Ienākt
PORTĀLS ĀRSTIEM UN FARMACEITIEM
PORTĀLS ĀRSTIEM UN FARMACEITIEM
Šī vietne ir paredzēta veselības aprūpes speciālistiem
Ienākt Abonēt

Pieredzējuši ārsti atver jaunu traumatoloģijas-ortopēdijas-ķirurģijas klīniku

Doctus
Pieredzējuši ārsti atver jaunu traumatoloģijas-ortopēdijas-ķirurģijas klīniku
Ceturtdien, 17. novembrī ārsti Pēteris Studers, Kaspars Ūdris un Arnolds Skirmanis atklāja traumatoloģijas-ortopēdijas-ķirurģijas klīniku šī profila pacientu konsultēšanai un ārstēšanai. Sveicēju pulkā bija ne tikai kolēģi un draugi, bet arī pacienti - TTT basketbola komandas ļeģenda Uļjana Semjonova, kura Pēteri Studeru jau vairākus gadus sauc par savu ārstu.    

Uļjana Semjonova sveic Pēteri Studeru (centrā) Uļjana Semjonova sveic Pēteri Studeru (centrā)
Uļjana Semjonova sveic Pēteri Studeru (centrā)

„Rietumu Klīnika" bez jau minētajiem traumatologiem-ortopēdiem strādās arī citi pieredzes bagāti ārsti. Viņi  nodrošinās pacientiem pakalpojumus profesionālā līmenī un patīkamos apstākļos. "Daudzi klīnikas ārsti ir ieguvuši izglītību un papildinājuši savas zināšanas ārpus Latvijas, piedaloties kongresos, simpozijos un apmaiņas programmās," stāsta Pēteris Studers.

Pēteris Studers ir ārsts traumatologs - ortopēds ar 29 gadu stāžu. Kopš 1982. gada strādā Traumatoloģijas ortopēdijas slimnīcā, kura agrāk bija pazīstama kā Latvijas Traumatoloģijas ortopēdijas institūts. Specializējies lielo locītavu endoprotezēšanā. Konsultē un ārstē lielo locītavu deģeneratīvas slimības, traumas un to seku izraisītās slimības. P. Studers gadā veic vairāk nekā 200 locītavu endoprotezēšanas un to revīzijas.No 1992. līdz 2007. gadam vadījis ortopēdijas nodaļu Traumatoloģijas ortopēdijas slimnīcā. Ieguvis medicīnas doktora grādu, 1992. gadā aizstāvot doktora disertāciju par gūžas locītavas endoprotezēšanu. Rīgas Stradiņa universitātes, traumatoloģijas un ortopēdijas zinātniski - pētnieciskās labaratorijas vadītājs. Pēteris Studers ir vadošais pētnieks, aktīvs Latvijas Traumatoloģijas ortopēdijas asociācijas biedrs, Gūžas un ceļa locītavas endoprotezēšanas asociācijas biedrs, kā arī starptautiskās SICOT organizācijas Latvijas Nacionālais delegāts. 2008. gadā Dr. Studers nominācijā „Gada mediķis" ieguva balvu „Gada balva medicīnā", savukārt šī gada maijā viņš saņēma Atzinības krustu par sevišķiem nopelniem pacientu veselības aprūpē un ārstniecībā un jauno medicīnas speciālistu profesionālajā izglītībā.

Kaspars Ūdris ir traumatologs - ortopēds, locītavu mazinvazīvās endoskopiskās ķirurģijas speciālists. Absolvējis Latvijas Universitātes medicīnas fakultāti, pēc diploma izglītību guvis traumatoloģijā un ortopēdijā. Locītavu endoskopiju apguvis Lietuvā, Klaipēdas univesitātes klīnikā, no 2008. gada papildinājis zināšanas vadošajās Eiropas klīnikās - Itālijā, Spānijā, Polijā un Anglijā. Dr. Kasparam Ūdrim ir piecu gadu pieredze locītavu endoskpiskajā ķirurģijā. Viņš bijis pirmais, kurš Latvijā veicis artroskopisku plecu locītavas nerva atbrīvošanas operāciju, kā arī pleca locītavas artroskopisku stabilizāciju. K. Ūdris gadā veic vairāk nekā 300 artroskopiskas pleca, ceļu un citu locītavu operācijas dažādās reģionālajās Latvijas slimnīcās. Īpaši specializējas pleca locītavu problēmu ārstēšanā. Dr. Kaspars Ūdris ir Latvijas traumatologu ortopēdu asociācijas (LTOA), Latvijas Ceļa locītavas ķirurģijas, artraskopijas un sporta ortopēdijas asociācijas (LCASA), kā arī Ārstu asociācijas biedrs.

Arnolds Skirmanis ir ārsts traumatologs - ortopēds. 2005. gadā absolvējis Rīgas Stradiņa universitāti un līdz 2010. gadam turpinājis apmācības pie Latvijas vadošajiem speciālistiem traumatologa - ortopēda specialitātē Traumatoloģijas ortopēdijas slimnīcā. Papildu zināšanas ieguvis Lietuvā, Turcijā, Anglijā un Slovēnijā. No 2010. gada strādā Cēsu klīnikā par ārstu traumatologu - ortopēdu, veicot atrtroskopiskās pleca, ceļu un pēdu operācijas. A.Skirmanis ir vadošais artroskopisko operāciju speciālists Vidzemes reģionā, un gadā veic ap 250 - 300 operāciju, īpaši specializējoties ceļa locītavu problēmu ārstēšanā. Dr. Arnolds Skirmanis ir Latvijas traumatologu ortopēdu asociācijas (LTOA) un AO Alumni Association (starptautiska kaulu lūzumu ārstēšanas asociācija) biedrs.

Foto: Jānis Brencis

 

Saistītie raksti

Pediatriskās onkoloģijas slogs un socioekonomiskie izaicinājumi pieaugušā vecumā

Sasniegumi pediatriskās onkoloģijas pārvaldībā un ārstēšanā rezultējušies pieaugošā izdzīvojušo populācijā. Kaut arī ir veikti plaši pētījumi par šo onkoloģisko pacientu īstermiņa, vidēja un ilgtermiņa somatisko veselību, ziņojumi par psihosociālu reintegrāciju bieži vien ir konfliktējoši. Šā pētījuma mērķis bija veikt visaptverošu pārskatu un analīzi par pediatrisko onkoloģiju pārdzīvojušiem (childhood cancer survivors (CCS)) un to socioekonomisko situāciju pieaugušā vecumā salīdzinot ar vienaudžiem, ko onkoloģiska slimība nav skārusi.

Doctus

RSU pētnieki sāk plaša spektra pētījumu infekciju nozarē

Lai attīstītu gan jaunas pieejas antimikrobiālās rezistences mazināšanai, gan HIV izplatības ierobežošanu un izmaksu efektīvu sabiedrības vakcinācijas aptveres paplašināšanu, Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) pētnieki ir uzsākuši valstiski nozīmīgu pētniecības projektu Jaunas zināšanas un pieejas antimikrobiālās rezistences mazināšanai, HIV ierobežošanai un sabiedrības vakcinācijas aptveres paplašināšanai.

Doctus

Pozitīva afektivitāte pusaudža vecumā un veselība, labbūtība pieaugušajam

Vairākas organizācijas, t.sk. PVO un ANO mudina valstis izmantot labbūtības indikatorus politikas veidošanas procesos. Šī tendence, kopā ar pozitīvas afektivitātes lietderīguma atpazīšanu paver jaunas iespējas veselības/labbūtības veicināšanā. Līdz šim nav skaidrs, vai pozitīva afektivitāte pusaudža vecumā jebkā ietekmē pieaugušā veselību/labbūtību. Tas skaidrots šajā garengriezuma kohortas pētījumā ASV.

Doctus
Lasītākais Doctus.lv

Migrēna bērniem. Klīniskā dažādība

Migrēna ir viens no biežākajiem primāru galvassāpju veidiem bērniem: 2—5 % pirmsskolas vecuma, līdz 10 % skolas vecuma bērnu, bet jaunietēm (20—30 %) ir epizodiska migrēna. Savukārt hroniskas migrēnas galvassāpes, ko raksturo migrēnas lēkmes biežāk nekā 15 dienas mēnesī, ir 0,2—12 % bērnu ar migrēnu. Jaunākiem bērniem migrēna vienlīdz bieži sastopama abiem dzimumiem, bet pusaudžu gados iezīmējas lielāka migrēnas sastopamība meitenēm, un tas turpinās arī pieaugušo vecumā.

E. Kalniņa

Apiksabāna vai rivaroksabāna kombinācija ar diltiazemu: nopietnas asiņošanas riski priekškambaru mirdzēšanas pacientiem

Diltiazems tiek bieži parakstīts kambaru frekvences kontrolei pacientiem ar priekškambaru mirdzēšanu (PM). Tajā pašā laikā zināms, ka medikaments nomāc apiksabāna un rivaroksabāna izvadīšanu, potenciāli radot pastiprinātas koagulācijas riskus pacientam. Lai salīdzinātu nopietnas asiņošanas riskus jauniem apiksabāna vai rivaroksabāna lietotājiem, kas saņem vai nu diltiazemu vai metoprololu PM terapijā, tika veikts retrospektīvs kohortas pētījums.

Doctus

Humors medicīnā: kā jokot un kā labāk ne?

Pirmais aprīlis pasaulē aizvadīts kā smieklu diena. Melnais humors, skarbi jociņi labi zināmi arī mediķu vidē. No vienas puses, tie palīdz tikt galā ar stresu, problemātiskām situācijām un pacientiem, ļauj identificēties ar konkrētu komandu, bet, no otras puses, var dehumanizēt veselības aprūpi vai liecināt par izdegšanu. Humors var gan palīdzēt, gan kaitēt ārsta un pacienta terapeitiskajās attiecībās. Lūk, dažas atziņas.

D. Ričika

Pediatriskās onkoloģijas slogs un socioekonomiskie izaicinājumi pieaugušā vecumā

Sasniegumi pediatriskās onkoloģijas pārvaldībā un ārstēšanā rezultējušies pieaugošā izdzīvojušo populācijā. Kaut arī ir veikti plaši pētījumi par šo onkoloģisko pacientu īstermiņa, vidēja un ilgtermiņa somatisko veselību, ziņojumi par psihosociālu reintegrāciju bieži vien ir konfliktējoši. Šā pētījuma mērķis bija veikt visaptverošu pārskatu un analīzi par pediatrisko onkoloģiju pārdzīvojušiem (childhood cancer survivors (CCS)) un to socioekonomisko situāciju pieaugušā vecumā salīdzinot ar vienaudžiem, ko onkoloģiska slimība nav skārusi.

Doctus

Asoc. prof. AGNESE OZOLIŅA, anestezioloģe reanimatoloģe: Dzīves vieglums

Visā, ko viņa dara, ir vieglums — liekas neticami, kā tik trauslā, sievišķīgā būtnē slēpjas tāda jauda. Asoc. prof. Agnese Ozoliņa vada RAKUS Anestezioloģijas klīniku, māca RSU medicīnas studentus, izglīto rezidentus un organizē konferences un izglītojošas meistarklases. Aizrautīgi stāsta par savu vīziju — uz pacientu vērstu no sāpēm brīvu perioperatīvu aprūpi. Nebaidās būt nedaudz provokatīva, sociālajos tīklos publicējot skaistus video — savas dejas pie pilona.

D. Ričika

Paliatīvās aprūpes ārsta ikdiena starp skumīgo un pozitīvo

Dr. Māris Skutelis ar ģimeni ir atgriezies dzimtajā Preiļu novadā, lai strādātu par paliatīvās aprūpes ārstu. Saruna notiek brīdī, kad dakteris ir bērna kopšanas atvaļinājumā, bet pirms tā viņš strādāja Preiļu slimnīcā un poliklīnikā, Rēzeknes reģionālajā slimnīcā, Daugavpils reģionālajā slimnīcā un Jēkabpils reģionālajā slimnīcā. Saruna ar jauno ārstu — par darbu paliatīvajā aprūpē un redzējumu, kā to veidot Latgalē.

E. Jonāne

Parkinsona slimība — pacientu aprūpes aktualitātes

Parkinsona slimība ir visbiežākā neirodeģeneratīvā kustību slimība pasaulē. [1] Tās skarto cilvēku skaits pasaulē pieaug tik strauji, ka tā tiek dēvēta par neinfekciozu pandēmiju. [2] Parkinsona slimības sastopamība pasaulē vidēji ir 1—2 cilvēki no 1000, rietumvalstīs vērojama lielāka Parkinsona slimības sastopamība nekā austrumos. [3; 4] No 1990. gada līdz 2015. gadam Parkinsona slimības sastopamība augusi vairāk nekā divas reizes, izteikta prognoze, ka 2040. gadā tā skars jau 12,9 miljonus pasaules iedzīvotāju. [2]

K. Podoļska, D. Ziemele, O. Minibajeva

RSU pētnieki sāk plaša spektra pētījumu infekciju nozarē

Lai attīstītu gan jaunas pieejas antimikrobiālās rezistences mazināšanai, gan HIV izplatības ierobežošanu un izmaksu efektīvu sabiedrības vakcinācijas aptveres paplašināšanu, Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) pētnieki ir uzsākuši valstiski nozīmīgu pētniecības projektu Jaunas zināšanas un pieejas antimikrobiālās rezistences mazināšanai, HIV ierobežošanai un sabiedrības vakcinācijas aptveres paplašināšanai.

Doctus

Arteriāla hipertensija. Viegli atrast, grūti saprast

Primāra arteriāla hipertensija ir viena no biežākajām kardiovaskulārajām slimībām un ierindojas pirmajā vietā starp faktoriem, kas izraisa kardiovaskulāro slimību progresēšanu un nāvi. [1] Joprojām lielāko daļu veido pacienti, kuriem šī slimība nav vai netiek diagnosticēta, lai gan pacientu skaits, kuriem tiek diagnosticēta arteriāla hipertensija, pieaug (1. attēls). [2] Rakstā apkopota informācija no pēdējām vadlīnijām par arteriālas hipertensijas diagnostiku un rekomendācijām pacientu ārstēšanai.

K. Lapšova, M. Lapšovs, M. Sorokina
Nozares
A
D
E
F
G
Ģ
H
I
K
Ķ
L
M
N
O
P
R
S
T
U