Sirds mazspējas sastopamība arvien pieaug, teju vienlīdz bieži tā sastopama abiem dzimumiem. Slimība ievērojami pasliktina pacienta dzīves kvalitāti, bet īpaši slikta prognoze ir izteiktās sirds mazspējas stadijās, nozīmīgi saīsinot dzīvildzi. Sirds mazspēja ir viens no galvenajiem stacionēšanas iemesliem. Nākamajos sešos mēnešos pēc izrakstīšanas vairāk nekā puse sirds mazspējas pacientu atkārtoti nokļūst stacionārā.
Lai noskaidrotu, cik efektīvi mijklibošanas terapijā ir cilostazols, pentoksifilīns un beraprosts, tika atlasīti nejaušināti kontrolēti pētījumi no vairākām zinātnisko publikāciju datu bāzēm. Sistemātiskā pārskata galvenie iznākumi bija iešanas attālums (noietais maksimums un no sāpēm brīvais staigāšanas attālums), ko noteica ar skrejceliņa palīdzību, kā arī potītes–brahiālais indekss un medikamentu blaknes. Iekļauto pētījumu kvalitāti noteica ar Kohreina neobjektivitātes riska novērtēšanas rīku.
Kā ārsts runā ar pacientu, ja ātriju fibrilācijas gadījumā ir jāsāk terapija ar antikoagulantu? Kā (un vai) ārsts lēmuma pieņemšanā iesaista pacientu? Mūsdienās izvēle svārstās divos virzienos: varfarīns vai tiešie orālie antikoagulanti (TOAK).
Lai noskaidrotu, vai mātes hipertensīvā slimība grūtniecības laikā ietekmē bērnu ilgtermiņā (no dzimšanas līdz jaunieša vecumam), Dānijā tika veikts plašs kohortas pētījums, kurā tika iekļauti 2 437 718 Dānijas iedzīvotāji, kuri dzimuši no 1978–2018.gadam.
Antidepresanti ir viena no visplašāk izrakstītajām zāļu grupām ziemeļu valstīs. Tomēr maz ir zināms par ilgstošas ārstēšanas ietekmi uz veselību.
Kādi ir aortas disekcijas un visu iemeslu nāves riski pacientiem ar asimptomātisku, ķirurģiski nekoriģētu ascendējošās torakālās aortas aneirismu? Kā prognozi ietekmē aneirismas izmērs?
Gestācijas diabēta izplatības rādītāji variē no 1–30 %, atkarībā no pētāmās populācijas. Grūtniecības laikā gestācijas diabēts nozīmē augstākus mātes un bērna nevēlamus iznākumus, t.sk. preeklampsijas attīstības risku, priekšlaicīgas dzemdības, neonatālas hiperinsulinēmijas attīstīšanos. Kaut arī lielā daļā gadījumu gestācijas diabēts atrisinās pēc dzemdībām, pieaug to gadījumu skaits, kad glikozes intolerances traucējumi grūtniecības laikā atstāj ilgtermiņa sekas.
Rakstā detalizēti aplūkojam piecu galveno antihipertensīvās terapijas grupu medikamentus, to lietošanas nianses, klīniski svarīgas mijiedarbības un biežākās blakusparādības.
Divu – trīs kafijas tasīšu dzeršana dienā ir saistīta ar ilgāku dzīves ilgumu un zemāku sirds un asinsvadu slimību risku, salīdzinot tiem, kuri kafiju nelieto.
Hiperkoagulācija trombozes patofizioloģijā spēlē galveno lomu. Koagulācijas procesu atslēgas faktors ir trombīns, kuru attiecīgi regulē antitrombīns – tā deficīts līdz šim saistīts ar paaugstinātu trombozes risku un kardiovaskulāro nāvi. Šajā pētījumā analizēta saistība starp antitrombīna līmeni un mirstību no kardiovaskulārām vai onkoloģiskām slimībām vispārējā populācijā.
Migrēna ir kompleksa neirovaskulāra slimība ar ģenētiski noteiktu predispozīciju nervu sistēmai jutīgi reaģēt uz dažādām iekšējās vai ārējās vides izmaiņām. Migrēna skar 14 % pasaules iedzīvotāju jeb vienu miljardu cilvēku visā pasaulē un ir otrs biežākais cēlonis visās vecuma grupās, kas samazina veselīgi nodzīvotos dzīves gadus. [1] Raksta divās daļās iztirzāsim migrēnas profilaktiskās ārstēšanas vadlīnijas, biežāk lietoto profilakses medikamentu indikācijas un situāciju Latvijā saistībā ar medikamentu kompensācijas nosacījumiem.
Meniski ir divas pusmēness formas fibroskrimšļa struktūras, kas ir neaizstājama ceļa locītavu sastāvdaļa. Vārda izcelsme ir no grieķu vārda “meniskos”, kurš raksturo pusmēness formu. Pirms cilvēki uzzināja par menisku lomu ceļa locītavā, populārākā ārstēšanas metode meniska bojājuma gadījumā bija totāla vaļēja meniskektomija.
Onkoloģe ķīmijterapeite SIGITA HASNERE ir aizrautīga, ambicioza, gudra, tieša. Deg par jauno onkologu skolu, par jaunajiem onkologiem, kuri mēdz izdegt, par pacientiem, kuriem gribētu nodrošināt pasaules līmeņa medikamentus. Šogad Dr. Hasnere sāka vadīt Stradiņa slimnīcas Onkoloģijas un hematoloģijas centru un ir apņēmības pilna sniegt pacientiem visaugstākā līmeņa aprūpi, balstoties uz jaunākajām medicīnas vadlīnijām un personīgu pieeju ikvienam pacientam.
MAREKS MARČUKS strādā par pediatru Rēzeknes slimnīcā. Atgriezies dzimtajā pilsētā, jo, kā dakteris uzsver, Rēzeknes slimnīca ir tā vieta, kur sasniedzami izaugsmes horizonti, turklāt Rēzeknē dzīvo viņa un sievas vecāki, radi un draugi. Mācās algoloģiju, kas nav klasiska izvēle pediatram, bet ļoti noderīga.
“Visas slimības sākas zarnu traktā,” tā modernās medicīnas tēvs Hipokrats vēstīja 2000 gadus atpakaļ. Izpratne par zarnu trakta mikrobioma nozīmi cilvēka veselībā un slimību patoģenēzē strauji attīstās. Tāpat arī pieaug zināšanas par probiotiku nozīmi dažādu fizioloģisku un patoloģisku stāvokļu pārvaldībā.
