Vairāku pētījumu dati rāda, ka priekškambaru mirdzēšanas (PM) sastopamības rādītājs sievietēm ir mazāks nekā vīriešiem. Taču vai dzimumu atšķirība ir neatkarīgs riska faktors, ja pacientiem prevalē kardiovaskulāra slimība, atšķiras ķermeņa apmērs un citi riska faktori?
ESC kongresā 2022. prezentēts pētījums, kurā pierādīts, ka smēķētājiem ir vājāks sirds muskulis nekā nesmēķētājiem. Pētījumā atklājās, ka, jo vairāk cilvēks smēķē, jo sliktāka kļūst viņa sirdsdarbība. Pēc smēķēšanas atmešanas dažas funkcijas atjaunojas.
Lai arī precīzi nav iespējams prognozēt, kad Eiropas Zāļu aģentūra pabeigs pielāgoto vakcīnu izvērtējumu, ātrākais iespējamais laiks - šī gada septembrī. Pielāgoto vakcīnu pieejamība Latvijā un citās Eiropas Savienības dalībvalstīs ir atkarīga no vakcīnas reģistrācijas procesa gaitas un tā rezultāta.
Gados vecākiem pieaugušajiem, kuri katru nedēļu piedalās tādās brīvā laika aktivitātēs kā pastaiga vingrošanas nolūkos, skriešana, peldēšana vai tenisa spēlēšana, var būt mazāks jebkura cēloņa nāves risks, kā arī risks nomirt no sirds un asinsvadu sistēmas slimībām un vēža. Tas konstatēts pētījumā, ko vadīja Nacionālā vēža institūta pētnieki.
Lai novērtētu, vai Covid–19 vakcinācija grūtniecības laikā ir saistīta ar priekšlaicīgu dzemdību vai nedzīvi dzimuša/maza gestācijas vecuma bērna risku, Kanādā tika veikts retrospektīvs kohortas pētījums.
Pētījums, kurā piedalījās vairāk nekā 26 000 pusmūža sieviešu no Apvienotās Karalistes, atklāj, ka tām, kuras ievēro veģetāru diētu, bija par 33 % lielāks gūžas kaula kakliņa lūzumu risks, salīdzinot ar sievietēm, kuras regulāri ēd gaļu.
Nacionālais veselības dienests sadarbībā ar inovāciju vadības uzņēmumu “Helve” devis startu Latvijas veselības aprūpes inovāciju laboratorijai — “Open Health Labs”. Tajā ārstniecības iestādes kopā ar Eiropas labākajiem medicīnas tehnoloģiju jaunuzņēmumiem radīs inovatīvus risinājumus ārstniecības iestāžu sniegtajiem pakalpojumiem.
Sociālā izolācija un vientulība ir saistīta ar par aptuveni 30 % palielinātu infarkta vai insulta risku, vai nāves risku, no kādas no šīm slimībām. Pētījumā arī norādītas, ka trūkst datu par intervencēm, kas var uzlabot sirds un asinsvadu veselību cilvēkiem, kuri ir sociāli izolēti vai vientuļi.
Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) atklāja kampaņu “Uzvari cīņā ar vēzi, pirms tā sākas!”, lai veicinātu meiteņu un zēnu vakcināciju pret cilvēka papilomas vīrusu (CPV), kā arī informētu sabiedrību par sekām, ko izraisa CPV infekcija - informē Veselības ministrija
Jauns liels pētījums, ko vadīja Amerikas vēža biedrības (ACS) pētnieki, liecina, ka vecums un smēķēšana ir divi svarīgākie riska faktori, kas saistīti ar relatīvu un absolūtu piecu gadu risku saslimt ar jebkādas lokalizācijas ļaundabīgu audzēju. Rezultāti arī parāda, ka papildus vecumam un smēķēšanas vēsturei ārstiem jāņem vērā pārmērīgs ķermeņa tauku daudzums, jebkura ļaunadbīga audzēja esamība ģimenes anamnēze un vairāki citi faktori, kas var palīdzēt pacientiem noteikt, vai viņi var gūt labumu no uzlabotas vēža skrīninga vai profilakses programmām.
Tēva psihiskie traucējumi perinatālajā periodā var ietekmēt visas ģimenes veselību; tomēr šie stāvokļi bieži ir novērtēti par zemu, un par to sastopamību un sākuma laiku zināms maz.
Kanādas Vēža asociācija (CSS) aicina veselības politikas veidotājus atbalstīt kolorektālā vēža skrīningu sākt no 45 gadu vecuma, nevis 50, kā tas ir šobrīd. Šo lūgumu atbalsta arvien spēcīgāka pierādījumu bāze par gados jaunu kolorektālā vēža gadījumu pieaugumu sabiedrībā.
Rozācija ir izplatīta, hroniska, iekaisīga, multifaktoriāla dermatoze, kurai raksturīgas heterogēnas klīniskās izpausmes. Slimība rodas komplicētas mijiedarbības rezultātā, kurā tiek iesaistīta iedzimtība, imūnsistēmas disregulācija, neirovaskulārās izmaiņas, ādas barjerfunkcijas traucējumi un ārējās vides faktori. [1] Mūsdienās diagnostika balstās uz fenotipa noteikšanu — dominējošo klīnisko izpausmju identificēšanu, norādot slimības formu un atbilstošas turpmākās terapijas iespējas.
“Svarīgs ir sajūtu pilns mirklis, kas pieder man un kas iedod mieru un enerģiju dzīvot,” — secina viena no pazīstamākajām Latvijas ginekoloģēm DACE MATULE. Viņa daudzus gadus ir vadījusi ginekologu saimi, savulaik cīnījusies par vakcīnu pret dzemdes kakla vēzi, ir nopelni, arī adaptējot metodi miomas ārstēšanā, palīdzējusi tikt pie bērniņiem neskaitāmiem pāriem, un daktere ir apbalvota ar Triju Zvaigžņu ordeni.
Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā jau 17. reizi norisinās starptautiskais seminārs “CTO day Riga East Clinical University Hospital” jeb “Hronisku totālu oklūziju (HTO) diena”. Seminārā piedalījās pasaulē vadošie invazīvie kardiologi no dažādām valstīm.
