Eiropas Zāļu aģentūra (EZA) ir uzsākusi reģistrācijas pieteikuma vērtēšanu monoklonālo antivielu kombinācijai <em>Ronapreve</em>. Šīs zāles satur divas monoklonalās antivielas kasirivimabu un imdevimabu un ir paredzētas Covid-19 ārstēšanai un profilaksei. Reģistrācijas pieteikumu ir iesniedzis uzņēmums Roche Registration GmbH.
No 6. oktobra vairākām iedzīvotāju grupām ir iespēja saņemt balstvakcīnu (3.devu) pret Covid-19 - ziņo NAcionālais Veselības dienests.
Aktuālākās medicīnas tehnoloģijas, zobārstniecības un veselības aprūpes jaunumi, inovatīvi produkti un pieprasītas preces mediķu ikdienai, konferences nozares profesionāļiem – tas viss jau šonedēļ, 7. un 8. oktobrī, 14. starptautiskajā medicīnas izstādē “Medbaltica 2021” Ķīpsalā!
Covid-19 pandēmijas laikā ir bijusi daudz neskaidrību par to, cik ilgi imunitāte ilgst pēc tam, kad nevakcinēts cilvēks ir inficēts ar SARS-CoV-2. Tagad zinātniekiem ir atbilde. Spēcīga aizsardzība pēc dabiskas infekcijas ir īslaicīga.
Eiropas Zāļu aģentūra (EZA) ir uzsākusi vērtēt pieteikumu uzņēmuma “Moderna” izstrādātās Covid-19 vakcīnas “Spikevax” balstvakcinācijas devas lietošanai vismaz 6 mēnešus pēc otrās devas bērniem no 12 gadu vecuma un pieaugušajiem - ziņo Zāļu valsts aģentūra.
Pacientu drošums ir atkarīgs no tā, vai spēsim izveidot uzticēšanās kultūru — 17. septembrī, atklājot Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas organizēto konferenci par pacientu drošumu, norādīja slimnīcas valdes priekšsēdētājs Valts Ābols.
Līdz 2021. gada 28. septembrim vienu vakcīnas pret Covid-19 devu Latvijā bija saņēmuši 910 311 cilvēki, bet pilnībā vakcinēti ir 836 007 cilvēki - ziņo Nacionālais Veselības dienests.
Visstraujākais pieaugums, lietojot virtuālo vidi, novērots jauniešu vidū (vecumā no 18 līdz 24 gadiem), taču arī aizvien vairāk senioru ieslīgst virtuālās vides atkarībā, Mana Aptieka & Apotheka Veselības indeksu komentē eksperti.
Lai pēc iespējas novērstu riskus, ka vienlaikus Covid-19 vīrusam valstī izplatītos arī gripa, radot papildu draudus iedzīvotāju veselībai, vienkāršota pretgripas vakcinācijas kārtība un pilnībā valsts apmaksātu pretgripas vakcīnu varēs saņemt visi riska grupu pārstāvji, kam tās tiek rekomendētas, informē Veselības ministrija.
Neskatoties uz to, ka pieaug to ārstu skaits, kas samazina savu klīniskās prakses darba laiku un velta to pētniecībai, administratīvajam darbam vai ģimenei, nav skaidrs, vai šāds darba modelis jebkā ietekmē sniegto pakalpojumu kvalitāti.
Mācību grāmata tapusi profesora Andra Jumtiņa redakcijā - gandrīz desmit gadu pēc pirmā izdevuma jaunajā grāmatā aktualizētas zināšanas par balsta un kustību aparāta traumatoloģiju un biežāk sastopamajām ortopēdiskajām slimībām, papildināts autoru loks un iekļautas jaunas nodaļas. Grāmata izdota arī elektroniskā formātā.
Hipomagnēmija tika konstatēta 13,2 % pacientu, kuri vērsās neatliekamās palīdzības nodaļā (NPN). Pēc korekcijas ar iespējamiem sajaucējfaktoriem pacientiem ar hipomagnēmiju 30 dienu mirstības risks bija par vairāk nekā 70 % augstāks nekā pacientiem ar normālu magnija līmeni asinīs.
Augusta noslēgums akadēmiskajā vidē bijis notikumiem bagāts, īpaši kardiovaskulārās veselības jomā — laikā no 28. līdz 31. augustam Minhenē Eiropas Kardiologu asociācijas (ESC) kongresā tikās jomas eksperti un entuziasti no visas pasaules, lai apspriestu jaunākās vēsmas sirds veselībā. Šis gads nācis ar daudziem jaunumiem, un viens no tiem ir atjaunotās sirds mazspējas vadlīnijas. Izmaiņas veiktas ne tikai klasifikācijā, bet arī ārstēšanas rekomendācijās — varam iepazīties ar daļu no tām arī latviešu valodā.
Nobela prēmija fizioloģijā un medicīnā 2026 šogad saņemta par sasniegumiem optoģenētikā – metodē, ar kuras palīdzību iespējams redzēt, kā nervu šūnas veido atmiņas, sajūtas un uzvedības modeļus dzīvās smadzenēs. Pīters Heigmans (Peter Hagemann) un Georgs Nāgels (Georg Nagel) atklājuši īpašu olbaltumvielu čanelrodopsīnu (channelrhodopsin) vienšūņu aļģēs. Karls Deiserots (Karl Deisseroth) olbaltumvielu transformēja par gaismas kontrolētu “slēdzi” nervu šūnās. Nobela prēmijas laureāti ielikuši pamatus jaunās neirozinātnes ērā.
Katru gadu Latvijā bērnu dzimst arvien mazāk. 2025. gadā piedzima 11 637 bērni, kas ir par 9,7 % mazāk nekā iepriekšējā gadā. [1] Arī Eiropas Savienībā tiek novērota līdzīga tendence, kopējais dzimstības koeficients samazinājās no 1,38 bērniem uz vienu sievieti 2023. gadā līdz 1,34 bērniem uz vienu sievieti 2024. gadā, sasniedzot zemāko līmeni kopš 2001. gada. [2] Būtu kļūdaini secināt, ka jaunieši un īpaši vīrieši mūsdienās vienkārši nevēlas bērnus.
