Nakts enurēze ir viena no pediatrijā visbiežāk sastopamajām patoloģijām. Primārās nakts enurēzes prevalence bērniem vecumā no 5 līdz 10 gadiem ir 9%, vairāk nekā 40% no viņiem slapina vairākas reizes nedēļā. Pietiekami ilgi pat mediķu sabiedrībā primāra nakts enurēze netika atzīta kā patoloģisks stāvoklis. Apkārtējo nosodošā attieksme un sabiedrības izolācija bērniem ar nakts urīna nesaturēšanu rada sekundāras psiholoģiskas problēmas, kuru dēļ daudziem bērniem dramatiski pazeminās pašapziņas līmenis.
Hroniskas sāpes tiek definētas kā sāpes, kas ilgst trīs mēnešus vai ilgāk, anatomiski lokalizējas iegurnī un ir pietiekami spēcīgas, lai radītu funkcionālu nespēju un būtu nepieciešama medikamentoza vai ķirurģiska ārstēšana. Hroniskas iegurņa sāpes visbiežāk ir izplatītas reproduktīvā vecuma sieviešu populācijā, vīriešiem biežākais hronisku iegurņa sāpju iemesls ir hronisks (nebakteriāls) prostatīts, hroniska orhalģija un prostatodīnija.
Labdabīga priekšdziedzera hiperplāzija (LPH) histoloģiski tiek definēta kā slimības process, ko raksturo labdabīga stromas un epiteliālo šūnu hiperplāzija prostatas periuretrālajā zonā. LPH ir viens no biežākajiem iemesliem, kas ietekmē vīriešu dzīves kvalitāti pēc 50 gadu vecuma. LPH nav dzīvību apdraudošs stāvoklis, tomēr tas var ievērojami pasliktināt dzīves kvalitāti. Neārstēta LPH var novest pie tādām dzīvību apdraudošām komplikācijām kā nieru funkcijas zudums, urosepse u.c.
Neirogēna urīnpūšļa (normāla urīnpūšļa funkciju traucē kādas neiroloģiskas patoloģijas un disfunkcijas, piemēram, trauma, insults, vispārējas neiroloģiskas saslimšanas vai bojājumi) pacientu noteikti ir gadījies uzklausīt dažādu specialitāšu ārstiem. Maija Doctus numurā varējāt lasīt par neirogēna urīnpūšļa definīcijām, patofizioloģiju, cēloņiem. Raksta turpinājumā - par diagnostiku un terapijas iespējām.
Ikvienas specialitātes ārstam ikdienas praksē ir gadījies uzklausīt pacienta sūdzības par urinācijas traucējumiem. Nereti cēlonis urinācijas traucējumiem ir kādas citas orgānu sistēmas saslimšana. Šoreiz uzmanība vērsta galvenokārt urīnpūšļa funkcijas traucējumiem, kam pamatā ir kāda neiroloģiska saslimšana. Raksta mērķis ir iepazīstināt ar neirogēnu urīnpūsli – definīcijām, patofizioloģiju, cēloņiem, klīniskajām izpausmēm un terapijas iespējām.
Varikocēle un testikulārā funkcija, spermas kvalitātes pasliktināšanās, multifaktorālā patofizioloģija, diagnostika, ārstēšanas metodes šodien un nākotnē – diskusijas turpinās arī par varikocelektomiju kā vīriešu infertilitātes ārstēšanas metodi. Nav vienota viedokļa, kāda būtu pareizā ārstēšanas taktika, tāpēc pagaidām katrs speciālists vadās pēc personiskās pieredzes, uzskatiem, iegūtās informācijas no dažādiem literatūras avotiem un pētījumu rezultātiem, kā rīkoties, diagnosticējot varikocēli, lai novērstu iespējamo infertilitātes attīstību.
Urodinamiski izmeklējumi ir funkcionālu izmeklējumu kopums, ko izmanto pacientiem ar dažādiem urinācijas traucējumiem un apakšējo urīnceļu simptomiem. Liela daļa šo pacientu cieš no urīna nesaturēšanas, tāpēc raksta mērķis ir iepazīstināt ar funkcionālās diagnostikas veidu – urodinamiskiem izmeklējumiem, metodes darbības pamatprincipiem un to lomu, izmeklējot pacientus ar urīna nesaturēšanu.
Demonstrācijas mērķis: smaga komplicēta urīnceļu infekcija; urosepse ar akūtu nieru mazspēju, bet labu iznākumu. Slimības gaitu un ārstēšanu nopietni sarežģīja osteomielīts pēc traumas – salauzta kājas pirksta –, kas radīja jautājumus un diskusiju par imūnsupresijas ģenēzi pacientam.
Cirkumcīzija – vīriešu dzimumlocekļa priekšādiņas rezekcija jeb apgraizīšana – ir viena no biežāk veiktajām uroloģiskajām operācijām pasaulē. Tomēr cirkumcīzijas biežuma ziņā dažādās populācijās ir ievērojama atšķirība. Tās prevalence lielā mērā ir atkarīga no reliģiskiem, etniskiem, socioekonomiskiem un daudziem citiem faktoriem. ASV neonatālā cirkumcīzija sevišķi populāra bija pagājušā gadsimta piecdesmitajos gados, sasniedzot pat līdz 90% jaundzimušo zēnu. Šobrīd tā svārstās 65 un 82 procentu robežās. Savukārt Eiropas valstīs, Centrālamerikā un Dienvidamerikā, kā arī Āzijā cirkumcīziju izdara salīdzinoši retāk.
Ar urīnceļu obstrukciju saprot mehānisku vai funkcionālu šķērsli urīnceļos, kas traucē normālu urīna derivāciju. Vieglos gadījumos tā var izpausties tikai kā subjektīvas sūdzības, smagos – draudēt ar komplikācijām, piemēram, nieru mazspēju. Izšķir augšējo (nieres, ureters) un apakšējo urīnceļu (urīnpūslis un zemāk) obstrukciju. Ilgākā laika posmā šīs obstrukcijas rada virkni simptomu, noviržu un problēmu, ko apvieno apzīmējums – urīnceļu obstruktīvais sindroms.
Ābele ziedonī. Tātad vēl viens pavasaris. Protams, Dr. INGŪNAI LIEPAI, Cēsu klīnikas valdes priekšsēdētājai, ir strukturēts darba kalendārs ar obligāto pasākumu ierakstiem. Un ir kalendārs ar ģimenes plānotajām aktivitātēm. Dr. Liepai medicīnā rit 46. gads, no tiem 26 gadi — slimnīcu vadītājas amatā. Vispirms Alojas slimnīcā, kura vairs nepastāv, tad 12 gadus Vidzemes slimnīcā Valmierā, beidzamos gandrīz 11 gadus — Cēsu klīnikā.
Protonu sūkņa inhibitori (PSI), ko izmanto skābes refluksa kontrolei, ir saistīti ar palielinātu migrēnas un citu smagu galvassāpju risku, liecina jauna pētījuma rezultāti.
Kopš brīža, kad Endrjū Teilors Stils lika pamatus osteopātiskajam skatījumam uz slimību un cilvēka ķermeni, osteopātija kā ārstēšanas metode ir kļuvusi par šā brīža medicīniskās aprūpes neatņemamu sastāvdaļu. [1] Ārsta osteopāta galvenā loma ir palīdzēt ķermenim veicināt normālus fizioloģiskos procesus, kas atbild par labvēlīgas vides uzturēšanu katrai ķermeņa šūnai un, ja nepieciešams, cīnīties ar patoloģiskiem procesiem, kas traucē šai videi. [2; 14]
Divu dienu konferencē būs iespējams piedalīties gan lekcijās, gan praktiskajās darbnīcās, un tā varētu būt saistoša neiroloģijas, neiroķirurģijas, psihiatrijas, LOR, sāpju medicīnas speciālistiem, ģimenes ārstiem un citiem interesentiem. Konference noritēs klātienē SPA Hotel Jūrmala.
Standarta transtorakāla ehokardiogrāfija ir viens no pamata izmeklējumiem sirds mazspējas diagnostikā (1. attēls). [1] Ja pacientam ar sirds mazspējai raksturīgiem simptomiem un/vai klīniskām pazīmēm* transtorakālā ehokardiogrāfijā tiek konstatēta samazināta kreisā kambara izsviedes frakcija (EF [ejection fraction] < 40 %), šaubām par sirds mazspējas diagnozi nevajadzētu būt un atliek tikai precizēt sirds mazspējas iemeslu un sākt atbilstošu ārstēšanu.