PORTĀLS ĀRSTIEM UN FARMACEITIEM
Šī vietne ir paredzēta veselības aprūpes speciālistiem

KASPARS ŪDRIS un PĒTERIS STUDERS. Traumatologu klīnika: konkurēt var tikai ar vārdu!

D. Ričika
KASPARS ŪDRIS un PĒTERIS STUDERS. Traumatologu klīnika: konkurēt var tikai ar vārdu!
Līdz pulksten četriem, kad "Rietumu klīnikā" sākas Dr. med. PĒTERA STUDERA un dr. KASPARA ŪDRA pieņemšana, uzgaidāmajā telpā nav teju neviena brīva krēsla, pirmie pacienti pacietīgi gaida jau no pusčetriem. P. Studers un K. Ūdris ir pārinieki - īpašnieki 2011. gada nogalē atvērtajai klīnikai. Pērnā gada sākumā sākti remontdarbi un novembrī rīkota atvēršanas balle. Nesen nolemts paplašināt telpas, rit to labiekārtošana.

Pēteris Studers 30 gadu bija valsts medicīnas cilvēks, nu ar pārinieku Kasparu Ūdri dala rūpes par “Rietumu klīniku” Pēteris Studers 30 gadu bija valsts medicīnas cilvēks, nu ar pārinieku Kasparu Ūdri dala rūpes par “Rietumu klīniku”
Pēteris Studers 30 gadu bija valsts medicīnas cilvēks, nu ar pārinieku Kasparu Ūdri dala rūpes par “Rietumu klīniku”

Ne tik daudz biznesa dēļ

Pētera Studera vārds Latvijas medicīnā neprasa komentārus. Viņš ir Veselības ministrijas galvenais speciālists traumatoloģijā un ortopēdijā, strādā par docentu RSU Ortopēdijas katedrā, vada traumatoloģijas un ortopēdijas zinātniski pētniecisko laboratoriju, kā arī daudz operē - līdz gada beigām pieraksts Traumatoloģijas un ortopē di jas slimnīcā uz locītavu endoprotezēšanu jau ir pilns. "Šodien, piemēram, bija divas lielas operācijas, darbs slimnīcas poliklīnikā, bet privātklīnikā vēl pierakstījušies desmit pacienti... Tik daudz pacientu nenāktu, ja slikti strādātu, ja nebūtu labas  reputācijas," spriež P. Studers.

Viņš noraidoši groza galvu, kad vaicāju, vai klīniku atvērt ir tas pats, kas restorānu. Nē, to darījuši ne tik daudz biznesa dēļ. "Trīsdesmit gadu pilnībā biju "valsts medicīnas" cilvēks, bija vairākas lietas, kas mani skumdināja, sapņi, kas nepiepildījās." Sīkāk dakteris gan nekomentē.

P. Studeram līdzīgi kā citiem ārstiem Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcā bija maksas konsultācijas, taču uz valsts slimnīcas bāzes izveidotās privātās ārstu pieņemšanas bijušas par pamatu dažādām runām, nelielām provokācijām, jo pacienti nav sapratuši, kur beidzas valsts medicīna un kur sākas privātais pakalpojums. Turklāt slimnīca pakalpojumiem noteikusi fiksētu cenu. "Savā klīnikā tomēr varu elastīgi variēt - ja pacients atnācis ar nelielu neskaidru jautājumu, neprasu pilnu konsultācijas maksu." Klīnika atvērta arī ar domu par nākotnes perspektīvu - kas zina, pēc laika varētu iesaistīties medicīnas tūrismā, kā arī pie tik trūcīga valsts finansējuma plānveida stacionārai palīdzībai šī varētu būt niša attīstībai. "Valsts medicīnā noteikumi nepārtraukti mainās. Piemēram, nesen "iznāca pavēle", ka finanšu trūkuma dēļ visiem slimnīcas pacientiem slimnīcā par rentgenu jāmaksā pašiem. Ja tas izlīdzinās, nezinu, kurā vietā būt ir izdevīgāk."

Biznesa plāns un neizmērāmā personālkomunikācija

P. Studers ir klīnikas valdes priekšsēdētājs, atbild par kvalitāti, lai nebūtu konfliktu, lai viss būtu likumīgi pareizi, bet viņa pārinieks Kaspars Ūdris labāk pārzina juridiskos un finansiālos aspektus.

Veidojot klīniku, P. Studers ļoti daudz mācījies no vecākā dēla, kas ir somu kompānijas pārstāvis Latvijā, - kā uzbūvēt klīnikas budžetu tā, lai izdevumu daļa nepārsniegtu ieņēmumu pozīciju. "Man raksturs ir tāds "mīksts" - ja šodien nav naudas, nekas, būs rīt... Dēls uzzīmēja striktu biznesa plānu un teica - tam vienkārši tā jābūt, citādi neizdzīvosit! Ja izpildāt šīs pozīcijas, tad varat nedaudz pelnīt. Savukārt kāds cits labs cilvēks, ekonomists, pamācīja: uzzīmējiet savu nākotnes biznesa plānu uz gadu un centieties to ievērot - cik ik mēnesi vajadzēs ieņemt un cik varēsit tērēt, bet par sākumā investēto summu aizmirstiet." Viena lieta - ko gribi pats redzēt, otra - ko prasa Valsts Ieņēmumu dienests. Pozīcijas ir ar finansiāliem nosaukumiem, ne vienmēr ārsts tās var saprast, piemēram, ir līdzekļi, kas zaudē vērtību, tiek norakstīti utt. Grāmatvedis ir centrālā persona, kas to visu spēj parādīt, paskaidrot, un tad var pieņemt lēmumu: stop, to nepērkam, to vēl nespējam pacelt.

"Cilvēkus vienmēr interesē, cik daudz naudas ieguldījām, bet par to negribu runāt," saka P. Studers. Un pēc īsas pauzes piebilst, ka milzīga nozīme klīnikas atvēršanā bijusi personālkomunikācijai, ko nevar izmērīt finansiālās kategorijās.

Tieši personālkomunikācija palīdzējusi izskanēt klīnikas atvēršanas pasākumam plašsaziņas līdzekļos. "Ja ir pazīstams lielas reklāmas aģentūras vadītājs, vari pavaicāt viņam padomu. Savukārt cits labs draugs palīdz saklāt galdu. Bet mans rezidents, ar kuru sadraudzējāmies, skaisti spēlē saksofonu. Vaicāju: vai atklāšanas pasākumā vari uzspēlēt? Kāda runa! Ja es no cilvēkiem, kas ir labi paziņas, draugi, allaž būtu prasījis un gaidījis atlīdzību par savu darbu, pret mani attiektos tieši tāpat. Izpalīdzēšanu "pa draugam" ir grūti izmērīt, un šīs attiecības nevar strikti salikt pa plauktiņiem..."

Katram savs kaktiņš, savs stūrītis?

P. Studers piekrīt iepriekšējā "Doctus" numurā izteiktajai domai, ka Latvijā ir personāliju, nevis institūciju medicīna. "Konkurēt var ar vārdu. Tikai!"

Viņš labi pazīst kolēģus, kas darbojas citās privātpraksēs, visi taču kopā vienā slimnīcā strādājuši. Viņš nedomā, ka būtu jārada kāda īpaša konkurences stratēģija, turklāt Latvijā iedzīvotāju ir pārāk maz, lai specializētos kādā nišā. Tiesa, atšķirībā no konkurentiem par stacionāru palīdzību "Rietumu klīnika" pagaidām nedomā. P. Studers: "Latvieši ir interesanta tauta, mūsu sliktākā īpašība ir skaudība. Mūsu klīnikas atklāšanā "Veselības centra 4" valdes loceklis Ģirts Rēvalds teica gudrus vārdus: tagad katrs ārsts grib savu pieņemšanu, savu operāciju zāli, savu aparātiņu - tas ļoti sadārdzina veselības aprūpes pakalpojumu. Tiesa, mēs katrs gribam savu stūrīti, savu kaktiņu... Es tomēr paredzu teorētisku iespēju sadarboties ar kolēģiem citās praksēs."

Foto: Ligita Ieviņa un no “Rietumu klīnikas” arhīva

Pilnu raksta versiju lasiet žurnāla "Doctus" 2012. gada aprīļa numurā.