Quo vadis, Latvijas ķirurģija?
Jebkura patiesība līdz tās atzīšanai iziet trīs posmus.Iesākumā par to smejas.Pēc tam pret to nežēlīgi cīnās.Visbeidzot pieņem kā pašsaprotamu.Arturs Šopenhauers (1788—1860)
Ķirurģija
AIVARS TIHONOVS, DĀVIS POLIŅŠ: Manējie četrdesmit divi, stāsti par pirmo noskrietu maratonu
Četrdesmit divi kilometri — klasiskā maratona distance — visvairāk ir cīņa pašam ar savu raksturu. Varu—nevaru robežu paplašināšanu, izkāpšanu no komforta zonas. Kad nakts pavadīta dežūrā vai dienā garas stundas nostāvētas pie operāciju galda, kad aiz loga brāzmains vējš vai lietus, nav nekādu atrunu. Kā gan tas var radīt atkarību un endorfīnus?
Ar profesijas garšu pirkstos. Ķirurgs Grigorijs Biruks
Ķirurgs GRIGORIJS BIRUKS pirms četrdesmit astoņiem gadiem sācis strādāt toreizējā Latvijas Baseina centrālajā slimnīcā — gana grandiozā medicīniskā impērijā, kuras pārraudzībā bija visas jūrniecības un zvejniecības sistēmā strādājošās ārstniecības iestādes un kuģu ārsti. Viņš joprojām ik dienu dodas uz darbu Patversmes ielas slimnīcā Sarkandaugavā un pavisam nesen viņam piešķirts Goda flebologa sertifikāts — pirmajam Latvijā.
Ar skalpeli un otu rokā
“Ārsts zināmā mērā ir mākslinieks,” atzīst Krāslavas slimnīcas ķirurģijas nodaļas vadītājs VJAČESLAVS APRUPS, kas darbam veltījis teju 30 gadu. Ikdienu viņš pavada ar skalpeli rokā, veicot dažādas operācijas, bet brīvajā laikā ņem otas un krāsas.
Vējš burās. Ints Putniņš, Juris Bārzdiņš, Ēriks Čēms
Saule, vējš, viļņi. Un bezgalīgs ūdens klajums. Burāšana — kā laiks, kad būt pašam ar sevi. Izaicināt ne tikai savu varēšanu, spēku, azartu, bet arī iztīrīt domas un atgriezties krastā ar jaunu enerģijas lādiņu. Par to trīs burātāju stāsti.
Skriešana kā meditācija
Skriešanas popularitāte arvien pieaug. Londonas maratonā, kas ir viens no lielākajiem Eiropā, 1981. gadā distanci beidza 6500, 2013. gadā — vairāk nekā 34 tūkstoši. Pašmāju Nordea Rīgas maratons visās distancēs (5 km, 10 km, pusmaratonā un maratonā) pērngad kopā bija pulcējis rekordlielu skrējēju skaitu — 22 tūkstošus. Kur slēpjas skriešanas prieks?
Vispirms bija ķirurģija...
Liepājas diecēzes luterāņu bīskaps PĀVILS BRŪVERS atklāj epizodes ar izšķirīgu nozīmi profesionālajā ziņā gan tad, kad kļuva par ķirurgu, gan vēlāk — par mācītāju. Ārsta un mācītāja profesijām ir daudz kopīga, taču viņš atzīst: ārsts savā dzīvē redz daudz vairāk ciešanu.
Kalpošana nav pareizā izvēle. Bērnu ķirurgs onkologs Jānis Krasts
“Viņš jaunajiem kolēģiem ļauj darboties un tā taktiski, neuzkrītoši piebremzē, ja grasies darīt ko nepareizu. Kopā ar viņu jūties droši kā aiz mūra,” — tā vienu no saviem skolotājiem raksturo gados jauna, bet jau atzīta daktere. Dzīvē viss ir gadījuma varā — saka viņš pats — bērnu ķirurgs onkologs JĀNIS KRASTS.
Vāciešiem viss notiek pēc plāna. A. Knapša pieredze
Vāciešiem patīk miers, punktualitāte un kārtība. Un vienmēr katrā situācijā jābūt plānam, kā rīkoties. No 2012. gada septembra sešus mēnešus stažējos Zolingenas pilsētas slimnīcā Vācijā un pašlaik esmu rezidents šajā slimnīcā. Par lielāko ieguvumu uzskatu asinsvadu ultrasonogrāfijas pamatu apguvi. Vācieši asinsvadu ultrasonogrāfiju ir iekļāvuši rezidentūras programmā, un tas ir liels pluss.
Ķirurģija nemīl vājos. Medicīnas zinātņu doktors Jānis Ozols
“Ja man jānosauc trīs labas lietas, kas šobrīd ir manā dzīvē, es teiktu: kluss kabinets, ērts krēsls un pilnīga neatkarība no valsts budžeta,” saka medicīnas zinātņu doktors JĀNIS OZOLS. Bijušajam Rīgas 1. slimnīcas direktoram ir četras nopietnas profesijas – ķirurgs, medicīnas administrators, politiķis un psihoterapeits. Piedzīvojis daudzas vētras un šūpošanos augšup lejup pa karjeras kāpnēm, pašlaik viņš mierīgi sēž psihoterapeita krēslā. Vai uz visiem laikiem – vai tā ir tikai īsa atpūta pirms nākamā devītā viļņa?
Lasītākais Doctus.lv
Sarežģītie pacienti onkoloģijā. Kas ir pacienti, kuriem tiek vākti ziedojumi ārstēšanai?
Metastātisks krūts vēzis joprojām ir neārstējama slimība, kuras ārstēšanas mērķi ir vērsti uz dzīvildzes pagarināšanu, slimības progresijas kavēšanu un dzīves kvalitātes saglabāšanu. Neskatoties uz strauju jaunāko sistēmisko terapiju attīstību, daļai pacienšu pēc vairākām terapijas līnijām tiek izsmeltas visas standarta ārstēšanas iespējas. Šādi pacienti ar multirezistentu slimību veido vienu no sarežģītākajām grupām onkoloģijā.
Liekais svars var paātrināt smadzeņu novecošanos
Liels, 24 gadus ilgs pētījums, kurā piedalījās vairāk nekā 8200 pieaugušo, liecina, ka liekā ķermeņa masa var paātrināt smadzeņu novecošanos, veicinot straujāku atmiņas, koncentrēšanās spēju un lēmumu pieņemšanas prasmju pasliktināšanos. Šī saistība bija īpaši izteikta cilvēkiem vecumā virs 65 gadiem, radot bažas par aptaukošanās ilgtermiņa ietekmi uz smadzeņu veselību.
Funkcionāla dispepsija. Kā diagnosticēt un ārstēt?
Funkcionālā dispepsija ir viens no biežākajiem funkcionālajiem kuņģa–zarnu trakta darbības traucējumiem, kas skar aptuveni 7—8 % pieaugušo visā pasaulē. [1] Izšķir divus funkcionālās dispepsijas apakštipus: postprandiālā distresa sindromu (PDS) un epigastrālo sāpju sindromu (EPS), un abi šie apakštipi var arī pārklāties.
Vai diagnosticējam osteoporozi laicīgi? Sekas un risinājumi
Osteoporotisko lūzumu ārstēšanas rādītāji saglabājas zemi, neskatoties uz dažādiem pieejamiem efektīviem medikamentiem, lai mazinātu gan iniciālu lūzumu risku, gan iespējamību lūzumam atkārtoties, ja tas jau noticis iepriekš. Izpētīts, ka pasaulē tikai 27 % sieviešu un 4 % vīriešu ar akūtu osteoporotisku lūzumu slimnīcā sniegtas rekomendācijas par medikamentozās terapijas sākšanu. Osteoporotiski lūzumi senioru vidū ir prevalējošais iemesls paaugstinātam mirstības riskam, tāpēc nozīmīgi slimību laicīgi atklāt un ārstēt. [1] Bet arī jau notikuša lūzuma un līdz šim nediagnosticētas osteoporozes gadījumā ir jārīkojas.
Izvēlamies D vitamīnu. Praktiskas rekomendācijas pieaugušajiem
D vitamīna lietošana ikdienas praksē šobrīd jau ir kļuvusi diezgan pašsaprotama gan pacientam, gan klīnicistam. Taču neskaidrības saglabājas, kad jāizvēlas konkrēts D vitamīna preparāts, deva un forma, kā arī jāmonitorē mērķa sasniegšana. Būtiska nozīme izvēlē ir gan pacienta blakusslimībām un personīgajai izvēlei, gan iepriekšējai pieredzei efektivitātes rādītājos. Dr. Renāte Helda, endokrinoloģe ar plašu klīnisko pieredzi, atbild uz neskaidrajiem jautājumiem par individualizētu pieeju D vitamīna deficīta korekcijā un profilaksē.
Nozares
A
- Alergoloģija 61
- Algoloģija 99
- Androloģija 7
- Anestezioloģija 35
- Arodmedicīna 12
D
- Dermatoloģija 232
- Dietoloģija 37
E
- Endokrinoloģija 427
F
- Farmācija 79
- Farmakoloģija 220
- Fitoterapija 11
- Fizikālā medicīna 14
- Fleboloģija 49
G
Ģ
- Ģenētika 20
- Ģimenes medicīna 401
H
- Hematoloģija 10
- Hepatoloģija 59
I
- Imunoloģija 21
- Infektoloģija 337
- Internā medicīna 36
K
- Kardioloģija 647
Ķ
- Ķirurģija 233
L
M
N
- Narkoloģija 48
- Neatliekamā medicīna 39
- Nefroloģija 83
- Neiroloģija 470
- Netradicionālā medicīna 15
O
- Oftalmoloģija 102
- Onkoloģija 310
- Otorinolaringoloģija 90
P
- Patoloģija 3
- Pediatrija 270
- Podoloģija 3
- Psihiatrija-psihoterapija 324
- Psihosomatika 43
- Pulmonoloģija 176
R
S
- Sabiedrības veselība 405
- Sporta medicīna 21
- Stomatoloģija 53
T
U
- Uroloģija 118
- Uzturzinātne 120