Satversmes tiesā iesniegti divi pieteikumi, kas valsti sūdz tiesā un apstrīd mediķu pagarināto normālo darba laiku: vienu iesniegusi Bērnu slimnīcas Bērnu ķirurgu arodbiedrība, Latvijas Ķirurgu asociācija un Rīgas Dzemdību nama ārsti un vecmātes, otru — tiesībsargs. Aiz pagarinātā normālā darba laika maskējas lērums citu nebūšanu: neapmaksātas darba stundas, mediķu trūkums, pārslodze, iespēja biežāk kļūdīties, risks pacientu drošumam...
Viņi nav latvieši, taču jau vairāk nekā desmit gadus par savām mājām sauc Latviju. Iemantojuši ne vien pacientu uzticēšanos, bet nopelnījuši arī profesionālu cieņu kolēģu acīs.
Hronisku trofisku čūlu problēmas ir ļoti aktuālas visā pasaulē. Hronisku trofisku čūlu vai ilgstoši nedzīstošu brūču problēma skar apmēram 2 % iedzīvotāju — tas ir vidējais statistikas rādītājs Eiropā.
Aizvadītā gada nogalē Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā veiktas trīs operācijas pacientiem ar retu iedzimtu patoloģiju – Meja Tērnera sindromu.
Ir pavēla pievakare nedēļas nogalē, un Stradiņa slimnīcas ķirurgs, Latvijā līdz šim vienīgās veiktās aknu transplantācijas grupas koordinators JĀNIS VILMANIS var rezumēt dienā paveikto.
Ik gadu Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas stacionārā „Gaiļezers” nonāk vidēji 600 pacientu ar smagu politraumu – divu vai vairāku ķermeņa daļu ievainojumu, kas apdraud dzīvību un prasa pieredzējušu mediķu komandas vienlaikus ātru un pārdomātu rīcību.
Visbiežāk runā par akūtiem un traumatiskiem plexus brachialis (pleca nervu pinuma) bojājumiem. Šo nozoloģiju lielākā daļa medicīnas aprūpes speciālistu atpazīst, tomēr, runājot par hroniskiem un netraumatiskiem bojājumiem, jāsecina, ka patoloģija, kas pēc citējamu autoru domām ir vismaz tikpat izplatīta kā karpālā kanāla sindroms, visbiežāk netiek diagnosticēta un pareizi ārstēta. [1]
Žultsvadu vēzis aprakstīts kā reta patoloģija, nepilni 2 % gadījumu no visiem ļaundabīgajiem audzējiem. [1] Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā pēc uzkrātās pieredzes un pasaules pētījumu datiem izstrādāts multidisciplinārs perihilāras holangiokarcinomas diagnostikas un ārstēšanas algoritms.
Brūču aprūpei paredzēto līdzekļu klāsts ir plašs; dažādām brūcēm piemēroti dažādi līdzekļi. Taču kā šajā plašajā līdzekļu klāstā neapjukt? Šajā rakstā apkopojām jaunākos pētījumus un iespējas brūču kopšanai un dzīšanas procesa veicināšanai.
Profesors, medicīnas zinātņu doktors VIESTURS BOKA darba mūžu veltījis trim svarīgām medicīnas jomām — praktizējis kā ķirurgs, 25 gadus nodarbojies ar medicīnas administrēšanu, kā arī izglītojis nākamās mediķu paaudzes. Desmit gadus viņš ir pie Latvijā lielākās slimnīcas — Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas vadības stūres.
Ātriju fibrilācija (ĀF) ir viena no visbiežāk sastopamajām sirds ritma traucējumu formām, kas būtiski ietekmē veselības aprūpes sistēmu gan primārās, gan sekundārās aprūpes līmenī. Ātriju fibrilācija ir biežākā persistējošā sirds aritmija pasaulē. Saskaņā ar 2024. gada EKB vadlīnijām 2019. gadā pasaulē bija aptuveni 59,7 miljoni cilvēku ar ĀF. Vispārējā populācijā tās prevalence ir aptuveni 2—4 %, bet personām pēc 65 gadu vecuma tā pieaug līdz 5—10 % un pēc 80 gadu vecuma var pārsniegt 10 %.
Labdabīgs paroksismāls pozicionāls vertigo (LPPV) ir viena no visbiežāk sastopamajām vestibulārā aparāta slimībām. Jāpiebilst, ka bieži vien līdz brīdim, kamēr pacients ir nonācis pie speciālista, simptomi ir izzuduši, un rodas grūtības diagnozi patiešām apstiprināt — tas rada izaicinājumus gan klīnicistam, gan pacientam. Izpētīts, ka viena gada laikā LPPV atkārtojas 34 % pacientu. [5]
Koronāri notikumi neskatoties uz statīnu terapiju norāda uz reziduāliem riska mehānismiem ārpus zema blīvuma holesterīna (ZBLH), un lielu lomu šajā mehānismā spēlē lipoproteīns (a). Izteikta hipotēze, ka statīnu terapija var būt saistīta ar plazmas Lp(a) līmeni, tomēr klīniskais nozīmīgums šai atradnei nav skaidrs. Šajā pētījumā, kuru prezentēja Eiropas Kardiologu asociācijas 2026.gada kongresā augusta nogalē Minhenē, veikta Lp(a) līmeņa saistības analīze ar statīnu terapiju līdz pacienta hospitalizācijai akūta koronāra sindroma dēļ (AKS).
Pirmie trīs mēneši pēc vēža diagnozes noteikšanas ir kritisks periods insulta riska ziņā. Visaugstākais risks šajā laikā ir pacientiem ar plaušu vai aizkuņģa dziedzera vēzi, liecina Izraēlā veikts valsts mēroga pētījums.
Hipertensija un diabēts ir vadošie kardiovaskulāro slimību modificējamie riska faktori, tomēr liela daļa pasaules iedzīvotāju paliek nediagnosticēti. Šobrīd skrīningu veicam vai nu klīniskajā praksē vai ar dažādu valkājamu ierīču palīdzību, kas kopumā ierobežo potenciālo skrīninga aptveri dažādu iemeslu dēļ. Iespējams risinājums ir pasīvas bezkontakta uzraudzības sistēmas, kas var tikt dažādos veidos iekļautas apkārtējā vidē un veicināt agrīnāku diagnostiku. Interesantu risinājumu piedāvā pētnieki no Japānas, prezentējot jaunākos datus Eiropas Kardiologu asociācijas ikgadējā kongresā.
