Kāda ir riska robeža un cena medicīnā? Uzdrīkstēšanās, profesionālais izaicinājums, gadiem rūpīga gatavošanās un prasmereaģēt neordināri? Trīs viedokļi par mācībām “pēc kaujas” un to, ko gaidīt tuvākajā nākotnē. Un, protams, par gandarījumu – līdzīgu amerikāņu filmu izskaņai: “We did it – mēs to paveicām!”
Nedzīstoša brūce (non-healing wound) ir hroniska brūce, kuras dzīšanā ar parastām ārstēšanas metodēm nav panākts progress. Laiks (nedēļas vai dienas) nav rādītājs, lai identificētu nedzīstošu brūci. Taču bieži, runājot par šāda veida brūcēm, tas parasti ir ilgāk par 3–4 nedēļām. Nedzīstošas brūces ir aktuāla problēma jebkuras valsts veselības aprūpes sistēmā visā pasaulē. Attīstītajās valstīs aptuveni 1,5% visas populācijas reizi dzīvē ir bijusi problemātiska brūce uz ādas.
Kāju tūska ir biežs simptoms, ko novērojam ikdienā. Tās iemesls ir pārlieka šķidruma uzkrāšanās intersticiālajā telpā vienā vai abās kājās. Tā var būt lokalozēta tikai pēdās vai izplesties arī potītes līmenī un pa visu kāju. Tūska var būt neliela vai pat invalidizējoši liela. Šajā apskatā aplūkosim biežākās kāju tūskas un galvenos ārstēšanas principus no vairākiem skatpunktiem.
Aknas ir komplicēts orgāns. Vīrusu, kā arī citi aknu iekaisumi, dažādu toksisku vielu lietošana, apkārtējās vides faktori, dzīvesveids, iedzimtība un pat izvēlētā profesija ietekmē aknu funkcionālo stāvokli un strukturālās pārmaiņas, radot aknu cirozi. Šajā rakstā aktualizēta portālās hipertensijas biežāko komplikāciju (barības vada varikozo vēnu asiņošana, ascīts, aknu encefalopātija) neķirurģiska ārstēšana, īpašu uzmanību pievēršot vienai no visnopietnākajām portālās hipertensijas komplikācijām – varikozo vēnu asiņošanai un tās ārstēšanas iespējām Latvijā.
Saslimstība ar mugurkaulāja infekcijām (skriemeļu osteomielīts, discīts, spondilodiscīts) pieaug visā pasaulē. [1; 2; 3; 4] Par saslimstības pieauguma iemesliem tiek uzskatīts cilvēku imūndeficīta vīrusa (HIV) radītais imūnās sistēmas vājums, nepietiekams un/vai nesabalansēts uzturs, cukura diabēts, onkoloģiskās slimības, vecums virs 70 gadiem un stress. [5]
Acinetobacter baumanii daudzus gadus tika uzskatīts par samērā nekaitīgu mikroorganismu; ja tas izauga mikrobioloģiskajos paraugos, to lielākoties ignorēja. Šodien Acinetobacter baumanii tiek uzskatīts par vienu no visbīstamākajiem intrahospitālajiem patogēniem, daži autori tieši šo mikrobu – nevis MRSA – uzskata par potenciālu antibiotiku ēras beigu cēloni. [1]
Pacientiem, kas nonākuši slimības gultā un ilgāku laiku vai pat līdz mūža galam nespēs no tās celties, visbiežāk jāraizējas par izgulējumu rašanos. Iepazīstinām ar jaunākajām tehnoloģijām šīs problēmas risināšanā, vēlreiz uzsverot profilakses nozīmību.
Trofisko čūlu vai ilgstoši nedzīstošu brūču problēma skar apmēram 2% iedzīvotāju, tas ir vidējais statistiskais rādītājs Eiropā. Palūkosimies uz šo problēmu no praktiskās puses. Lai labāk izprastu trofisko čūlu vai ilgstoši nedzīstošu brūču ārstēšanu, nepieciešams atsaukt atmiņā zināšanas par brūces dzīšanas procesu un mediķu uzdevumiem katrā šā procesa stadijā.
Sirds ķirurģijas rezidents MĀRTIŅŠ KALĒJS šā gada pavasarī kā viens no labākajiem jaunajiem ārstiem saņēma brāļu Zariņu studiju ceļojuma stipendiju, kas dāvāja viņam iespēju pusgadu praktizēt Lozannas klīnikā pie viena no Eiropā respektablākajiem ārstiem sirds un asinsvadu ķirurģijā.
Bronhogēnas cistas ir iedzimta cistiska veida bronhu attīstības anomālija, kas attīstās agrīnā embrionālā periodā no primārās traheobronhiālās caurules. Cistas sieniņa sastāv no skrimšļaudiem, dziedzeraudiem, irdenajiem saistaudiem, fibrotiskajiem audiem, gludajiem muskuļaudiem un elastīgajām šķiedrām. Cistas iekšpusi klāj cilindriskais skropstiņepitēlijs. Visbiežāk cistas ir lokalizētas videnē vai intrapulmonāli, retāk iespējamas arī citas lokalizācijas. Parasti bronhogēnās cistas ir asimptomātiskas un tiek konstatētas nejauši, veicot plaušu rentgenogrāfiju. Tomēr nereti attīstās arī nopietnas komplikācijas. Augstā komplikāciju riska dēļ ķirurģiska terapija tiek rekomendēta arī lielu asimptomātisku cistu gadījumā. Parasti šādas videnes cistas nav saistītas ar elpošanas ceļiem, bet mūsu klīniskajā gadījumā saistība tika pierādīta.
Jau desmit gadus epilepsijas skartajiem profesionālu palīdzību sniedz Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Epilepsijas un miega medicīnas centra mediķu komanda, un JURĢIS STRAUTMANIS ir tās vadītājs. Viņš ir stāvējis pie šīs struktūrvienības šūpuļa, sācis no nulles, sapulcējis spēcīgu komandu, kas sekmīgi strādā, savā profesionālajā varēšanā esot vienā līmenī ar kolēģiem citviet pasaulē.
Kolēģi, kad pēdējo reizi jums bija iespēja veselu nedēļu veltīt savas specialitātes aktualitātēm, diskutēt ar starptautiskiem ekspertiem un apmainīties pieredzē ar citu valstu ārstiem? Open Medical Institute (OMI) Zalcburgas semināri aicina izmantot šo iespēju un iegūt zināšanas, ko izmantot savu pacientu aprūpē un nodot kolēģiem.
Saistība starp aptaukošanos un kardiovaskulārām slimībām (KVS) ir kompleksa ne tikai paaugstinātās ķermeņa masas, bet arī taukaudu kvalitātes un izvietojuma ķermenī dēļ. Zināšanas par reģionālo taukaudu izvietojumu un incidentu koronāru notikumu savstarpējo saistību nav pietiekamas, tāpēc veikts pētījums Zviedrijā, kā rezultāti prezentēti ESC 2026.gada kongresā Minhenē un tiešsaistē.
Sistemātiskā pārskatā un metaanalīzē konstatēts, ka obstruktīva miega apnoja (OMA) ir bieži sastopama cilvēkiem ar smagiem psihiskiem traucējumiem, tostarp šizofrēniju, bipolāriem traucējumiem un smagiem depresīviem traucējumiem. Salīdzinājumā ar cilvēkiem bez psihisku traucējumu diagnozes šiem pacientiem bija būtiski lielākas izredzes saņemt OMA diagnozi. Pētījuma autori uzsver nepieciešamību sistemātiski izvērtēt miega elpošanas traucējumus psihiatrijas aprūpē.
Funkcionālā dispepsija ir viens no biežākajiem funkcionālajiem kuņģa–zarnu trakta darbības traucējumiem, kas skar aptuveni 7—8 % pieaugušo visā pasaulē. [1] Izšķir divus funkcionālās dispepsijas apakštipus: postprandiālā distresa sindromu (PDS) un epigastrālo sāpju sindromu (EPS), un abi šie apakštipi var arī pārklāties.
