Sausās acs simptomu epidemioloģija pēc kataraktas ķirurģijas
Pētījuma mērķis bija novērtēt pēc ķirurģijas sāpju definētu kā sausās acs simptomi biežumu un riska faktorus 6 mēnešus pēc kataraktas operācijas.
Pētījuma mērķis bija novērtēt pēc ķirurģijas sāpju definētu kā sausās acs simptomi biežumu un riska faktorus 6 mēnešus pēc kataraktas operācijas.
Cilvēkiem ar cukura diabētu ir divas reizes lielāks kataraktas attīstības risks nekā vispārējā populācijā un relatīvais risks visaugstākais ir 45 – 54 gadu vecumā, secināts pētījumā, kura rezultāti publicēti žurnālā Eye
Kontaktlēcas, kuru pirmsākumi saistāmi ar Leonardo da Vinči XVI gadsimta sākumā, mūsdienās lieto terapeitiskā un kosmētiskā nolūkā, bet visbiežāk — redzes korekcijai. Kontaktlēcas ir populārākais redzes korekcijas veids, ko šobrīd izvēlas pacienti.
Asarām ir svarīga nozīme acu veselībā un redzes veselībā. Katru reizi, kad mēs pamirkšķinām, acs virsmu pārklāj asaru veidota aizsargplēvīte. Ja nemirkšķinām pietiekami bieži, uz acs priekšējās virsmas var izveidoties sausi rajoni, kas pasliktina mūsu redzi.
Pētījumā par pacientiem, kuriem veikta radzenes transplantācija, noskaidrots, ka sagaidāms sliktāks rezultāts, ja sievietei transplantēta vīrieša radzene. Tas nozīmē, ka lai samazinātu transplantāta komplikāciju ai atgrūšanas attīstības risku, būtu noderīgi transplantēt radzeni no tā paša dzimuma donora.
Zinātnieki Lielbritānijā atklājuši, ka medikaments, kas radīts kardiovaskulāro slimību ārstēšanai, iespējams, var mazināt ar cukura diabētu saistīta akluma attīstību.
Diabētiskās retinopātijas attīstības pamatā ir vairāki procesi – izmainīts metabolisms, oksidatīvs stress, subklīnisks iekaisums. Dažas ārstēšanas metodes, kas samazina iekaisumu, pierādījušas savu efektivitāti diabētiskās retinopātijas attīstības aizkavēšanā, līdz ar to jādomā, ka iekaisums ir būtisks retinopātijas attīstības komponents.
Leeds universitātē (Lielbritānijā) pētnieks strādā pie jaunas lēcas izveides, lēcas materiāls ir tas pats, ko izmanto viedtālruņu un televizoru ekrānos. Iespējams, šī jaunā lēca var palīdzēt cīņā pret tālredzību.
Migrēna ir kompleksa neirovaskulāra slimība ar ģenētiski noteiktu predispozīciju nervu sistēmai jutīgi reaģēt uz dažādām iekšējās vai ārējās vides izmaiņām. Migrēna skar 14 % pasaules iedzīvotāju jeb vienu miljardu cilvēku visā pasaulē un ir otrs biežākais cēlonis visās vecuma grupās, kas samazina veselīgi nodzīvotos dzīves gadus. [1] Raksta divās daļās iztirzāsim migrēnas profilaktiskās ārstēšanas vadlīnijas, biežāk lietoto profilakses medikamentu indikācijas un situāciju Latvijā saistībā ar medikamentu kompensācijas nosacījumiem.
Rūpīgi plānots veģetārs un vegāns uzturs, iekļaujot atbilstošus uztura bagātinātājus, var nodrošināt veselīgu bērnu augšanu, liecina nozīmīga jauna metaanalīze — līdz šim visaptverošākais pārskats par augu valsts uzturu bērniem un jauniešiem.
Kurām pacientu grupām ir lietderīgi analīzēs noteikt feritīna līmeni serumā? Kādi ir pamata izmeklējumi pacientam ar jaunatklātu dzelzs deficīta anēmiju? Kādi ir dzelzs deficīta anēmijas ārstēšanas principi? Lasiet hematoloģes BRIGITAS JANICKAS-KUPRAS atbildes uz šiem un citiem jautājumiem.
MAREKS MARČUKS strādā par pediatru Rēzeknes slimnīcā. Atgriezies dzimtajā pilsētā, jo, kā dakteris uzsver, Rēzeknes slimnīca ir tā vieta, kur sasniedzami izaugsmes horizonti, turklāt Rēzeknē dzīvo viņa un sievas vecāki, radi un draugi. Mācās algoloģiju, kas nav klasiska izvēle pediatram, bet ļoti noderīga.
Prognozēts, ka 2030. gadā ateroskleroze būs atbildīga par apmēram 12 miljoniem nāves gadījumu pasaulē. Tradicionālie aterosklerozes riska faktori ir augsts asinsspiediens, smēķēšana, ar piesātinātajiem taukiem bagāta diēta un zema fiziskā aktivitāte. Bet ar to pētījumi nebeidzas — riska faktori tiek meklēti un atrasti arī citās jomās.