Uzvedības traucējumi, piemēram, uzmanības deficīta sindroms/ hiperaktivitāte, pieaug laika gaitā. Pētījumos pierādīts, ka tādi riska faktori, kā smēķēšana un alkohola lietošana grūtniecības laikā, nav saistīta ar bērna uzvedības problēmām.
Šodien, 15.aprīlī, RSU Aulā vairāk nekā 350 ģimenes ārstu, pediatru, vecmāšu un ģimenes ārstu praksē strādājošu māsu bija pulcējušies uz Latvijas Pediatru asociācijas un Rīgas Stradiņu universitātes Tālākizglītības fakultātes rīkoto konferenci par bērna ēdināšanu.
Spāņu pētnieki atklājuši saistību starp hormoniem un agresīvu uzmanību bērniem vecumā no 8-10 gadiem. Pētījumā pierādīts, ka bērniem, kuri izjutuši lielāku agresijas līmeni vecumā līdz 10 gadiem, 2 gadu laikā bija arī visvairāk paaugstināts kortizola līmenis.
Zīdaiņu pēkšņās nāves sindroms (ZPNS) un riska faktoru novēršana pētīta daudzos pētījumos. 28.aprīlī žurnālā BMJ publicēts raksts ar sešiem svarīgākajiem secinājumiem, kas gūti, analizējot publikācijas par ZPNS kopš 1980. līdz 2015. gadam. Raksta autori uzsver, ka ZPNS lielā mērā saistīts ar gulēšanas paradumiem, bet ne tikai.
Pēdējie pētījumi pierāda saistību starp sieviešu ķermeņa masas izmaiņām grūtniecības laikā vai palielinātu ķermeņa masu pirms grūtniecības un jaundzimušo bērnu palielinātu ķermeņa masu 7 gadu vecumā.
Divas trešdaļas ar medikamentu lietošanu saistītu bērnu slimnīcu uzņemšanas nodaļu apmeklējumu ir novēršami un biežākais iemesls palīdzības meklēšanai ir medikamenta izraisītas blakusparādības.
Fiziskās aktivitātes var palīdzēt cilvēkiem ar Parkinsona slimību uzlabot līdzsvaru, spēju pārvietoties un dzīves kvalitāti kopumā, pat tad, ja nesamazinās kritienu risks, secināts pētījumā, kura rezultāti publicēti žurnālā Neurology.
Bērniem, kuri tiek ārstēti ar antibiotikām pirmajā dzīves gadā, ir paaugstināts astmas attīstības risks. Turklāt risks pieaug līdz ar katru izrakstīto antibiotiku kursu, secināts pētījumā, kura rezultāti publicēti žurnālā Annals of Allergy, Asthma, and Immunology.
Lielāko daļu bērnu nevar pasargāt no emocionāli traumatiskiem notikumiem, tomēr ārsti var savlaicīgi atpazīt bērnus, kuriem ir augstāks posttraumatiskā sindroma attīstības risks, secināts lielā pētījumā, kurš tika veikts Bostonas Bērnu slimnīcā.
Zināms, ka bērnu aptaukošanās ir augoša un aktuāla problēma ne tikai pasaulē, bet arī Latvijā. Izrādās, ka problēmu var labāk risināt, vecākiem mainot sarunas akcentus ar saviem bērniem. Nesen veikts pētījums, kura rezultāti publicēti JAMA Pediatrics, atklāj, ka vecāki, kas iesaistās sarunās ar saviem bērniem par veselīgas ēšanas paradumiem, saņem mazāk pretreakcijas salīdzinājumā ar vecākiem, kas ar bērniem runā nevis par veselīgu uzturu un regulāru ēšanu, bet gan par ķermeņa masas kontroli un lieko svaru.
Pilnvērtīgs un kvalitatīvs miegs ir ārkārtīgi būtisks labas veselības priekšnosacījums, savukārt miega medicīna jeb somnoloģija ir atsevišķa medicīnas nozare, kas strauji attīstās gan Latvijā, gan pasaulē. Pēdējos pāris gados arvien biežāk tiek publicēti pētījumi, kas pierāda nepietiekama un nekvalitatīva miega negatīvo ietekmi dažādu neiroloģisko slimību procesos, demonstrējot miega un neiroloģisku slimību divvirzienu saistību. Šajā rakstā divās daļās tiks uzskaitīti biežāk sastopamie miega traucējumi dažu neiroloģisku slimību gadījumos.
Standarta aprūpē prostatas vēža (PV) recidīvam pēc staru terapijas tiek rekomendēta sistēmiska terapija. Tomēr daži pacienti vēlas izvairīties no nevēlamajām blaknēm, kas saistītas ar androgēnus nomācošu terapiju. Lai izvērtētu lokālas terapijas klīniskos iznākumus šai pacientu grupai, veikts prospektīvu un retrospektīvu pētījumu sistēmisks pārskats un metaanalīze.
Akūts sinusīts ir viens no biežākajiem iemesliem antibiotiku izrakstīšanai pieaugušajiem līdz 65 gadu vecumam. Joprojām nepastāv vienprātība par pirmās līnijas terapiju – vai tas ir amoksicilīns, vai varbūt tomēr amoksicilina-klavulānskābes kombinācija? Lai salīdzinātu akūta sinusīta ārstēšanas neveiksmes riskus pieaugušajiem starp abām bieži parakstītām antibiotikām standarta devās, veikts pētījums.
Saskaņā ar aptaujas datiem atopiskais dermatīts (AD), kas sācies bērnībā, ir saistīts ar noturīgāku ādas jutīgumu un lielāku ilgtermiņa psihosociālo slogu nekā slimība, kas sākusies pusaudža vecumā.
Jaunā, vairāk nekā 25 gadus ilgā pētījumā atklāts, ka bieži sastopami bezmiega simptomi ir saistīti ar vairāk nekā 50 % paaugstinātu Parkinsona slimības (PS) risku. Arī ģenētiskā nosliece uz bezmiegu parādīja saistību ar jaunatklātu PS risku, kas liecina — bezmiegs var būt riska faktors, nevis tikai agrīns (prodromāls) simptoms.
