Pasaulē ar hronisku nieru slimību (HNS, agrāk sauktu par hronisku nieru mazspēju) slimo vairāk nekā 800 miljoni cilvēku. [1] Tiek prognozēts, ka 2040. gadā HNS būs piektais biežākais zaudēto dzīves gadu iemesls pasaulē pēc koronāras sirds slimības, insulta, respiratoriskām infekcijām un HOPS. [2] Tāpēc īpaši svarīgi ir laikus atpazīt HNS.
Diabētiska nieru slimība 1. tipa cukura diabēta pacientiem parasti attīstās apmēram desmit gados, bet 2. tipa cukura diabēta gadījumā var pastāvēt līdztekus. Hroniska nieru slimība kā blakusslimība cukura diabēta pacientiem nav tikai papildu ieraksts medicīnas kartītē, bet gan nopietns risks dialīzei vai nieru transplantācijai nākotnē, kā arī nevēlamiem kardiovaskulāriem notikumiem.
Daudziem pacientiem ar hronisku nieru slimību ir anēmija, un tā ir iemesls vairākiem simptomiem, turklāt palielina hospitalizācijas un mirstības risku. Jo vairāk samazinās glomerulu filtrācijas ātrums (GFĀ), jo anēmija ir biežāk.
Cukura diabēts, arteriāla hipertensija un hroniskas sāpes ir trīs slimības, kas visā pasaulē nopietni ietekmē pacienta dzīvildzi. To veiksmīga pārvaldība ir stūrakmens pacienta dzīves kvalitātes uzlabošanā. Process kļūst sarežģītāks, kad iesaistās nieres, un terapija jāpielāgo atbilstīgi to funkcijai.
Rekurenta nekomplicēta urīnceļu infekcija (UCI) visbiežāk ir jaunām, seksuāli aktīvām sievietēm, un lielāko šo infekciju daļu pārstāv cistīts. Pētījumi Eiropā un ASV liecina, ka viena no piecām pieaugušām sievietēm kādā savas dzīves posmā piedzīvo vismaz vienu UCI epizodi, kas pierāda, ka tā ir bieža slimība visā pasaulē. [1]
Raksta mērķis ir iepazīstināt lasītājus ar samērā maz diskutētu problēmu — pēctransplantācijas cukura diabētu (PTCD) pacientiem pēc nieres transplantācijas (NT), tā riska faktoriem, diagnostiskajiem kritērijiem un ārstēšanas iespējām. Vēlamies prezentēt dažus Latvijā iegūtus datus pētījumā par PTCD sastopamību un riska faktoriem.
Pirmie pētījumi mikroalbuminūrijas jomā pieder izcilam amerikāņu diabēta pētniekam Harijam Kīnam (Harry Keen, 1. attēls), kurš pirms vairāk nekā 50 gadiem publicēja pirmos rakstus par mikroalbuminūriju. [1; 2] 1984. gadā trīs pētnieki — Gian Carlo Viberti, Hans–Henrik Parving un Carl Eric Mogensen (2. attēls) sasaistīja cukura diabētu un mikroalbuminūrijas attīstību.
Ar šo klīnisko gadījumu vēlamies izcelt patiesībā sen zināmus, taču mūsdienu steigā bieži piemirstus medicīniskās aprūpes stūrakmeņus: komandas darbu un individualizētu pieeju pacientam.
Minerālvielas cilvēka organismā ir svarīgs un neaizstājams komponents normālai attīstībai un fizioloģisko procesu darbībai. Kaut arī minerālvielas iespējams nodrošināt ar sabalansētu uzturu, ir daudzi citi iemesli, kuru dēļ var rasties minerālvielu deficīts. Rakstā apkopoti biežākie šā deficīta iemesli un risinājumi.
Pasaules Veselības organizācijas dati liecina, ka cukura diabēts kopā ar onkoloģiskām, kardiovaskulārām un hroniskam elpceļu slimībām pieder četru “nekomunicējamo” jeb hronisko slimību grupai, kuru pieaugošā izplatība un ar tām saistītās komplikācijas ir aktuāls jautājums 21. gadsimta sabiedrības veselības aprūpē, jo šīs slimības ir iemesls 65 % nāves cēloņu.
Izmaiņas attiecībā uz smēķēšanu, alkohola lietošanu, ķermeņa masu un fiziskajām aktivitātēm var mainīt kolorektālā vēža (CRC) risku, liecina pētījuma rezultāti ar lielu Eiropas iedzīvotāju kohortu.
Augsts asinsspiediens un cukura diabēts ir zināmi insulta riska faktori, taču tagad jauns pētījums liecina, ka, cilvēkiem novecojot, riska apjoms var samazināties.
Jau 30 gadus Latvijas Medicīnas fonds (LMF) piešķir stipendijas jauno ārstu un studentu profesionālajai pilnveidei starptautiskās klīnikās un augstskolās. Fonds aicina līdz maijam pieteiktiess stipendijām arī 2023. un 2024. gadam.
Mēs dzīvojam pavisam citā pasaulē nekā pirms desmit gadiem, un nekur citur kā veselības aprūpē tas nav redzams vēl uzskatāmāk. Skatījums uz nākotni dramatiski mainījies gan pacientam, gan veselības aprūpes speciālistam gan straujās tehnoloģiju attīstības un digitalizācijas dēļ, gan Covid–19 pandēmijas un ekonomiskās krīzes dēļ. Bernards Marrs, futūrists un stratēģiskais biznesa un tehnoloģiju speciālists, izteicis savu paredzējumu veselības aprūpes attīstībai 2023. gadā. Kas no tā visa piepildīsies, rādīs laiks!
Metformīns ir pirmās izvēles zāles cukura diabēta ārstēšanai, taču ar to arī visai bieži neizdodas sasniegt izvirzītos mērķus un kontrolēt glikozes līmeni.
