Starptautisku Covid-19 pētījumu sistemātisks pārskats un meta-analīze ir apstiprinājusi, ka, bērni, kas ir jaunāki par pieciem gadiem, viegli atgūstas no infekcijas, puse no inficētajiem bija zīdaiņi un gandrīz pusei no inficētajiem bērniem līdz 5 gadu vecumam slimība norit bez simptomiem.
Apstrādātā gaļā esošās vielas ir saistītas ar pastiprinātu sēkšanu bērniem, secināts pētījumā. Pētījums, kas publicēts Thorax, izceļ iekaisumu veicinošus savienojumus, ko dēvē par glikācijas galaproduktiem (AGE), kā agrīnu uztura riska faktoru piemēru, kuriem var būt plaša klīniska un sabiedrības veselības ietekme uz elpceļu iekaisuma slimību profilaksi.
Bērniem, kuri pirmo divu dzīves gadu laikā ir lietojušo antibiotikas, ir augstāks astmas, elpošanas ceļu alerģiju, ekzēmas, celiakijas slimības, aptaukošanās un uzmanības deficīta risks vēlākos gados.
Analizējot slimības klīnisko gaitu bērniem, kuri slimo ar Covid–19, secināts, ka bērni to izslimo vieglāk, salīdzinot ar pieaugušajiem.
Ekskluzīva krūts barošana pirmos 3 dzīves mēnešus ir saistīta ar zemāku elpošanas ceļu alerģiju un astmas risku bērnu sešu gadu vecumā.
Zīdaiņiem līdz 8 nedēļām ar augstu drudzi ir paaugstināts infekciju risks, secināts pētījumā.
Zīdaiņiem, kuri piedzimuši sievietēm, kuras grūtniecības laikā izsmēķēja vismaz vienu cigareti dienā, ir divas reizes augstāks pēkšņas nāves risks, nekā tiem, kuru mātes nesmēķēja, risks pieaug ar katru izsmēķēto cigareti.
Probiotikas īstermiņā var mazināt rekurentas vēdersāpes bērniem, secināts pētījumā. Katram ceturtajam skolas vecuma bērnam ir bijušas rekurentas vēdersāpes.
Pretiesnu līdzekļus nevajadzētu lietot bērniem līdz 6 gadu vecumam, un uzmanīgi lietot bērniem līdz 12 gadu vecumam saaukstēšanās gadījumos, jo nav pierādījumu, ka tie palīdzētu mazināt simptomus un par drošumu nav pierādījumu.
D vitamīna lietošana var palīdzēt samazināt svaru un mazināt nākotnes sirds un metabolo slimību riska faktorus bērniem ar lieko svaru un aptaukošanos, secinās pētījumā, kura rezultāti ziņoti 57. Ikgadējā Eiropas bērnu endokrinoloģijas biedrības kongresā.
D vitamīna lietošana ikdienas praksē šobrīd jau ir kļuvusi diezgan pašsaprotama gan pacientam, gan klīnicistam. Taču neskaidrības saglabājas, kad jāizvēlas konkrēts D vitamīna preparāts, deva un forma, kā arī jāmonitorē mērķa sasniegšana. Būtiska nozīme izvēlē ir gan pacienta blakusslimībām un personīgajai izvēlei, gan iepriekšējai pieredzei efektivitātes rādītājos. Dr. Renāte Helda, endokrinoloģe ar plašu klīnisko pieredzi, atbild uz neskaidrajiem jautājumiem par individualizētu pieeju D vitamīna deficīta korekcijā un profilaksē.
Funkcionālā dispepsija ir viens no biežākajiem funkcionālajiem kuņģa–zarnu trakta darbības traucējumiem, kas skar aptuveni 7—8 % pieaugušo visā pasaulē. [1] Izšķir divus funkcionālās dispepsijas apakštipus: postprandiālā distresa sindromu (PDS) un epigastrālo sāpju sindromu (EPS), un abi šie apakštipi var arī pārklāties.
Bērniem ar astmu konstatēts augstāks eozinofilu izcelsmes neirotoksīna (EDN) līmenis serumā nekā bērniem ar citām alerģiskām slimībām un veseliem bērniem. EDN ir olbaltumviela, ko izdala aktivēti eozinofili. Arī eozinofilu skaits asinīs bērniem ar astmu bija lielāks nekā veseliem bērniem, taču atšķirība starp astmas un citu alerģisko slimību grupām nebija statistiski nozīmīga.
Ģimenes ārstes Dr. SANTAS STEPIŅAS stāsts ir par uzdrīkstēšanos, spēku un savu sapņu piepildīšanu. No galvaspilsētas un labi iekārtotas prakses viņa ir pārcēlusies uz perifēriju un sākusi visu no nulles. Domājot, kā piesaistīt pacientus, izmēģinājusi varēšanu sociālajos tīklos, veidojot savu blogu. Un, ja šajā stāstā jāpievieno izdošanās faktori, tie noteikti ir strādīgums un cilvēcība.
Ilgmūžība ir kļuvusi par vienu no skaļākajiem vārdiem veselības aprūpē. Vienam tā nozīmē bioloģiskā vecuma analīzi, otram — uztura bagātinātāju plauktu, trešajam — badošanos, aukstuma peldes un nepārtrauktu glikozes mērīšanu. Šī raksta divās daļās apvienojušās savas jomas ekspertes, lai informētu kolēģus par jaunākajām tendencēm ilgmūžības kontekstā gastroenteroloģijā, ginekoloģijā un dermatoloģijā. Pirmā raksta daļa veltīta gremošanas trakta veselībai.
