Cilvēkiem, kuri inficējas ar Delta variantu, ir divreiz lielāks hospitalizācijas risks salīdzinājumā ar iepriekšējiem SARS-CoV-2 variantiem, liecina jauns pētījums, kas publicēts The Lancet Infectious Diseases.
Nacionālā veselības dienesta dati par jūlijā stacionētiem Covid-19 pacientiem rāda līdzīgu situāciju kā jūnijā – lielākā daļa cilvēku, kuri saslima ar Covid-19 un kuriem smagas slimības norises gaitas dēļ bija vajadzīga ārstēšana slimnīcā, nav bijuši vakcinēti pret šo infekcijas slimību - ziņo SPKC.
No 23. augusta pamatizglītības, vidējās un profesionālajās izglītības iestādēs sāk līdz šim Latvijā apjomīgāko Covid-19 testēšanu. Plānots nedēļā testēt ap 200 tūkstošiem cilvēku.
Salīdzinot šā un pagājuša gada aptaujas datus, fizisko aktivitāšu apjoms ir krities – par desmitdaļu. Ar fiziskām aktivitātēm vismaz vienu divas reizes nodarbojas mazāk nekā puse (45%) aptaujāto – šādus datus atklāj BENU Aptiekas" Veselības monitorings, kas veikts kopā ar SKDS.
17. augustā valdība apstiprināja izmaiņas Ministru kabineta noteikumos, saskaņā ar kuriem Latvijā tiek sniegta iespēja pabeigt vakcināciju pret Covid-19 ar cita ražotāja vakcīnu un iegūt sadarbspējīgu digitālo Covid-19 sertifikātu, ziņo Veselības ministrija.
Ja pirms gada 59% Latvijas iedzīvotāju domāja, ka viņiem ir laba veselība, šogad jau tādi ir 69%.
Liela mēroga jauns pētījums sniedz papildu pierādījumus tam, ka liekais svars izraisa depresiju un pazemina labklājību, un norāda, ka to var ietekmēt gan sociālie, gan fiziskie faktori.
Pabeigta vakcinācija ar jebkuru no ES/EEZ apstiprinātajām vakcīnām sniedz augsta līmeņa aizsardzību pret SARS-CoV-2 vīrusa, tai skaitā arī tā vīrusa delta varianta, izraisītās slimības smagu norisi un letālu iznākumu. Augstākais aizsardzības līmenis tiek sasniegts, kad pagājis noteikts laika periods (septiņas līdz četrpadsmit dienas) pēc pēdējās vakcīnas devas saņemšanas - uzsver Zāļu valsts aģentūras speciālisti.
Kolorektālā vēža sastopamība jaunu pieaugušo vidū pēdējās dekādes ir augusi vairākās valstīs, taču iemesli tam joprojām ir neskaidri. Kā viens no potenciālajiem provocētājiem varētu būt pieaugošā virssvara un aptaukošanās izplatība, bet specifisku pierādījumu šo faktoru lomai agrīna kolorektālā vēža attīstībā iztrūkst.
Saskaņā ar sistemātisku pārskatu un meta-analīzi, kas publicēta žurnālā JAMA Psychiatry, esoši garastāvokļa traucējumi ir saistīti ar lielāku Covid-19 hospitalizācijas un nāves risku.
RAKUS Neiroloģijas un neiroķirurģijas klīnikas neiroķirurgs eksperts, Latvijas Neiroķirurgu asociācijas vadītājs, asociētais profesors KASPARS AUSLANDS ir ne vien lielisks ārsts un pasniedzējs, bet arī ieguvis augstskolas diplomu biznesa vadībā un ārsta karjeras sākumā gandrīz izvēlējies citu dzīves ceļu. Taču drīz vien sapratis, ka medicīna ir viņa īstais aicinājums. Nu jau 25 gadus dakteris Kaspars Auslands ir veltījis neiroķirurģijai.
Gados vecākiem pacientiem aizcietējumi rada izteiktu dzīves kvalitātes pasliktināšanos un negatīvi ietekmē psihisko veselību. Pētījumos konstatēts, ka pacientiem ar aizcietējumiem ir sliktāki fizisko funkciju, psihiskās veselības, vispārējā veselības stāvokļa uztveres un ķermeņa sāpju rādījumi, salīdzinot ar respondentiem bez aizcietējumiem. [1] Šī ir raksta otrā daļa, kur detalizēti apskatītas aizcietējumu ārstēšanas iespējas. Pirmo daļu lasiet Doctus maija numurā.
Pēdējos pāris gados arvien biežāk tiek publicēti pētījumi, kas pierāda nepietiekama un nekvalitatīva miega negatīvo ietekmi dažādu neiroloģisko slimību procesos, demonstrējot miega un neiroloģisko slimību divvirzienu saistību. Lai panāktu iespējami labāku šo pacientu aprūpi, neirologam ir būtiski izvaicāt pacientus arī par viņu miegu. Šī ir raksta otrā daļa (pirmā Doctus 2026. gada maija numurā), kur uzskaitīti biežāk sastopamie miega traucējumi dažu neiroloģisku slimību gadījumos īsā aprakstošā veidā.
Liela starptautiska datubāzu analīze parādīja, ka 2. tipa cukura diabēta pacientiem, kuri lieto semaglutīdu, nav ne paaugstināta, ne samazināta neovaskulāras ar vecumu saistītas makulas deģenerācijas attīstības riska, salīdzinot ar pacientiem, kas saņem citus pretdiabēta medikamentus.
Hronisks nogurums kļuvis arvien biežāk sastopams mūsdienu dzīvē, jo cilvēki saskaras ar lielāku darba slodzi un mazāk atpūtas. Lai gan izsīkumu bieži pamato ar stresu vai miega trūkumu, pētnieki norāda, ka nepietiekams uzturs var būtiski ietekmēt šo stāvokli.
