Viens no ģimenes ārsta prakses pamatuzdevumiem ir vēža (resnās zarnas, dzemdes kakla vēža, krūts un prostatas) skrīnings, attiecīgi sekojot arī onkoloģisku pacientu aprūpei un uzraudzībai. Kad ikdienas praksē iekrājas neskaidri jautājumi par onkoloģisku pacientu aprūpi, atceramies par “zvanu draugam”. Šajā rubrikā ģimenes ārsti uzdod jautājumus onkoloģei ķīmijterapeitei Lindai Jurginauskai.
Neiroendokrīnie audzēji ir audzēju veids, kam raksturīgas gan endokrīno šūnu, gan nervu šūnu pazīmes. Neiroendokrīnie audzēji var sekretēt dažādus hormonus, arī adrenokortikotropo hormonu (AKTH), kas izraisa hiperkortizolismu un Kušinga sindromu. Aprakstītajā klīniskajā gadījumā slimniecei diagnosticēja ektopisku Kušinga sindromu, kura pamatcēlonis bija diseminēts sīkšūnu plaušu vēzis.
Onkoloģisko pacientu atbalsta biedrība “Onkonet” norāda: lai gan vēža diagnostikā un ārstēšanā pēdējos gados ir veikti jūtami uzlabojumi, daudziem pacientiem un viņu tuviniekiem ilgā gaidīšana un valsts nespēja nodrošināt ārstēšanu visiem, kam tā nepieciešama, ir radījusi vilšanos.
Pēdējos gados līdz ar pieaugošo vēža gadījumu sastopamību kardioonkoloģija attīstījusies kā atsevišķa kardioloģijas apakšnozare. Vēža pacientiem ir palielināts risks kardiovaskulāro slimību (KVS) attīstībai. Mūsdienu pretvēža terapija var izraisīt kardiotoksicitāti, tādējādi vēl vairāk palielinot KVS risku.
Febrila neitropēnija (FN) ir viena no biežākajām onkoloģiskajām situācijām, uz kurām tiek izsaukti neatliekamās medicīnas speciālisti. Augstāks risks (līdz 80 % pacientu) ķīmijterapijas inducētai FN ir hematoloģiskiem pacientiem, bet masu veidojošo audzēju gadījumā FN pēc ķīmijterapijas attīstās 10—50 %.
Vēzis arvien biežāk tiek definēts kā hroniska, ilgstoši ārstējama slimība, kas var negatīvi ietekmēt pacientu ikdienas dzīves kvalitāti. Nepilnvērtīgs uzturs var ietekmēt vēža ārstēšanas rezultātus, tāpēc optimāls uzturs ir būtisks onkoloģisko pacientu aprūpē. Lai mazinātu vēža radīto slogu un mirstību no ļaundabīgiem audzējiem, Eiropas Parlaments aicina klīnisko uzturu iekļaut visos vēža ārstēšanas posmos: terapijā, atbalstā un izpētē. [1]
Pasaules Pretvēža dienu 4. februārī atzīmējam kopš 2000. gada, lai atkal un atkal uzsvērtu, cik svarīgi būt izglītotam un vērīgam pacientam, uzmanīgam un zinīgam ārstam un cik būtiski ir saņemt mērķtiecīgu valsts atbalstu cīņā ar ļaundabīgām slimībām.
Zināms, ka cilvēka B šūnas spēj sintezēt miljardiem dažādu antivielu, kuru pamatuzdevums mūsu organisma imūnajā aizsardzībā ir neitralizēt baktērijas un vīrusus, pateicoties to spējai atpazīt patogēnu svešās molekulārās struktūras — epitopus.
Resnās zarnas vēzis ir trešais biežākais vēža veids pasaulē abiem dzimumiem, veidojot 10,2 % visu onkoloģisko slimību gadījumu. Jaunu reģistrēto kolorektālā vēža gadījumu (C18—C21 pēc SSK–10) skaits Latvijā katru gadu ir nedaudz virs tūkstoša.
Pasaulē joprojām turpina pieaugt gan melanomas, gan nemelanomas ādas audzēju sastopamība, ik gadu tiek reģistrēti aptuveni 320 000 jaunu melanomas un vairāk nekā miljons nemelanomas ādas audzēju gadījumu, kas ir nozīmīgs slogs visai medicīnas aprūpes sistēmai. [1]
Dr. IEVAS RAMANES vecmāmiņa Mirdza Ramane savulaik radīja slaveno karikatūru sēriju par jocīgo tēlu Hugo Diegu, ko vēlāk televīzijas seriālā meistarīgi atainoja aktieris Edgars Liepiņš. Ievas vecmāmiņa nemaz nebija priecīga par to, ka mazmeita izvēlējās kļūt par ārsti. Viņai vajadzēja būt māksliniecei — domāja vecmāmiņa, bet kaut kas no mākslinieces Ievā noteikti ir.
Līdz šim izpratne par vēža risku attiecībā uz retiem patoģenētiskiem variantiem (rare pathogenic variants [RPV]) izgūti pārsvarā no ģimeņu pētījumiem, kuros varam sagaidīt ierobežotus rezultātus un neobjektivitātes riskus. Lai kvantificētu asociāciju starp RPV iepriekš zināmos vēža predispozīcijas gēnos pacientiem ar vienu vai vairākiem primāriem ļaundabīgiem audzējiem, veikts plašs ģenētisko saistību pētījums no Apvienotās Karalistes Biobankas datiem.
Pasaulē aptaukošanās ir kļuvusi par nozīmīgu sabiedrības veselības problēmu, kas negatīvi ietekmē cilvēku veselību. Pētījuma mērķis bija izpētīt ilgtermiņa svaru samazinošu medikamentu (SSM) ietekmi uz ķermeņa svaru un noteikt svara izmaiņu trajektoriju pēc šo medikamentu lietošanas pārtraukšanas.
Dzemdes kakla vēzis (DzKV) ir ļaundabīga slimība, kas var attīstīties jebkura vecuma sievietēm. Lai gan DzKV ir novēršams, pasaulē tas ir ceturtais izplatītākais vēža veids sievietēm. Latvijā DzKV ir otrais izplatītākais ļaundabīgais audzējs sievietēm līdz 45 gadu vecumam un joprojām ļoti aktuāls un satraucošs gan biežuma, gan mirstības ziņā. [1; 2]
Šobrīd pastāv ierobežotas farmakoloģiskas pirmsekspozīcijas profilakses iespējas Covid-19 gadījumā, ja neskaitām vakcināciju. Izpētīts, ka azelastīnam, kas ir antihistamīna intranazāls aerosols, pierādīta in vitro pretvīrusu aktivitāte, t.sk. pret SARS-CoV-2. Lai novērtētu, vai azelastīns var būt efektīvs un drošs līdzeklis Covid-19 pirmekspozīcijas profilaksē, veikts pētījums.
