Rietumu sabiedrībā vairs nav iedomājama diena bez datora un citu elektronisku ierīču izmantošanas profesionālām un privātām vajadzībām. Tāpēc jāatceras arī par datora izraisītām blakusparādībām, visbiežāk tieši datora redzes sindromu. Tas var ietekmēt ne tikai acu komfortu, bet arī darba spējas un darba ražīgumu. Spriežot pēc pētījumu rezultātiem, 64–90% datorlietotāju ir saskārušies ar kādu no redzes simptomiem, piemēram, acu nogurumu, galvassāpēm, acu diskomfortu, sausas acs problēmu, redzes dubultošanos un neskaidru redzi, skatoties tālumā pēc ilgstošas datora lietošanas.
Cukura diabēts (CD) XXI gadsimtā kļūst par epidēmiju, un tiek prognozēts, ka tuvākajos gados tīklenes speciālistu lielāko darba daļu veidos diabētiskā retinopātija (DR). Cukura diabēta incidences palielināšanos nosaka iedzīvotāju novecošanās, urbanizācijas procesi, dzīvesveida un diētas izmaiņas, kas veicina aptaukošanos un fizisko aktivitāšu samazināšanos. Aprēķināts, ka laikposmā no 2007. līdz 2025. gadam saslimstība ar cukura diabētu palielināsies 2,7 reizes, turklāt iedzīvotāju skaits šajā laikā pieaugs par 19,4%, bet saslimušo skaits ar CD – par 54%, sasniedzot 380 miljonus līdzšinējo 246 miljonu vietā.
Žurnāla iepriekšējā numurā rakstā par “sarkanās acs” sindromu ieskicējām, cik daudzveidīgu slimību izpausme var būt šis simptoms – dažādas etioloģijas konjunktivīti, to simptomātiskā terapija. Raksta otrajā daļā autores piedāvā gan retāk sastopamos cēloņus “sarkanai acij” – glaukoma, priekšējais uveīts –, gan bieži sastopamo sauso acu sindromu.
Oftalmoloģijā ir plašs acs stāvokļu un slimību spektrs: no vienkāršiem redzes traucējumiem, ko izraisa paaugstināti redzes sasprindzinājumi, līdz pat tādām saslimšanām kā glaukoma un cukura diabēts, kuru komplikācijas ir viens no biežākajiem akluma iemesliem dažādiem cilvēkiem visā pasaulē. Gan oftalmologiem, gan arī ģimenes ārstiem praksē jāsastopas ar pacientiem, kas sūdzas par “sarkano aci”. Šajā rakstā mēģināsim apkopot biežākos tās iemeslus, parādot to daudzo stāvokļu iespējamību, pie kuriem novēro “sarkano aci”.
Pasaules praksē plašāk ieviesies termins “autoimūnā oftalmopātija”, tomēr, šķiet, pareizāks ir termins “autoimūnā orbitopātija”, jo izmaiņas skar ne tikai pašu acs ābolu (ophthalmos), bet visus audus orbītā un pat ap to, piemēram, plakstus. Autoimūno orbitopātiju (AO) patiešām visbiežāk vērojam Roberta Greivsa tireotoksikozes slimniekiem, retāk – arī slimniekiem ar normālu vairogdziedzera funkciju, vēl retāk – slimniekiem ar hipotireozi. Pēdējā variantā ar zināmu varbūtību tā ir posttireotoksiska hipotireoze, varbūt arī tad, kad tireotoksikozes fāze palikusi nediagnosticēta, kas nemaz nav nereāli, zinot, ka tireotoksikozes slimniekiem uz simpatotonijas fona ir tieksme disimulēt, slimību neatzīt.
Katarakta ir viens no biežākajiem redzes pazemināšanās iemesliem, kuru nevar uzlabot ar brillēm. No otras puses – tā ir slimība, kuras ķirurģiskā ārstēšana ir visefektīvākā visā medicīnā; lēcas operācija parasti ļauj atgūt ļoti labas redzes funkcijas. ASV gadā veic apmēram vienu miljonu, Latvijā – septiņus tūkstošus kataraktas operāciju. Jāatzīmē gan, ka ir svarīgi noskaidrot visus redzes pazemināšanās iemeslus, to skaitā glaukomu, mākulas deģenerāciju vai diabētisko retinopātiju, kuru diagnostiku apgrūtina katarakta.
Kad vasarīgā rītā mērots ceļš līdz Kandavai un, uzbraucot kalnā, auto krustojumā nogriežas pa kreisi, vecu koku ieskautajos Ozolājos pie vīratēva Rūdolfa Akera piemiņas zīmes pagalmā mūs sagaida acu ārste docente VALDA AKERE. Viņa ir gatavojusies uzņemt viesus – kucīte Bella ieslēgta nama augšstāvā, lai nesabiedē ciemiņus, istabā smaržo kafija un veclaicīgs sienas pulkstenis sit divpadsmit dienā – tas ir laiks, kad esam vienojušās par mūsu sarunu. Tā aizsākas pat negaidīti strauji.
Ābele ziedonī. Tātad vēl viens pavasaris. Protams, Dr. INGŪNAI LIEPAI, Cēsu klīnikas valdes priekšsēdētājai, ir strukturēts darba kalendārs ar obligāto pasākumu ierakstiem. Un ir kalendārs ar ģimenes plānotajām aktivitātēm. Dr. Liepai medicīnā rit 46. gads, no tiem 26 gadi — slimnīcu vadītājas amatā. Vispirms Alojas slimnīcā, kura vairs nepastāv, tad 12 gadus Vidzemes slimnīcā Valmierā, beidzamos gandrīz 11 gadus — Cēsu klīnikā.
Šī gada 15. maijā darbu sākusi profesora Skrides Sirds klīnika ar pieredzējušo un augsti kvalificēto ārstu, māsu un veselības aprūpes speciālistu komandu.
Pērnā gada rudenī bērnu kardioloģe Dr. LUĪZE AUZIŅA četras nedēļas pavadīja Bostonas Bērnu slimnīcas kardioloģijas intensīvās terapijas nodaļā. Te viņai bija iespēja redzēt ne vien to, kā unikālā programmā tiek risinātas ļoti sarežģītas, kompleksas iedzimtas sirdskaites, bet arī organizatoriskas nianses, piemēram, cik ļoti tiek domāts par pacienta un viņa ģimenes emocionālo labsajūtu.
Par sāpēm mugurā dzīves laikā sūdzas līdz 80 % cilvēku. Tas ir viens no biežākajiem iemesliem, kāpēc cilvēki vēršas pie ģimenes ārsta, un arī galvenais darbnespējas iemesls pasaulē. [1; 2] Sāpes mugurā un jo īpaši muguras lejasdaļā ietekmē kā nodarbinātos un viņu ģimenes, tā arī vairākus industriālos sektorus un valstu ekonomiku. Muguras sāpju dēļ Lielbritānijā vidēji tiek zaudēti 4,9 miljoni, Zviedrijā — 28 miljoni, ASV — 100 miljoni darba dienu gadā. [2]
Standarta transtorakāla ehokardiogrāfija ir viens no pamata izmeklējumiem sirds mazspējas diagnostikā (1. attēls). [1] Ja pacientam ar sirds mazspējai raksturīgiem simptomiem un/vai klīniskām pazīmēm* transtorakālā ehokardiogrāfijā tiek konstatēta samazināta kreisā kambara izsviedes frakcija (EF [ejection fraction] < 40 %), šaubām par sirds mazspējas diagnozi nevajadzētu būt un atliek tikai precizēt sirds mazspējas iemeslu un sākt atbilstošu ārstēšanu.