Sākot 5 līdz 11 gadu vecu bērnu vakcināciju pret Covid-19, rekomendētais vakcīnu saņemšanas intervāls bija 3 mēneši. Šobrīd Imunizācijas valsts padome rekomendē pirmās un otrās vakcīnas ievades intervālu bērniem samazināt līdz 6 nedēļām.
Veselības ministrija sadarbībā ar Slimību profilakses un kontroles centra, Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas, Latvijas Diētas ārstu asociācijas, Latvijas Diētas un Uztura speciālistu asociācijas un Latvijas Uzturzinātnes speciālistu biedrības speciālistiem ir aktualizējusi veselīga uztura ieteikumus bērniem, pusaudžiem un jauniešiem no 2 līdz 18 gadu vecumam.
Bērnu klīniskā universitātes slimnīca ziņo: 2021.gada nogalē tiks ieviests jaunums - atgriezenisko saiti par savu pieredzi ārstniecības laikā varēs sniegt arī Neatliekamās medicīniskās palīdzības un observācijas nodaļas, kā arī Ambulatorā centra pacienti, aizpildot Pacientu pieredzes aptauju, kas tiks izsūtīta uz pacientu norādīto kontaktinformāciju 24 h laikā pēc ārstniecības pakalpojuma saņemšanas. Līdz ar to Bērnu slimnīca kopumā ik dienu uzrunās aptuveni 97% no visiem Bērnu slimnīcas pacientiem.
Sadarbojoties Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Acu slimību klīnikas un Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Oftalmoloģijas klīnikas acu ārstiem, veikta unikāla acs operācija divus mēnešus vecam mazulim ar retu iedzimtu acābola attīstības traucējumu.
Lai arī saslimstība ar Covid-19 bērnu vidū ir zemāka nekā pieaugušo, daļai pēc akūta Covid-19 pārslimošanas var saglabāties ilgtermiņa sūdzības par veselību un dažkārt multisistēmu iekaisuma sindroms (MIS-c).
Nepietiekams bērna auguma garums savam vecumam ir viens no primārajiem rādītājiem uz nepilnvērtīgu uzturvielu uzņemšanu. Kaut arī bērna lēnāka augšana garumā ir daudzfaktoru etioloģijas, lielākā daļa analizē tieši sociālus un biomedicīniskus iemeslus, un tikai ierobežoti pievērš uzmanību psiholoģiskajiem faktoriem, kas ietekmē bērna aprūpi mājās.
Bērni ar astmu, kuriem ir arī liekais svars, sliktāk reaģē uz inhalējamiem kortikosteroīdu medikamentiem, kas varētu izraisīt vairāk astmas paasinājumu, liecina pētījums, kas tika prezentēts 2021. gada Eiropas Elpošanas biedrības (ERS) virtuālajā sanāksmē.
Brīdis, kad bērns sāk pastāvīgi staigāt daudziem vecākiem ir galvenais faktors, pēc kā noteikt, kā viņu bērns attīstās. Notiek bērnu savstarpēja salīdzināšana, un par advancētiem, ar ātrāku attīstību tiek uzskatīti tie, kas sākuši staigāt ātrāk.
Jauns pētījums, kas publicēts žurnālā Diabetologia, atklāj, ka mātēm, kurām pirms grūtniecības vai grūtniecības laikā ir bijis cukura diabēts, bērniem var attīstīties redzes problēmas.
Dzimstot mazākam kā būtu sagaidāms pēc gestācijas vecuma, pieaug risks kardiovaskulārai mirstībai jaunā vecumā, bet patofizioloģiskie mehānismi šai saistībai vēl nav noskaidroti. Sirds remodelācija un disfunkcija sastopama gan auglim, kas ir mazs savam gestācijas vecumam, gan zīdainim, kas dzimst mazāks kā gaidāms atbilstīgi gestācijas vecumam, taču nav skaidrs, kad un kā šīs izmaiņas saglabājas pieaugušo vecumā.
Insulta ārstēšanā izšķiroša nozīme ir specializētu insulta vienību darbam, kur atslēgas vārds ir augsta profesionāla kompetence. Tāda augstas raudzes komanda ir Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Insulta vienība, kuras virsārsts ir neirologs Dr. med. KRISTAPS JURJĀNS. Viņš ne vien koordinē multidisciplināro komandu darbu, bet tur roku uz pulsa jaunu pieeju ieviešanā. Šīs komandas veikums vairākkārt augsti novērtēts arī starptautiskā līmenī.
Pacientiem ar vestibulāru švannomu bieži vien tiek novēroti neiroloģiski simptomi kā dzirdes zudums, tinnitus un reibonis. Diemžēl faktori, kas iesaistīti reiboņa attīstībā nav līdz galam izprasti. Lai izvērtētu, vai trauksme saistīta ar subjektīvu reiboņa sajūtu vestibulāras švannomas pacientiem, veikts retrospektīvs kohortas pētījums ASV.
Pētījuma rezultāti apgāž izplatīto priekšstatu par “10 000 soļiem dienā”, pierādot, ka svarīgāka par soļu skaitu ir kustību kvalitāte un regularitāte.
Aprēķināts, ka funkcionālas zarnu slimības (FZS) skar 33,2 % pieaugušo visā pasaulē. Šīs slimības saistītas ar pieaugošām ārpus zarnu trakta izpausmēm kā psiholoģiski simptomi, pasliktināta dzīves kvalitāte un biežāka veselības aprūpes resursu izmantošana.
Primārās galvassāpes bija saistītas ar 38 % paaugstinātu depresijas risku gan vīriešiem, gan sievietēm, savukārt saspringuma tipa galvassāpes (TTH) bija būtiski saistītas ar paaugstinātu pašnāvības risku — taču tikai vīriešiem —, liecina jauns retrospektīvs kohortas pētījums.
