Raksta mērķis ir pievērst uzmanību hipertensijas pacientu “vadīšanai”, jo paaugstināts asinsspiediens ir lielais riska faktors koronārai sirds slimībai, cerebrovaskulārai slimībai, perifēro artēriju slimībai, nieru mazspējai un priekškambaru mirgošanai. Katrs pacients atšķiras gan pēc anamnēzes, gan rakstura, gan vielmaiņas tipa, gan dzīvesveida.
Pētījumā par asinsspiedienu ieguva negaidītus rezultātus: medikamenti, ko lieto paaugstināta asinsspiediena mazināšanai samazina kortikosteroīdu krēmu, ko lieto dažādu ādas slimību ārstēšanai, izraisītas blakusparādības. Pētījuma rezultāti publicēti žurnālā Journal of Investigative Dermatology.
Ik rītu viņam patīk atnākt uz savu ziemas dārzu. Meditācijas ziemas dārzs — tā viņš to sauc. Pa logu redzams mežs, blakus mazdēla bungas, kas ietikušas fotogrāfijā. It kā nejauši. Dr. med. Vilnis Dzērve–Tāluts, atskatoties uz dzīves gājumu, vērtējoši saka: liela nozīme bijusi gadījumam. Pasmaida, ka šo novērojumu varēšu izmantot kā caurviju motīvu.
Līdz šim nebija īsti skaidrs, kādēļ vīriešiem biežāk nekā sievietēm pirms menopauzes attīstās sirds slimības. Jaunajā pētījumā atklāja, ka dzimumhormonu (testosterona un estrogēna) līmenis ietekmē kardiovaskulāro risku.
2014. gada septembrī klajā nākušas jaunas Eiropas Kardiologu biedrības revaskularizācijas vadlīnijas. Iepriekšējās revaskularizācijas vadlīnijas tika izstrādātas 2010. gadā. Kas četros gados mainījies? Apkopojošu viedokli lūdzām invazīvajam kardiologam un sirds ķirurgam.
Pacientiem, kuri lieto antitrombotiskos medikamentus (lai izvairītos no asins trombiem) pēc miokarda infarkta un kuri lieto nesteroīdos pretiekaisuma līdzekļus (NSPL), ir paaugstināts asiņošanas un kardiovaskulāru notikumu (infarkts, insults vai kardiovaskulāra nāve) risks pat pēc īstermiņa terapijas. Pētījuma rezultāti publicēti žurnālā JAMA.
Bērnu kardioloģijas klīnikas kardioķirurģijas profila virsārsts LAURIS ŠMITS ir viens trim bērnu sirds ķirurgiem, kas aktīvi operē iedzimtas sirdskaites. Ja mazuļa dzīvības glābšanai operācija jāveic iespējami agrīni, ķirurga darbalauks ir jaundzimušā dūrītes lielumā.
Duālā antiagregantu terapija ar aspirīnu un klopidogrelu jau vairāk nekā desmit gadu bijusi akūta koronāra sindroma (AKS) ārstēšanas stūrakmens. Tomēr no 2012. gada Eiropas Kardiologu biedrības vadlīnijas pacientiem ar AKS rekomendē klopidogrela vietā izmantot jaunos P2Y12 receptoru blokatorus — tikagreloru vai prasugrelu.
Lielākā daļa koronārās slimības pacientu Eiropā nesasniedz viņiem izvirzītos dzīvesveida, terapeitiskos un riska faktoru mērķus pēc hospitalizēšanas. Mazāk nekā puse no visiem pacientiem pēc infarkta saņem kardiālo rehabilitāciju un preventīvo aprūpi.
Stabila koronāro artēriju slimība ir tik daudzšķautņaina, ka grūti novērtēt tās sastopamības biežumu un izplatību. Populācijas pētījumos konstatētā stenokardijas izplatība pieaug līdz ar vecumu abiem dzimumiem.
2025. gadā Latvijā piedzima 11 957 bērni, kas ir zemākais rādītājs pēdējo 100 gadu laikā. Mātes vidējais vecums, pirmajam bērniņam piedzimstot, — 28,1 gads, kas kopš 2014. gada palielinājies (iepriekš 26,3 gadi). Ginekoloģes, dzemdību speciālistes prof. Dace Rezeberga, Dr. Natālija Bērza, Dr. Katrīna Zaļkalniņa un ģimenes ārste Dr. Dina Florena kopīgā sarunā secināja, ka gan ginekologs, gan ģimenes ārsts var būt autoritāte pacientam un palīdzēt pieņemt uz pierādījumiem balstītu lēmumu reproduktīvās veselības jautājumos.
RAKUS Neiroloģijas un neiroķirurģijas klīnikas neiroķirurgs eksperts, Latvijas Neiroķirurgu asociācijas vadītājs, asociētais profesors KASPARS AUSLANDS ir ne vien lielisks ārsts un pasniedzējs, bet arī ieguvis augstskolas diplomu biznesa vadībā un ārsta karjeras sākumā gandrīz izvēlējies citu dzīves ceļu. Taču drīz vien sapratis, ka medicīna ir viņa īstais aicinājums. Nu jau 25 gadus dakteris Kaspars Auslands ir veltījis neiroķirurģijai.
D vitamīns ir taukos šķīstošs vitamīns, kas ir galvenais kalcija homeostāzes un kaulu vielmaiņas regulators. Tā deficīts ir plaši izplatīts — subklīnisks D vitamīna deficīts skar līdz pat 1 miljardu cilvēku visā pasaulē, [1] bet ziemas sezonā no D vitamīna deficīta (25(OH)D < 20 ng/mL) cieš aptuveni 40 % Eiropas iedzīvotāju. [2]
Pieaugušajiem ar augstāku Fitbit reģistrēto fizisko aktivitāti – ko vērtēja pēc dienas soļu skaita, aktīvajām minūtēm, sirdsdarbības ritma un citiem rādītājiem – bija mazāka kairinātas zarnas sindroma (IZS) iespējamība, savukārt ilgāks sēdošs laiks bija saistīts ar lielāku IZS risku.
Survodutīda III fāzes pētījumā tika novērota viscerālo tauku samazināšanās par 34 % un aknu tauku samazināšanās par 63 %, vienlaikus iepriekš definētajā analīzē uzrādot mazāku liesās ķermeņa masas zudumu, veicinot vielmaiņas veselības uzlabošanos cilvēkiem ar aptaukošanos.
