Pacientiem, kuri lieto antitrombotiskos medikamentus (lai izvairītos no asins trombiem) pēc miokarda infarkta un kuri lieto nesteroīdos pretiekaisuma līdzekļus (NSPL), ir paaugstināts asiņošanas un kardiovaskulāru notikumu (infarkts, insults vai kardiovaskulāra nāve) risks pat pēc īstermiņa terapijas. Pētījuma rezultāti publicēti žurnālā JAMA.
Bērnu kardioloģijas klīnikas kardioķirurģijas profila virsārsts LAURIS ŠMITS ir viens trim bērnu sirds ķirurgiem, kas aktīvi operē iedzimtas sirdskaites. Ja mazuļa dzīvības glābšanai operācija jāveic iespējami agrīni, ķirurga darbalauks ir jaundzimušā dūrītes lielumā.
Duālā antiagregantu terapija ar aspirīnu un klopidogrelu jau vairāk nekā desmit gadu bijusi akūta koronāra sindroma (AKS) ārstēšanas stūrakmens. Tomēr no 2012. gada Eiropas Kardiologu biedrības vadlīnijas pacientiem ar AKS rekomendē klopidogrela vietā izmantot jaunos P2Y12 receptoru blokatorus — tikagreloru vai prasugrelu.
Lielākā daļa koronārās slimības pacientu Eiropā nesasniedz viņiem izvirzītos dzīvesveida, terapeitiskos un riska faktoru mērķus pēc hospitalizēšanas. Mazāk nekā puse no visiem pacientiem pēc infarkta saņem kardiālo rehabilitāciju un preventīvo aprūpi.
Stabila koronāro artēriju slimība ir tik daudzšķautņaina, ka grūti novērtēt tās sastopamības biežumu un izplatību. Populācijas pētījumos konstatētā stenokardijas izplatība pieaug līdz ar vecumu abiem dzimumiem.
Pusmūža gados vairāk nekā divu alkoholisko dzērienu izdzeršana ik dienu paaugstina insulta risku vairāk nekā tradicionālie riska faktori (augsts asinsspiediens un cukura diabēts), secināts pētījumā, kura rezultāti publicēti žurnālā Stroke.
Ar JĀNI PUDULI, Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas stacionāra Gaiļezers internistu, kardiologu un aritmologu, tiekamies skvoša treniņā. Grūti izsekot bumbiņas lidojumam kortā, jo viss notiek zibenīgā ātrumā.
Šajā rakstā vairāk runāsim par pulmonālu arteriālu hipertensiju (PAH) un tās saistību ar reimatoloģiskām slimībām, jo otrais biežākais pulmonālās arteriālās hipertensijas iemesls pēc idiopātiskās pulmonālās arteriālās hipertensijas (IPAH) pēc pasaules datiem ir sistēmas saistaudu slimības izraisīta PAH. [14]
Cilvēkiem, kuri optimistiski skatās uz dzīvi, ir nozīmīgi labāka sirds asinsvadu veselība, secināts pētījumā, kurā analizēja saistību starp optimismu un sirds veselību vairāk nekā 5100 pieaugušajiem.
Apmēram 1% dzīvi dzimušo bērnu konstatē iedzimtas sirdskaites. Augstāks sastopamības rādītājs ir nedzīvi dzimušajiem (3—4%), spontāno abortu materiālā (10—25%) un neiznēsātiem zīdaiņiem (~ 2%, izņemot PDA — patent ductus arteriosus). Šajā kopējā sastopamībā nav iekļauts mitrālā vārstuļa prolapss, PDA priekšlaicīgi dzimušajiem un bikuspidāli aortas vārstuļi (sastopami 1—2% pieaugušo). [32]
Nobela prēmija fizioloģijā un medicīnā 2026 šogad saņemta par sasniegumiem optoģenētikā – metodē, ar kuras palīdzību iespējams redzēt, kā nervu šūnas veido atmiņas, sajūtas un uzvedības modeļus dzīvās smadzenēs. Pīters Heigmans (Peter Hagemann) un Georgs Nāgels (Georg Nagel) atklājuši īpašu olbaltumvielu čanelrodopsīnu (channelrhodopsin) vienšūņu aļģēs. Karls Deiserots (Karl Deisseroth) olbaltumvielu transformēja par gaismas kontrolētu “slēdzi” nervu šūnās. Nobela prēmijas laureāti ielikuši pamatus jaunās neirozinātnes ērā.
Dzelzs deficīts sastopams visā pasaulē dažādās pacientu grupās, tomēr lielā daļā gadījumu pacients pirms saņem savu diagnozi ar simptomiem sadzīvo mēnešus vai pat gadus. Aprēķināts, ka līdz 70 % gadījumu dzelzs deficīts tiek palaists garām augsta riska pacientu grupai, jo ir ierobežoti sijājošās diagnostikas pasākumi. Lai vērstu sabiedrības un klīnicistu uzmanību, Amerikas Hematologu asociācija (ASH) 2026.gada septembrī izdevusi jaunas klīniskās vadlīnijas, kas palīdzēs dzezls deficītu atpazīt un diagnosticēt agrīnāk gan pieaugušajiem, gan bērniem, gan cilvēkiem ar hronisku iekaisumu.
Hipomagnēmija tika konstatēta 13,2 % pacientu, kuri vērsās neatliekamās palīdzības nodaļā (NPN). Pēc korekcijas ar iespējamiem sajaucējfaktoriem pacientiem ar hipomagnēmiju 30 dienu mirstības risks bija par vairāk nekā 70 % augstāks nekā pacientiem ar normālu magnija līmeni asinīs.
Augusta noslēgums akadēmiskajā vidē bijis notikumiem bagāts, īpaši kardiovaskulārās veselības jomā — laikā no 28. līdz 31. augustam Minhenē Eiropas Kardiologu asociācijas (ESC) kongresā tikās jomas eksperti un entuziasti no visas pasaules, lai apspriestu jaunākās vēsmas sirds veselībā. Šis gads nācis ar daudziem jaunumiem, un viens no tiem ir atjaunotās sirds mazspējas vadlīnijas. Izmaiņas veiktas ne tikai klasifikācijā, bet arī ārstēšanas rekomendācijās — varam iepazīties ar daļu no tām arī latviešu valodā.
Četrkāršas vadlīniju vadītas farmakoterapijas ieviešana klīniskajā praksē bieži vien ir izaicinoša, īpaši senioriem ar sirds mazspēju ar samazinātu izsviedes frakciju (HFrEF). Šī ievainojamā populācijas daļa bieži vien netiek pilnvērtīgi reprezentēta klīniskajos pētījumos, un tādēļ klīniskajā praksē pastāv bažas par senioru trauslumu un potenciālajām blaknēm vai nevēlamām reakcijām uz terapiju, un pacienti tiek izrakstīti no stacionāra ar nepilnīgu terapiju.
