Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas stacionāra “Tuberkulozes un plaušu slimību centrs” torakālie ķirurgi mazinvazīvā veidā veikuši bronhoplastisku un angioplastisku lobektomiju 67 gadus vecam pacientam, kuram bija diagnosticēts ļaundabīgs audzējs: centrāla kreisās plaušas plakanšūnu karcinoma, kas no plaušas augšdaivas bija ieaugusi gan kreisajā galvenajā bronhā, gan plaušu artērijā. Pēcoperācijas periods noritēja bez komplikācijām, un, pateicoties mazinvazīvai operācijas pieejai, jau astotajā dienā pacients tika izrakstīts mājās.
Metastāzes limfmezglos ir stingri prognostisks faktors audzēja recidīvam pēc pankreatomijas lokalizēta aizkuņģa dziedzera neiroendokrīna vēža (PanNET) gadījumā. Tomēr lielai daļai pacientu šo metastāžu nav, bet audzējs recidivē. Lai izveidotu un validētu audzēja recidība un izdzīvotībs riska rādītājus pacientiem ar limfmezglu negatīvu (LN-) PanNET, veikts retrospektīvs gadījumu kontroles pētījums ASV.
Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā noslēdzies iepirkums par stacionāra “Latvijas Onkoloģijas centrs” (LOC) ēkas ārstniecības nodaļu un koplietošanas telpu pārbūvi.
Onkoloģe ķīmijterapeite SIGITA HASNERE ir aizrautīga, ambicioza, gudra, tieša. Deg par jauno onkologu skolu, par jaunajiem onkologiem, kuri mēdz izdegt, par pacientiem, kuriem gribētu nodrošināt pasaules līmeņa medikamentus. Šogad Dr. Hasnere sāka vadīt Stradiņa slimnīcas Onkoloģijas un hematoloģijas centru un ir apņēmības pilna sniegt pacientiem visaugstākā līmeņa aprūpi, balstoties uz jaunākajām medicīnas vadlīnijām un personīgu pieeju ikvienam pacientam.
Krūts vēzis ir biežāk sastopamais vēža veids sievietēm. Aptuveni piektā daļa (15-20 %) vēža gadījumu ir ERBB2 pozitīvi, norādot uz audzēja agresivitāti. ERBB2 mērķētas antivielas (trastuzumabs, pertuzumabs) var uzlabot klīnisko iznākumu, bet var veicināt no devas atkarīgu kardiotoksiskumu, īpaši pēc antraciklīnu terapijas. Pētnieki metaanalīzes un sistemātiska pārskata veidā skaidroja, kā ERBB2 pozitīva krūts vēža terapija ietekmē kreisā kambara izsviedes frakcijas (KKIF) rādītājus.
Krūts vēža incidence pieaug visā pasaulē, īpaši starp sievietēm premenopauzē. Aprēķini par 2040.gadu norāda uz 3 miljoniem jaunu gadījumu un 1 miljonu nāves gadījumu ik gadu. Hormonālā kontracepcija ir zināms krūts vēža riska faktors, tomēr svarīgi diferencēt riskus starp dažādām hormonālās kontracepcijas zāļvielām.
Plaušu vēzis nesmēķētājiem (cilvēkiem, kas dzīves laikā izsmēķējuši mazāk kā 100 cigaretes) sastopams 15-20 % no visiem plaušu vēža gadījumiem pasaulē. ASV ikgadējā plaušu vēža incidence nesmēķētāju vidū ir 20,8 uz 100 000 persongadiem sievietēm un 4,8-12,7 uz 100 000 persongadiem vīriešiem.
Apmēram 8-22 % no krūts vēža gadījumiem tiek atklāti III un IV stadijās, kaut arī ir pieejamas advancētas skrīninga iespējas atklāt vēzi tā sākotnējā posmā. Populācijas pētījumā Zviedrijā noskaidrots, vai sievietēm, kas neierodas uz savu pirmo mamogrāfijas skrīningu ir augstāks ilgtermiņa risks sliktai skrīninga līdzestībai un krūts vēža iznākumam.
Retrospektīvā kohortas pētījumā TriNetX konstatēts, ka lielākā daļa saistaudu slimību un daļa neitrofilu dermatožu saistītas ar ievērojami augstākiem viena gada, piecu un 10 gadu riskiem attīstīties hematoloģiskai malignitātei, kamēr autoimūnas bullozas slimības šādu saistību neuzrāda. Pētījumā aptverti dati par 180 miljoniem cilvēku 18 pasaules valstīs.
Kā liecina pirmie Veselības ministrijas pilotprojekta krūts vēža ārstēšanā veikto investīciju tiešo un netiešo ekonomisko ieguvumu izvērtēšanai rezultāti, salīdzinot kopējo dzīvildzi 2015.gadā diagnosticētiem pacientiem un 2022. gadā diagnosticētiem pacientiem, vidēji par 27% uzlabojušies dzīvildze visās krūts vēža stadijās.
Mūsdienās veselības aprūpē aizvien vairāk tiek akcentēta pacienta garīgā dimensija, kas būtiski ietekmē viņa motivāciju, līdzestību terapijai un dzīves kvalitāti. Raksts aplūko kapelāna — garīgās aprūpes speciālista — lomu Latvijas slimnīcās, pamatojoties uz autores 2025. gadā veikto empīrisko pētījumu, kurā tika intervēti kapelāni dažādās Latvijas ārstniecības iestādēs.
Jauna meta-analīze liecina, ka pēc semaglutīda vai tirzepatīda terapijas pārtraukšanas pacienti mazāk nekā divu gadu laikā atgriežas pie sākotnējās ķermeņa masas un zaudē visus kardiometabolos ieguvumus.
Antimikrobiālā rezistence (AMR) ir viena no nopietnākajām globālajām sabiedrības veselības problēmām, ar kuru ik gadu saskaras veselības aprūpes sistēmas visā pasaulē. AMR mēdz dēvēt par kluso pandēmiju; tā apdraud līdz šim efektīvo infekciju ārstēšanu, palielina mirstību, pagarina hospitalizācijas laiku un būtiski ietekmē veselības aprūpes izmaksas. Latvija nav izņēmums, — pēdējos gados pieaug gan multirezistentu patogēnu izplatība, gan antibiotiku patēriņš.
Hroniski paaugstināts asinsspiediens ir viena no izplatītākajām kardiovaskulārajām slimībām, kas ilgtermiņā var radīt nopietnus iekšējo orgānu bojājumus un disfunkciju. Paralēli sirds, nieru un asinsvadu bojājumiem hipertensija būtiski ietekmē arī centrālo nervu sistēmu, radot dažādus neiropsihiatriskus simptomus un sindromus. [1—3] Šie simptomi parasti nav primāri psihiski traucējumi, bet gan sekundāri; tie ietver smadzeņu autoregulācijas traucējumus, asins–smadzeņu barjeras disfunkciju, baltās vielas bojājumus un iekaisuma procesus CNS. [4—8]
