Līdz pulksten četriem, kad "Rietumu klīnikā" sākas Dr. med. PĒTERA STUDERA un dr. KASPARA ŪDRA pieņemšana, uzgaidāmajā telpā nav teju neviena brīva krēsla, pirmie pacienti pacietīgi gaida jau no pusčetriem. P. Studers un K. Ūdris ir pārinieki - īpašnieki 2011. gada nogalē atvērtajai klīnikai. Pērnā gada sākumā sākti remontdarbi un novembrī rīkota atvēršanas balle. Nesen nolemts paplašināt telpas, rit to labiekārtošana.
Konsultējot pacientus ar dažādām aukstuma traumām Rīgas un Latvijas stacionāros, centra speciālisti redz nepietiekamu medicīniskā personāla sagatavotības līmeni šajā jautājumā. Bieži vien aukstuma traumas smaguma pakāpe tiek novērtēta nepareizi, tāpēc pacients agrīnā traumas periodā nesaņem adekvātu ārstēšanu, tāpēc sekas ir nopietnas – bojājums padziļinās, notiek neatgriezeniskas izmaiņas audos.
Ceļgala locītavas priekšējās krusteniskās saites rekonstrukcija ir viena no mūsdienās biežāk veiktajām ceļgala locītavas operācijām. Statistika liecina, ka ASV ik gadu veic ap 60 000–70 000 šāda veida operāciju. Jau kopš seniem laikiem cilvēkus satraukušas ceļgala locītavas uzbūves un stabilitātes problēmas. Vēsturiski pagājis apbrīnojami ilgs laiks, kopš tika ieviestas priekšējās krusteniskās saites (Anterior Cruciate Ligament – ACL) diagnostikas un ārstēšanas metodes, jo ilgu laiku neviens ķirurgs neuzdrošinājās ar skalpeli pieskarties šai saitei.
Ceturtdien, 17. novembrī ārsti Pēteris Studers, Kaspars Ūdris un Arnolds Skirmanis atklāja traumatoloģijas-ortopēdijas-ķirurģijas klīniku šī profila pacientu konsultēšanai un ārstēšanai. Sveicēju pulkā bija ne tikai kolēģi un draugi, bet arī pacienti - TTT basketbola komandas ļeģenda Uļjana Semjonova, kura Pēteri Studeru jau vairākus gadus sauc par savu ārstu.
Uzņemšanas nodaļu apmeklējumi saistībā ar galvas traumām, tai skaitā smadzeņu satricinājumiem, kas gūtas sporta vai brīvā laika aktivitāšu rezultātā starp bērniem un pusaudžiem ir pieauguši par 60% pēdējās desmitgades laikā, ziņo Slimību kontroles un profilakses centrs (Centers for Disease Control and Prevention; CDC).
Traumatologs MĀRTIŅŠ MALZUBRIS izturības sacensībās piedalās jau septiņus gadus un piekrīt dr. Olafa Libermaņa teiktajam, ka tikai tas ķirurgs, kas spēj noskriet maratonu, spēs arī stundām ilgi operēt. Mārtiņa garākā operācija ilgusi desmit stundu, bet vairākas diennaktis ilgas izturības sacensības, kad miegam atvēlētas vien piecpadsmit minūtes, piedzīvotas vairākkārt. Šovasar pārvests arī čempiona tituls no Latvijas čempionāta rogainingā. Sacensībās un ķirurga darbā ir daudz līdzību, bet par visu plašāk stāsta Martiņš.
Vasara ir gadalaiks, kad cilvēki vairāk laika pavada ārā, pievēršas dažādām aktivitātēm, līdz ar to pieaug iespēja, ka būs traumas. Pēc Veselības ekonomikas centra datiem, 2009. gadā no visiem reģistrētajiem ievainojumu veidiem visbiežāk reģistrēti lūzumi – 26,4% gadījumu, 18,8% gadījumu – sasitumi, zilumi un 15,9% gadījumu – vaļējas brūces. Visbiežāk traumas tiek gūtas mājās – 36,5% gadījumu, tad seko transporta zona – 20,5% gadījumu un vienādās proporcijās ir reģistrēta brīva daba un sporta zona – katrā 4,8% gadījumu. Šajā rakstā apkopotas biežākās traumas un to ārstēšanas principi.
Par fonu fotogrāfijai ārsts Aivars Baurovskis izvēlējās “dzelzīti” – dzelzs tiltu pāri Gaujai. Tāda izvēle vairāku iemeslu dēļ – vārdiski tilta nosaukums sasaucas ar daktera ikdienas darba instrumentiem, “dzelzītis” simbolizē Valmieru, kuru par savējo jau 25 gadus sauc Baurovsku ģimene.
Par stresa (spriedzes, slodzes, noguruma, “marša”) lūzumiem runā gadījumos, kad izmaiņas kaulos rodas atkārtotas vai nepierastas ilgstošas slodzes iedarbības dēļ. Normāli kaulu atjaunošanās procesi pēc mikrotraumām notiek katru dienu atpūtas periodā, kad osteoklastiskie un osteoblastiskie procesi ir līdzsvarā. Ja atpūtas ilgums vai intensitāte ir nepietiekama, tad kaula atjaunošanās ir traucēta un, uzkrājoties mikrotraumu sekām, rodas stresa lūzums. Šādos gadījumos pārslodzi nepalīdz kompensēt arī apkārtējo muskuļu darbība, amortizējot tie nespēj palīdzēt kaulu atveseļošanai.
Dažādas lokalizācijas sāpes mīkstajos audos (muskuļos, gļotsomiņās, cīpslās, saitēs, skrimšļaudos, locītavu kapsulās, to piestiprināšanās vietās pie periosta) ir raksturīgas plašam dažādu diagnožu pacientu lokam. Praktiski jebkuras specializācijas ārsti praksē saskaras ar pacientu sūdzībām par akūtām vai hroniskām dažādas intensitātes sāpēm balsta un kustību aparātā. Biežāk sāpju sindromi skar tieši muskuļus. Šajā rakstā – īss apskats par mīksto audu traumatiskajiem bojājumiem, ko biežāk novēro sporta medicīnā.
Funkcionālā dispepsija ir viens no biežākajiem funkcionālajiem kuņģa–zarnu trakta darbības traucējumiem, kas skar aptuveni 7—8 % pieaugušo visā pasaulē. [1] Izšķir divus funkcionālās dispepsijas apakštipus: postprandiālā distresa sindromu (PDS) un epigastrālo sāpju sindromu (EPS), un abi šie apakštipi var arī pārklāties.
Seši Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas (Stradiņa slimnīca) Mutes, sejas un žokļu ķirurģijas nodaļas ārsti ieguvuši FEBOMFS kvalifikāciju, apliecinot savu profesionālo kompetenci atbilstoši Eiropas līmeņa standartiem. Latvijas speciālisti European Board of Oro-Maxillo-Facial Surgery (EBOMFS) kvalifikācijas eksāmenā piedalījās pirmo reizi. Pēc eksāmena Stradiņa slimnīcas speciālisti plaši pārstāvēja slimnīcu arī 28.Eiropas Galvaskausa, sejas un žokļu ķirurģijas asociācijas kongresā Atēnās.
Sistemātiskā pārskatā un metaanalīzē konstatēts, ka obstruktīva miega apnoja (OMA) ir bieži sastopama cilvēkiem ar smagiem psihiskiem traucējumiem, tostarp šizofrēniju, bipolāriem traucējumiem un smagiem depresīviem traucējumiem. Salīdzinājumā ar cilvēkiem bez psihisku traucējumu diagnozes šiem pacientiem bija būtiski lielākas izredzes saņemt OMA diagnozi. Pētījuma autori uzsver nepieciešamību sistemātiski izvērtēt miega elpošanas traucējumus psihiatrijas aprūpē.
Pusaudžiem, kuriem 12 gadu vecumā bija personīgais viedtālrunis, biežāk tika konstatēti ēšanas traucējumu simptomi gan 12 gadu vecumā, gan divus gadus vēlāk, salīdzinot ar pusaudžiem, kuriem 12 gadu vecumā viedtālruņa nebija.
Primāra aldosteronisma (PA) gadījumā notiek autonoma, renīna atkarīga aldosterona ražošanās, kas saistīta ar negatīviem vielmaiņas un kardiovaskulāriem efektiem. Tomēr līdz šim maz pētīts PA ilgtermiņa efekts uz dažādiem klīniskajiem iznākumiem. Šī pētījuma mērķis bija noskaidrot, kā subklīnisks PA ietekmē risku attīstīties kardiovaskulārai slimībai.
