Ceturtdien, 17. novembrī ārsti Pēteris Studers, Kaspars Ūdris un Arnolds Skirmanis atklāja traumatoloģijas-ortopēdijas-ķirurģijas klīniku šī profila pacientu konsultēšanai un ārstēšanai. Sveicēju pulkā bija ne tikai kolēģi un draugi, bet arī pacienti - TTT basketbola komandas ļeģenda Uļjana Semjonova, kura Pēteri Studeru jau vairākus gadus sauc par savu ārstu.
Uzņemšanas nodaļu apmeklējumi saistībā ar galvas traumām, tai skaitā smadzeņu satricinājumiem, kas gūtas sporta vai brīvā laika aktivitāšu rezultātā starp bērniem un pusaudžiem ir pieauguši par 60% pēdējās desmitgades laikā, ziņo Slimību kontroles un profilakses centrs (Centers for Disease Control and Prevention; CDC).
Traumatologs MĀRTIŅŠ MALZUBRIS izturības sacensībās piedalās jau septiņus gadus un piekrīt dr. Olafa Libermaņa teiktajam, ka tikai tas ķirurgs, kas spēj noskriet maratonu, spēs arī stundām ilgi operēt. Mārtiņa garākā operācija ilgusi desmit stundu, bet vairākas diennaktis ilgas izturības sacensības, kad miegam atvēlētas vien piecpadsmit minūtes, piedzīvotas vairākkārt. Šovasar pārvests arī čempiona tituls no Latvijas čempionāta rogainingā. Sacensībās un ķirurga darbā ir daudz līdzību, bet par visu plašāk stāsta Martiņš.
Vasara ir gadalaiks, kad cilvēki vairāk laika pavada ārā, pievēršas dažādām aktivitātēm, līdz ar to pieaug iespēja, ka būs traumas. Pēc Veselības ekonomikas centra datiem, 2009. gadā no visiem reģistrētajiem ievainojumu veidiem visbiežāk reģistrēti lūzumi – 26,4% gadījumu, 18,8% gadījumu – sasitumi, zilumi un 15,9% gadījumu – vaļējas brūces. Visbiežāk traumas tiek gūtas mājās – 36,5% gadījumu, tad seko transporta zona – 20,5% gadījumu un vienādās proporcijās ir reģistrēta brīva daba un sporta zona – katrā 4,8% gadījumu. Šajā rakstā apkopotas biežākās traumas un to ārstēšanas principi.
Par fonu fotogrāfijai ārsts Aivars Baurovskis izvēlējās “dzelzīti” – dzelzs tiltu pāri Gaujai. Tāda izvēle vairāku iemeslu dēļ – vārdiski tilta nosaukums sasaucas ar daktera ikdienas darba instrumentiem, “dzelzītis” simbolizē Valmieru, kuru par savējo jau 25 gadus sauc Baurovsku ģimene.
Par stresa (spriedzes, slodzes, noguruma, “marša”) lūzumiem runā gadījumos, kad izmaiņas kaulos rodas atkārtotas vai nepierastas ilgstošas slodzes iedarbības dēļ. Normāli kaulu atjaunošanās procesi pēc mikrotraumām notiek katru dienu atpūtas periodā, kad osteoklastiskie un osteoblastiskie procesi ir līdzsvarā. Ja atpūtas ilgums vai intensitāte ir nepietiekama, tad kaula atjaunošanās ir traucēta un, uzkrājoties mikrotraumu sekām, rodas stresa lūzums. Šādos gadījumos pārslodzi nepalīdz kompensēt arī apkārtējo muskuļu darbība, amortizējot tie nespēj palīdzēt kaulu atveseļošanai.
Dažādas lokalizācijas sāpes mīkstajos audos (muskuļos, gļotsomiņās, cīpslās, saitēs, skrimšļaudos, locītavu kapsulās, to piestiprināšanās vietās pie periosta) ir raksturīgas plašam dažādu diagnožu pacientu lokam. Praktiski jebkuras specializācijas ārsti praksē saskaras ar pacientu sūdzībām par akūtām vai hroniskām dažādas intensitātes sāpēm balsta un kustību aparātā. Biežāk sāpju sindromi skar tieši muskuļus. Šajā rakstā – īss apskats par mīksto audu traumatiskajiem bojājumiem, ko biežāk novēro sporta medicīnā.
Vitolds Jurkevičs – Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcas valdes priekšsēdētājs – ir gados jaunākais slimnīcas vadītājs Latvijā. Cilvēks, kurš šajos apstākļos turpina domāt ne tikai par slimnīcas izdzīvošanu, bet arī attīstību. Cilvēks, kura turētajam skalpelim uzticētos Valsts prezidents Valdis Zatlers. Šobrīd V. Jurkevičs cenšas noturēt slimnīcu virs ūdens, taču par spīti haosam sistēmā – gatavs laist abus savus bērnus medicīnā.
Iestājoties siltākam laikam, no glabātuvēm tiek izcelti velosipēdi un skrituļslidas, izvilkti motocikli un laivas, sagatavoti šašliku iesmi un malka ugunskuriem, bet traumu punktos tiek papildināti saišu, plāksteru un šinu krājumi. Klāt vasaras traumu laiks, tāpēc atgādinājums par sen zināmo un šis tas jauns par pirmo palīdzību traumu gadījumos gan pie slēgtām, gan vaļējām traumām.
Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas (BKUS) Neatliekamās medicīnas palīdzības nodaļā ik gadu vēršas 19- 20 tūkstoši pacientu, tajā pašā laikā dzimstība Latvijā tikai nedaudz pārsniedz 20 tūkstošus. Pēc Sabiedrības veselības aģentūras datiem Latvijā katru gadu ārēju cēloņu dēļ bojā iet aptuveni 70 bērnu vecumā līdz 14 gadiem un vēl tikpat vecumā no 15 līdz 19 gadiem. Zviedrijā šie rādītāji ir astoņas reizes zemāki. Secinājums: mūsu valstī nesargā visdārgāko – bērnus! Naivi cerēt, ka ekonomiskās krīzes laikā bērnu traumatisma problēmu izdosies pacelt valstiskā līmenī.
Atopiskais dermatīts (AD) visā pasaulē atpazīts kā viena no biežāk sastopamām hroniskām iekaisīgām ādas slimībām. Visaptverošu epidemioloģisko datu pieejamība palīdz veicināt AD atpazīšanu, mazināt slimības slogu un izstrādāt papildu intervences AD pārvaldībā. Analizējot datus no Pasaules Slimību sloga pētījumu datu bāzes (Global Burden of Disease Study database 2021), iegūti nozīmīgi dati par AD tendencēm laika gaitā.
Apmēram 40 % pieaugušo visā pasaulē ir osteopēnija – stāvoklis, kad samazinās kaulu minerālais blīvums un kauli kļūst trauslāki. Tā ir īpaši izplatīta pēcmenopauzes vecuma sievietēm un gados vecākiem cilvēkiem; tikai Apvienotajā Karalistē zema kaulu blīvuma dēļ gadā notiek vairāk nekā 500 000 lūzumu.
Trauslums (frailty) ir daudzdimensionāls sindroms, kas raksturojas ar fizioloģisko rezervju izsīkumu, ievainojamības pieaugumu un nevēlamu ar veselību saistītu notikumu attīstību. Kaut arī sākotnēji trausluma klīniskais skatījums vairāk balstīts uz tādām fenotipiski novērtējamām pazīmēm kā svara zudums, muskuļu vājums un gaitas izmaiņas, šobrīd pētījumi rāda, ka trausluma definīcija jāpaplašina, iekļaujot kognīcijas elementus, kas ir līdzpastāvoši un nozīmīgi ietekmē pacienta veselības iznākumus.
Dažādi faktori ietekmē ar veselību saistīto dzīves kvalitāti (HRQL) cilvēkiem ar pārtikas alerģiju, un vissliktākie rādītāji konstatēti sievietēm. Īpaši negatīvi dzīves kvalitāti ietekmēja situācijas, kad sievietēm bija vairākas pārtikas alerģijas – šai grupai bija viszemākā pārtikas alerģijas HRQL (FA HRQL).
Smagas pakāpes kašķa infekcija klīniskajā praksē ir reti sastopama. Tā raksturojas ar profūzu un difūzu klasiskā un Norvēģu kašķa manifestāciju, kā dēļ veidojas hiperkeratotiski un psoriāzei līdzīgi ādas bojājumi, kuros mājvietu atradusi Sarcoptes scabiei hominis ērcīte. Ārstēšanā tiek rekomendēts ivermektīns per os standarta devā un lokāli antiparazitāri līdzekļi. Tomēr līdz šim iztrūkuši nejaušināti klīniski pētījumi, lai izvērtētu izārstēšanās iespējamību.
