Pētnieki veikuši šķērsgriezuma kohortas analīzi pacientiem, kam veikta redzes rehabilitācija, lai noskaidrotu, vai dzirdes traucējumi var bremzēt klīniski nozīmīgu funkcionālu uzlabojumu attīstību rehabilitācijas laikā.
Cilvēkiem ar šķielēšanu, tuvredzību, ambliopiju un citām biežām acu slimībām ir par 40 % lielāks risks saslimt ar uzmanības deficīta/hiperaktivitātes traucējumiem (ADHD/ADD) nekā personām bez redzes traucējumiem.
Priekšlaikus dzimušiem bērniem ir augstāks neiropatoloģijas un uzvedības traucējumu attīstības risks pirmajā dzīves gadā, bērnībā un pusaudžu vecumā salīdzinājumā ar bērniem, kas dzimuši laikā. Pētījumi lielākoties fokusējas uz ilgtermiņa iznākumiem bērniem, kas dzimuši ekstremāli priekšlaikus (<28 gestācijas nedēļas) vai ļoti priekšlaikus (28 līdz <32 gestācijas nedēļas), neskatoties uz to, ka 80 % no visiem priekšlaikus dzimušajiem bērniem pasaulē nākuši vidēji priekšlaikus (32–33 gestācijas nedēļas) vai vēlīni priekšlaikus (34–36 gestācijas nedēļas).
Kad traucēti veģetatīvās nervu sistēmas refleksi vai samazināts intravaskulārais tilpums, novēro ortostatisku hipotensiju (OH) — nozīmīgu asinsspiediena krišanos, pacientam pieceļoties stāvus. Tā var būt simptomātiska (reibonis, ģībonis, redzes traucējumi) vai asimptomātiska.
Miopijas sastopamība un progresēšana visbiežāk un plašāk aprakstīta tieši bērnu vecumposmā. Tikmēr agrīnā pieaugušā vecumā dati par miopijas izplatības dinamiku ir daudz mazāk. Lai aprakstītu izmaiņas acs biometrijā jaunu pieaugušo vidū pēc astoņu gadu novērošanas perioda, tika veikts pētījums.
Jauns pētījums, kas publicēts žurnālā Diabetologia, atklāj, ka mātēm, kurām pirms grūtniecības vai grūtniecības laikā ir bijis cukura diabēts, bērniem var attīstīties redzes problēmas.
Mūsdienās pacientiem, kuriem ir refrakcijas kļūdas, ir iespēja pilnībā atbrīvoties no briļļu vai kontaktlēcu valkāšanas, lai uzlabotu savu redzes un dzīves kvalitāti. Lāzerkorekcija būtībā ir kosmētiska procedūra, kurai praktiski nav medicīnisku indikāciju. Tā ir piemērota pacientiem ar miopiju jeb tuvredzību, hipermetropiju jeb tālredzību un astigmatismu, kā arī, strauji attīstoties refraktīvajai ķirurģijai, tiek pilnveidotas presbiopijas korekcijas metodes.
Presbiopija skar apmēram 1,09 miljardus cilvēku pasaulē. 2015. gadā aptuveni 826 miljoniem cilvēku presbiopija nebija koriģēta. [1] Simptomu parādīšanās vidējais vecums 42—45 gadi.
Smēķējot vairāk kā 20 cigaretes dienā, var pasliktināties redze, secināts pētījumā, kura rezultāti publicēti žurnālā Psychiatry Research.
Kontaktlēcas, kuru pirmsākumi saistāmi ar Leonardo da Vinči XVI gadsimta sākumā, mūsdienās lieto terapeitiskā un kosmētiskā nolūkā, bet visbiežāk — redzes korekcijai. Kontaktlēcas ir populārākais redzes korekcijas veids, ko šobrīd izvēlas pacienti.
Astma ir hroniska heterogēna elpceļu slimība, kas skar vairāk nekā 260—300 miljonus cilvēku visā pasaulē, radot būtisku slogu veselības aprūpei visā pasaulē. [1] Aptuveni ceturtajai daļai astmas pacientu, lai nodrošinātu slimības kontroli, nepieciešama ārstēšana ar Globālās Astmas iniciatīvas (Global Initiative for Asthma jeb GINA) 4. vai 5. soli, kas pēc šobrīd spēkā esošajiem noteikumiem tiek klasificēta kā smaga astma. [2]
Ātriju fibrilācija (ĀF) ir viena no visbiežāk sastopamajām sirds ritma traucējumu formām, kas būtiski ietekmē veselības aprūpes sistēmu gan primārās, gan sekundārās aprūpes līmenī. Ātriju fibrilācija ir biežākā persistējošā sirds aritmija pasaulē. Saskaņā ar 2024. gada EKB vadlīnijām 2019. gadā pasaulē bija aptuveni 59,7 miljoni cilvēku ar ĀF. Vispārējā populācijā tās prevalence ir aptuveni 2—4 %, bet personām pēc 65 gadu vecuma tā pieaug līdz 5—10 % un pēc 80 gadu vecuma var pārsniegt 10 %.
Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā (Austrumu slimnīca) 11. septembrī notika profesionālās pieredzes apmaiņas pasākums, lai Ukrainā gūtās praktiskās atziņas par medicīnas darbu kara apstākļos nodotu tālāk citām ārstniecības iestādēm Latvijā un stiprinātu kopējo gatavību krīzes un kara apstākļiem.
Koronāri notikumi neskatoties uz statīnu terapiju norāda uz reziduāliem riska mehānismiem ārpus zema blīvuma holesterīna (ZBLH), un lielu lomu šajā mehānismā spēlē lipoproteīns (a). Izteikta hipotēze, ka statīnu terapija var būt saistīta ar plazmas Lp(a) līmeni, tomēr klīniskais nozīmīgums šai atradnei nav skaidrs. Šajā pētījumā, kuru prezentēja Eiropas Kardiologu asociācijas 2026.gada kongresā augusta nogalē Minhenē, veikta Lp(a) līmeņa saistības analīze ar statīnu terapiju līdz pacienta hospitalizācijai akūta koronāra sindroma dēļ (AKS).
Pirmie trīs mēneši pēc vēža diagnozes noteikšanas ir kritisks periods insulta riska ziņā. Visaugstākais risks šajā laikā ir pacientiem ar plaušu vai aizkuņģa dziedzera vēzi, liecina Izraēlā veikts valsts mēroga pētījums.
