriju mirgošanu. Lai gan sasniegumi šīs slimības pārvaldībā ir ievērojumi, ātriju mirgošana ir nozīmīgs saslimstības un mirstības iemesls. Ņemot vērā slimības izplatību un biežās komplikācijas, šajā rakstā apkopoti jaunāko pētījumu rezultāti par sekundārās profilakses iespējām pacientiem ar ātriju mirgošanu.
Sistēmas sarkanās vilkēdes (SSV) gadījumā var tikt bojāta jebkura sirds daļa – perikards, vadīšanas sistēma, miokards, vārstuļi, koronārās artērijas. Kardiovaskulārās sistēmas bojājumu prevalence ir virs 50%. Šajā klīniskajā gadījumā aprakstīta klasiska sarkanā vilkēde, un šī slimība ne vienmēr izpaužas tikai ar nieru bojājumu. Šoreiz tā aizgāja citu ceļu – pa smadzeņu asinsvadiem un pa endokardu, turklāt paciente ilgus gadus nesaņēma adekvātu terapiju.
Pulmonālā arteriālā hipertensija (PAH) ir plaušu hipertensijas nozīmīga slimību grupa, ko raksturo pieaugoša pulmonālo artēriju pretestība, kuras sekas ir labā kambara mazspēja un priekšlaicīga nāve. PAH ir mazo plaušu artēriju slimība, ko raksturo to proliferācija un remodelācija. Vidējā dzīvildze PAH pacientiem bez patoģenētiskās terapijas 1980. gados bija 2,8 gadi. [1]
Cilvēkiem, kuri lieto holesterīnu pazeminošus statīnus, nav lielāks risks, ka attīstīsies ļaundabīgs audzējs, salīdzinot ar statīnu nelietotājiem, ziņo jaunākā pētījuma rezultāti, kas publicēti Amerikas Kardioloģijas koledžas žurnālā (Journal of the American College of Cardiology).
Bērnu kardioloģija un kardioķirurģija līdz XX gadsimta vidum bija tabu tēma – nebija iespēju laikus diagnosticēt sirds patoloģijas, jo tā laika medicīniskās aparatūras tehniskās iespējas mūsu valstī bija ierobežotas, tāpēc daudzi pacienti gāja bojā, nesaņemot savlaicīgu un adekvātu ārstniecisko palīdzību. Šajā laikposmā bērnu kardiologa specialitātes mūsdienu izpratnē pat nebija. Rūpes par pacientiem ar kardioloģiskām problēmām tika deleģētas reimokardiologiem, jo bija reimatisma “ziedu laiki”, apvienojot kā iegūtas, tā iedzimtas sirdskaites ar sistēmiskām saslimšanām.
Arteriāla hipertensija (AH) ir viens no galvenajiem riska faktoriem kardiovaskulāriem un cerebrovaskulāriem notikumiem. AH ir ļoti plaši izplatīta saslimšana visā pasaulē un arī Latvijā. 1991. gadā Latvijā, 1997. gadā Rīgā un 2000. gadā Kuldīgas novadā veikti epidemioloģiskie pētījumi, kur secināts, ka apmēram pusei iedzīvotāju ir paaugstināts asinsspiediens (AS), bet vecuma grupās pēc 60 gadiem arteriāla hipertensija tika konstatēta 75% iedzīvotāju. Lai mazinātu kardiovaskulāro un cerebrovaskulāro notikumu risku, svarīgi normalizēt AS. Šajā rakstā apkopotas jaunākās AH ārstēšanas tendences.
Sirds un nieru slimības ir plaši izplatītas un bieži līdztekus norisošas cilvēka organismā, kas ievērojami palielina saslimstību, mirstību, kā arī kopējās medicīniskās aprūpes izmaksas. Pirmo reizi pasaulē konference, kas tika veltīta kardiorenālajam sindromam (KRS), 2008. gada septembrī norisēja Vičencā (Vicenza), Itālijā. Konferences iniciators bija profesors Ronco un Akūtās dialīzes kvalitātes iniciatīvas (ADQI) darba grupa, tajā piedalījās nefrologi, kardiologi, internisti, intensīvās terapijas speciālisti no visas pasaules. Šajā rakstā apkopotas jaunākās atziņas par kardiorenālo sindromu.
Arteriālās hipertensijas (AH) prevalences un kontrolētas hipertensijas dati par pacientiem, kas sasniedz mērķa asinsspiedienu < 140/90 mmHg, un augsta riska pacientiem (< 130/85 mmHg) lielākoties ir pieejami tikai par Rietumeiropas valstīm un Ziemeļameriku. Datus par hipertensijas saistību ar citiem kardiovaskulāriem riska faktoriem pārsvarā var iegūt par Rietumeiropu, bet nav datu par AH prevalenci un asinsspiediena kontroli Viduseiropā un Austrumeiropā. Lai noskaidrotu šos jautājumus, 2008. gadā tika sākts Berlin-Chemie Menarini atbalstīts BP-CARE pētījums (Blood Pressure control rate and CArdiovascular Risk profilE). [2]
Lielākā daļa sirds slimību parādās un progresē noteiktā vecumā. Sirds noveco un kļūst slimāka līdz ar saimnieku. To ietekmē vide un citi faktori. Cilvēkam novecojot, miokarda infarkts, sirds mazspēja un lielākā daļa aritmiju kļūst par nopietnām slimībām, jo vecums ir vienīgais neietekmējamais riska faktors. Kā var aizkavēt neatgriezenisku sirds novecošanu vai atjaunot efektīvu sirds funkcionālo aktivitāti? Šis raksts veidots, lai pievērstu uzmanību sirds šūnām kā terapeitiskam mērķim nākotnē.
Ciete ir galvenais uztura ogļhidrāts visā pasaulē un joprojām ir nozīmīgs ikdienas enerģijas avots dažādām iedzīvotāju grupām. Pamata pārtikas produkti, piemēram, rīsi, kvieši, kartupeļi un pākšaugi, ievērojami veicina ogļhidrātu uzņemšanu; tomēr cietes patēriņa ietekme uz vielmaiņu ievērojami atšķiras atkarībā no strukturālajām īpašībām, apstrādes pakāpes un uzturvielu mijiedarbības. Arvien vairāk pierādījumu liecina, ka ogļhidrātu kvalitātei, nevis tikai daudzumam, ir būtiska loma glikēmijas regulācijā, insulīna jutībā un lipīdu metabolismā. [1-3]
Pieaugušajiem ar hronisku nieru slimību (HNS) bez dialīzes III–IV stadijā mērena olbaltumvielu uzņemšanas ierobežošana bija saistīta ar mazāku nelabvēlīgu klīnisko iznākumu risku – galvenokārt retākām dialīzes uzsākšanām – un nebija saistīta ar standarta uzturmarķieru pasliktināšanos.
27. maijā Bērnu slimnīcā tika svinīgi atklāti vairāki objekti, kas ievērojami uzlabo ārstniecības un aprūpes vidi, kā arī veicina pacientu, viņu ģimeņu un darbinieku labbūtību. Infrastruktūras uzlabošanas darbi notikuši, pateicoties Eiropas Savienības (ES) Atveseļošanas un noturības mehānisma jeb Atveseļošanas fonda (AF) finansējumam
Jauns pētījums, kas prezentēts Eiropas Aptaukošanās kongresā (ECO 2026), rāda: jo vairāk cilvēki zaudē svaru, lietojot populāros GLP 1 medikamentus, jo būtiski zemāks kļūst vairāku ar aptaukošanos saistītu slimību risks. Pētījums arī atklāja, ka pacientiem, kuri pēc terapijas sākšanas pieņēmās svarā, veselības iznākumi kopumā bija sliktāki.
Jau kopš 1926.gada alumīnija sāļi plaši izmantoti kā adjuvanti dažādās vakcīnās. Šie adjuvanti, visbiežāk alumīnija hidroksifosfāta sulfāts, alumīnija fosfāts vai alumīnija hidroksīds spēlē nozīmīgu lomu imūnās atbildreakcijas veicināšanā, samazinot nepieciešamo antigēna devu un ievadāmo vakcīnu skaitu, lai sasniegu aizsardzību. Neskatoties uz rūpīgu uzraudzību arī pēc vakcīnu licencēšanas, saglabājas bažas par alumīnija potenciāliem ilgtermiņa efektiem. Šajā publikācijā sistemātiski apskatīti un kritiski izvērtēti esošie pierādījumi par vakcīnās esošā alumīnija ietekmi uz cilvēka veselību ilgtermiņā.
