Pretepilepsijas medikamentiem ir potenciāli teratogēns efekts, to lietošana grūtniecības laikā var ietekmēt augļa neiroloģisko attīstību. Folātu lietošana grūtniecības iznākumus uzlabo, bet augstas devas literatūrā ziņo kā riskantas. ASV pētnieku komanda salīdzinājusi neiropsihisko stāvokli bērniem, kuru mātēm ir epilepsija (Mep) un mātēm, kam epilepsija nav (Mves). Analīzē ņemta vērā pretepilepsijas medikamentu ekspozīcija līdz trešajam grūtniecības trimestrim.
Rakstā aplūkoti muskuļu tonusa samazināšanās jeb hipotonusa cēloņi un pazīmes zīdaiņiem, kuriem ir neiromuskulāras slimības simptomi un šo slimību kopīgās izpausmes, piemēram, muskuļu tonusa un spēka samazināšanās, kavēta motorisko prasmju attīstība, samazināti cīpslu refleksi, grūtības galvas kontrolē, elpošanas un rīšanas (barošanas) problēmas. Būtiski rūpīgi izmeklēt un agrīni ārstēt, lai mazinātu ietekmi uz bērna attīstību.
“Ir vērtīgi ik pa laikam paelpot svaigu gaisu citur, iegūt medicīnas un dzīves pieredzi,” saka pediatri Dr. med. REINIS BALMAKS un Dr. BAIBA BALMAKA. Viņi bija paņēmuši pauzi no Latvijas medicīnas, lai gadu strādātu Austrālijas pilsētā Melburnā. Pacientu drošība, vadlīniju medicīna, Melburnas īpašais darba grafiks, labsirdība komunikācijā, apsēstība ar kafiju un barista, kurš naktī ierodas slimnīcā, — šie ir daži no atslēgas vārdiem dakteru Balmaku stāstā.
Gan augsts, gan zems ķermeņa masas indekss (ĶMI) bērniem var būt saistīts ar plaušu funkcijas traucējumiem, bet, ja bērnu ĶMI tiek normalizēts pirms pilngadības sasniegšanas, traucējumi var tikt kompensēti, ziņo pētnieki.
Astmas risku bērnam var samazināt gandrīz uz pusi, ja māte grūtniecības laikā vismaz trīs reizes nedēļā nodarbojas ar fiziskām aktivitātēm, salīdzinot ar bērniem, kuru mātes grūtniecības laikā nebija fiziski aktīvas.
Zīdīšanas ilgums ir īsāks mātēm, kurām ir bailes no dzemdībām — neatkarīgi no dzemdību veida, nekā vidēji populācijā, liecina jauns pētījums no Somijas.
Zviedru pētnieki skaidroja, vai pastāv saistība starp ar metabolisku disfunkciju saistītu taukaino aknu slimību (MASLD) bērnībā un agrīnu 2.tipa cukura diabētu (CD), kā arī kāds ir kombinētais MASLD un vidēja līmeņa hiperglikēmijas efekts uz 2.tipa CD risku un vai aptaukošanās ārstēšana bērniem šo risku mazina.
Hrononutrīcijas pētījumi analizē saistību starp uzturu, cirkadiāniem ritmiem un metabolismu, kas var ietekmēt augli vēl grūtniecības laikā. Pastāv hipotēze, ka mammas ēšanas paradumi naktī var veicināt zīdaiņa tauku masas attīstību un aptaukošanās risku.
Aptaukošanās rādītājiem bērniem pieaugot tiktāl, ka tas kļūst par sabiedrības veselības problēmu, ar to saistītie ādas stāvokļi pieaug arī bērnu populācijā.
Insulta ārstēšanā izšķiroša nozīme ir specializētu insulta vienību darbam, kur atslēgas vārds ir augsta profesionāla kompetence. Tāda augstas raudzes komanda ir Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Insulta vienība, kuras virsārsts ir neirologs Dr. med. KRISTAPS JURJĀNS. Viņš ne vien koordinē multidisciplināro komandu darbu, bet tur roku uz pulsa jaunu pieeju ieviešanā. Šīs komandas veikums vairākkārt augsti novērtēts arī starptautiskā līmenī.
Veselības ministrija ir sagatavojusi informatīvo ziņojumu par slimnīcu tīkla attīstību, kas šobrīd tiek nodots sabiedriskajai apspriešanai. Tiek plānots pāriet uz trīs līmeņu slimnīcu modeli – lokālajām, reģionālajām un daudzprofilu slimnīcām, aizstājot līdzšinējo piecu līmeņu dalījumu.
Aprēķināts, ka funkcionālas zarnu slimības (FZS) skar 33,2 % pieaugušo visā pasaulē. Šīs slimības saistītas ar pieaugošām ārpus zarnu trakta izpausmēm kā psiholoģiski simptomi, pasliktināta dzīves kvalitāte un biežāka veselības aprūpes resursu izmantošana.
Primārās galvassāpes bija saistītas ar 38 % paaugstinātu depresijas risku gan vīriešiem, gan sievietēm, savukārt saspringuma tipa galvassāpes (TTH) bija būtiski saistītas ar paaugstinātu pašnāvības risku — taču tikai vīriešiem —, liecina jauns retrospektīvs kohortas pētījums.
