Antibiotiku lietošana pirmajā dzīves gadā un astmas risks
Šī saistība nepierāda, ka antibiotikas izraisa astmu, jāņem var būt vēl citi faktori, kas izraisa gan astmu, gan palielina nepieciešamību pēc antibiotiku lietošanas. Tomēr šis atklājums ir pietiekami nopietns, lai ārsti rūpīgi apsvērtu katru antibiotiku izrakstīšanas reizi zīdaiņiem.
Kopumā pētījuma populācija bija 62 576 bērni, kuri tika iekļauti pētījumā no dzimšanas brīža un novēroti vismaz līdz 5 gadu vecumam. Pētījuma galvenais mērķis bija novērtēt saistību starp antibiotiku lietošanu pirmā dzīves gada laikā un pārejošu sēkšanu (definēta kā astma, kas nesaglabājas ilgāk par 3 gadu vecumu), vēlīnu astmu (sākas pēc 3 gadu vecuma) un pastāvīgu astmu (sākas pirmo 3 dzīves gadu laikā un saglabājas gadu vai ilgāk pēc 3 gadu vecuma). Pētnieki analizēja arī agrīnu elpošanas ceļu infekciju saistību ar trīs astmas fenotipiem.
Gandrīz katram piektajam bērnam (18,5%) attīstījās sēkšana vai astma līdz 7 gadu vecumam, novērotā trīs astmas veidu izplatība bija gandrīz vienāda: 5 460 gadījumos (8,7%) bija pārrejoša astma, 6 418 (10,3%) gadījumos bija vēlīna astma un 5 946 (9,5%) gaidījumos bija pastāvīga astma. Turklāt 26 693 bērniem (42,7% no pētījuma populācijas) bija vismaz viena antibiotiku lietošanas epizode pirmā dzīves gada laikā, ar vidēji 1,1 antibiotiku kursu. Un 12 131 (19,4%) bija vismaz viena apakšējo elpošanas ceļu un 27 537 (44%) augšējo elpošanas ceļu infekcija.
Pētnieki atklāja, ka antibiotiku lietošana pirmā dzīves gada laikā ir saistīta ar pārejošu sēkšanu (OR=2,0; 95% TI [1,9 - 2,2]; p<0,001). Antibiotiku lietošana ir saistīta arī ar lielāku pastāvīgas astmas attīstības risku (OR=1,6; 95% TI[1,5 - 1,7]; p<0,001). Savukārt attiecībā uz vēlīnu astmu netika novērota statistiski ticama saistība. Saistība starp antibiotiku lietošanu un sēkšanu un pastāvīgu astmu saglabājās arī pēc tam, kad no analīzes izslēdza bērnus, kuriem pirmā dzīves gada laikā bija astma vai elpošanas ceļu infekcija, kā arī priekšlaicīgi dzimušos bērnus un bērnus ar cistisko fibrozi.
Pētnieki arī pierādīja, ka ir devas - atbildes reakcija, jo bija vairāki antibiotiku kursi pirmajā dzīves gadā, jo lielāks pārejošu sēkšanas lēkmju un pastāvīgas astmas risks. Ja bērnam pirmā dzīves gada laikā tiek doti pieci vai vairāki antibiotiku kursi, pastāvīgas astmas attīstības risks pieaug gandrīz 2 reizes (OR=1,9; 95% TI [1,5 - 2,6]; p<0,001).
Attiecībā uz visiem trim astmas veidiem, risks bija augstāks tiem bērniem, kuriem pirmā dzīves gada laikā bija arī apakšējo vai augšējo elpošanas ceļu infekcijas. Pēc apakšējām elpošanas ceļu infekcijām sēkšanas un pastāvīgas astmas risks bija 6,1, savukārt pēc augšējo elpošanas ceļa infekcijām - 5,1.
Pirmavots: Ong M-S, et al. Consequences of antibiotics and infections in infancy: bugs, drugs, and wheezing. Ann Allergy Asthma Immunol 2014.