Šajā rakstā vairāk runāsim par pulmonālu arteriālu hipertensiju (PAH) un tās saistību ar reimatoloģiskām slimībām, jo otrais biežākais pulmonālās arteriālās hipertensijas iemesls pēc idiopātiskās pulmonālās arteriālās hipertensijas (IPAH) pēc pasaules datiem ir sistēmas saistaudu slimības izraisīta PAH. [14]
Cilvēkiem, kuri optimistiski skatās uz dzīvi, ir nozīmīgi labāka sirds asinsvadu veselība, secināts pētījumā, kurā analizēja saistību starp optimismu un sirds veselību vairāk nekā 5100 pieaugušajiem.
Apmēram 1% dzīvi dzimušo bērnu konstatē iedzimtas sirdskaites. Augstāks sastopamības rādītājs ir nedzīvi dzimušajiem (3—4%), spontāno abortu materiālā (10—25%) un neiznēsātiem zīdaiņiem (~ 2%, izņemot PDA — patent ductus arteriosus). Šajā kopējā sastopamībā nav iekļauts mitrālā vārstuļa prolapss, PDA priekšlaicīgi dzimušajiem un bikuspidāli aortas vārstuļi (sastopami 1—2% pieaugušo). [32]
Noslēdzies liels 2. tipa cukura diabēta terapijas pēcpētījuma novērojums ADVANCE–ON, kas atklāj, cik svarīga un kādus ieguvumus nodrošina ilgtermiņa intensīva glikozes līmeņa un asinsspiediena kontrole.
Bēta blokatori ir plaša preparātu grupa, ko labi zina un plaši izmanto jau daudzus gadus: pirmais bēta blokators tika izgudrots 1960. gadā. Parasti tos lieto hroniskas koronāras slimības, sirds mazspējas un aritmiju gadījumā. Pēdējos gados aktualizējusies diskusija par tādām negatīvām bēta blokatoru īpašībām kā lipīdu profila pārmaiņas, ietekme uz ķermeņa masu, slodzes tolerances samazināšana.
Šis ir trešais aritmijām veltītais raksts, iepriekš pārrunājām aritmiju mehānismus un ārstēšanas pamatus, supraventrikulāras tahikardijas (raksti 2014. gada maija numurā un augusta numurā). Lasītājiem ar tiem ieteicams iepazīties. Arī priekškambaru mirdzaritmija pieder supraventrikulārām tahikardijām, jo patoloģiskie procesi šīs slimības gadījumā pamatā notiek priekškambaru miokardā.
Pētījumu dati liecina, ka rezistentas hipertensijas sastopamība ir 1,9%. Aprēķināts, ka vienam no 50 pacientiem, kas sākuši lietot antihipertensīvu medikamentu, pēc apmēram pusotra gada, lai sasniegtu asinsspiediena mērķa rādītāju, nepieciešami jau vismaz četri medikamenti. Tāpēc arvien būtiskāki kļūst jautājumi, kā ārstēt šos pacientus un kā mazināt kardiovaskulāro risku.
14. novembra naktī Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Sirds ķirurģijas centrā veikta sirds transplantācijas operācija 50 gadus vecam vīrietim. Operācija sākās plkst. 3:00 naktī un tika pabeigta 8:00 no rīta. Pacients atrodas kardioreanimācijā mediķu kontrolē.
Katram, kurš ienāk Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas vispārējās kardioloģijas nodaļas vadītājas JANĪNAS ROMANOVAS kabinetā uz ilgāku sarunu, viņa vispirms izmēra asinsspiedienu. “Hipertensija ir klusā slepkava. Ne tikai pacienti, pat daudzi ārsti nezina, cik tas ir nopietni. Vai arī zina un neņem galvā. Jau kopš agras bērnības visi viņu sauc par Janu. Darīsim arī mēs tāpat!
Ikdienā bieži lietojam vārdu “depresija”, ar to domājot nogurumu, nomāktību, hronisku stresu. Populārs izteiciens jau no studentu laikiem ir “pavasara depresija” — stāvokļi un situācijas, ko viegli varam novērst ar regulāru fizkultūru, pareizu uzturu, adekvātu atpūtu un kam nav nekāda sakara ar depresijas diagnozi. Taču ikdienas praksē nepamanām pacientus, kam neārstēta depresija var pasliktināt kādas slimības gaitu.
Katram piektajam bērnam ar obstruktīvu miega apnoju (OSA) un preoperatīvi ieplānotu stacionēšanu intensīvās terapijas nodaļā pēc tonsilektomijas piedzīvotas respiratoras komplikācijas. Pie šādas atziņas nonākuši pētījuma autori, kas veikuši viencentra novērojumu pētījumu, lai noskaidrotu, cik bieži sastopamas respiratoriskas komplikācijas pēc tonsilektomijas pediatriskiem OSA pacientiem un kādi ir iespējamie riska faktori.
KRISTĪNE un SURADŽS INDAKA (Suraj Indaka) MUNASINGHES ir pāris, kas viens otru papildina gan ikdienas dzīvē, gan profesionālajā darbībā — neirologs un ergoterapeite, audzina meitiņu un sapņo par rāmu dzīvi mazpilsētā. Viņi lieliski apvieno kultūru un raksturu dažādību un apliecina, ka mīlestības vārdā ir iespējams viss — arī no tālās Šrilankas pārcelties uz dzīvi Latvijā, perfekti apgūt latviešu valodu, studēt rezidentūrā nacionālajā programmā un ar lepnumu strādāt reģionālajā slimnīcā.
Latvijā tikai 14% vīriešu, saskaroties ar mentālās veselības problēmām, ir meklējuši profesionālu palīdzību, liecina sociālās kampaņas “Tavs klusums nav spēks” rīkotāju un pētījumu kompānijas “Norstat” veiktā Latvijas vīriešu aptauja. Vienlaikus katrs trešais vīrietis atzīst, ka pēdējā gada laikā piedzīvojis mentālās veselības grūtības. Situācija ir satraucoša arī plašākā kontekstā – Latvijā joprojām vīriešu pašnāvību skaits ir trīs reizes lielāks nekā vidēji Eiropas Savienībā. Īpaši kritiska situācija ir vecuma grupā no 45 līdz 59 gadiem.
Ikgadējā starptautiskā Reto slimību diena Latvijā šogad izvērsīsies Reto slimību mēnesī, kurā rīkos gan informatīvu kampaņu mēneša garumā, gan “Reto slimību forumu 2026”, kas šogad pulcēs pašmāju un ārvalstu ekspertus.
Sāpes plecā ir bieži sastopama pacientu sūdzība ikdienas praksē, kas lielā daļā gadījumu saistīta ar rotatoru manžetes patoloģiju. Bieži vien tiek izmantoti dažādi attēldiagnostiskie rīki diagnozes precizēšanai, bet saistība starp rotatoru manžetes bojājumu un simptomiem no pleca puses nav pilnībā skaidra. Lai noteiktu rotatoru manžetes bojājumu prevalenci vispārējā populācijā un šo bojājumu saistību ar pleca simptomiem, somu kolēģi veikuši šķērsgriezuma pētījumu.
