Niktūrija ir viens no nepatīkamākajiem un biežākajiem simptomiem pacientiem ar labdabīgu prostatas hiperplāziju (LPH). LPH ir lēni progresējoša slimība un dzīvībai tiešus draudus nerada, tomēr tās komplikācijas var būt dzīvībai bīstamas. Arī niktūrija ar hronisku neizgulēšanos ir nopietns drauds gan vīrieša, gan viņa partneres veselībai. [1]
Ja paskatāmies uz visām slimībām (ne tikai vīriešu) vispār – kuras ir visizplatītākās? Sirds–asinsvadu slimības? Cukura diabēts? Reproduktīvās medicīnas speciālisti uzskata, ka neauglība, kas skar ap 15% pāru, ir pati izplatītākā “slimība” (pēdiņās lieku tāpēc, ka šā stāvokļa apzīmējums, iespējams, varētu šķist atšķirīgs no slimības apzīmējuma tās tradicionālajā izpratnē).
Kopējā nakts enurēzes izplatība bērniem 5 gadu vecumā ir starp 5 un 10%. 12-14 gadu vecumā enurēzes izplatība ir vairs tikai 2-3%, bet pēc 15 gadu vecuma 1-2%. Vidējais enurēzes reižu skaits nedēļā ir 2 naktis. Aprēķināts, ka septiņi no 100 bērniem, kas slapināja gultā 7 gadu vecumā, to turpina darīt arī pieaugušo vecumā, tāpēc būtiska ir agrīna ārstēšanas sākšana. Svarīgi ārstēt enurēzi ir arī tāpēc, ka pierādīts - enurēze saistīta ar bērna psiholoģisko veselību.
Imūnhistoķīmijas attīstības pirmajos gados 20. gadsimta sākumā antivielas pret interesējošiem antigēniem ieguva pats izmeklētājs. Mūsdienās ir daudz kā poliklonālu, tā monoklonālu antivielu. Pataloganatomu praktiskajā darbā antivielas ir neaizstājama izmeklējumu sastāvdaļa. Ar imūnhistoķīmijas metodēm atklāj šūnu un audu komponentu (antigēnu) in situ, pateicoties tā sasaistei ar iezīmētajām antivielām. [1] Mūsdienās imūnhistoķīmiskās metodes ir izmeklējuma obligāta daļa, jo tikai šīs metodes nodrošina lokalizācijas specifisko vizualizāciju dažādu šūnu audos, hormonos un to receptoros, fermentos, imūnglobulīnos, šūnu komponentos un pat atsevišķos gēnos un palīdz izprast sekretoros un sintētiskos procesus.
"Vīriešus var nosaukt par laimīgiem: iespēja nomirt ar prostatas vēzi ir daudz lielāka nekā iespēja nomirt no prostatas vēža," - žurnālā New York Times rakstīja Richard Ablin. [1] Ik gadu 30 miljoni amerikāņu vīriešu veic prostatas vēža (PV) sijājošo atlasi (skrīningu) ar PSA līmeņa noteikšanu: 16% vīriešu nosaka diagnozi "prostatas vēzis", bet tikai 3% vīriešu mirst no šīs saslimšanas. [1; 2] PSA noteikšana asins serumā - prioritāra, bet ne viennozīmīga metode agrīnas saslimšanas diagnostikā. [1]
Joprojām ļoti aktuāla tēma vīriešiem ir dažādi urinēšanas traucējumi, kas izpaužas ar urinācijas biežuma, urīna strūklas stipruma izmaiņām un urīna daudzuma sadalījumu starp dienu un nakti. Daudzus gadus tika uzskatīts, ka galvenais iemesls ir labdabīga prostatas hiperplāzija (LPH). Pēdējā laika pētījumi liecina, ka ne vienmēr vainīga LPH, kas bieži var būt vien kā histoloģiska struktūra, bet iemesls var būt arī cita patoloģija.
Nierakmeņu slimība (NAS) ir viena no biežākajām veselības problēmām mūsdienu sabiedrībā, tomēr tā ir pazīstama kopš senatnes. Revolucionāri sasniegumi minimāli invazīvo un neinvazīvo NAS ārstēšanas metožu attīstībā pēdējos 20 gados ievērojami atvieglojuši nierakmeņu likvidāciju. Tomēr, lai gan ar ķirurģiskām metodēm likvidē akmeni, slimības gaitu tās izmainīt nevar. Tā kā recidīvi ir visai bieži, svarīgi pacientam ar nierakmeņu slimību piedāvāt profilaktiskus pasākumus, lai novērstu jaunu akmeņu veidošanos.
Otrs biežākais vēža veids vīriešiem ir prostatas vēzis – lielākoties mazagresīvs, zema riska ļaundabīgs audzējs, kas visbiežāk neapdraud pacienta dzīvību. Lai prognozētu prostatas vēža tālākas attīstības risku pacienta veselībai, nozīmīga vieta ir jaunam slimības pārvaldīšanas veidam – aktīvai novērošanai.
Pēdējo gadu pētījumi pierādījuši, ka lielākā nozīme cilvēku savstarpējo kontaktu veidošanā sākotnēji ir redzei, kas mums veido 83% no informācijas daudzuma, otrā vietā paliekot ožai. Pētot dažādu sajūtu ietekmi uz mūsu izvēli, vispārēju un sākotnēju informāciju galvenokārt mēs saņemam ar redzi, bet izvēli – īpaši savstarpējos kontaktos – apzināti vai neapzināti pamato oža. Šis ir viens no būtiskākajiem iemesliem, kāpēc urīna nesaturēšana, kas lielākoties neapdraud mūsu veselību, bet var jūtami vai nejūtami mainīt mūsu izdalīto smaržu, ir tik nozīmīga cilvēka dzīves kvalitātes problēma, izsaucot gan fiziskus, gan emocionālus traucējumus.
Nakts enurēze ir viena no pediatrijā visbiežāk sastopamajām patoloģijām. Primārās nakts enurēzes prevalence bērniem vecumā no 5 līdz 10 gadiem ir 9%, vairāk nekā 40% no viņiem slapina vairākas reizes nedēļā. Pietiekami ilgi pat mediķu sabiedrībā primāra nakts enurēze netika atzīta kā patoloģisks stāvoklis. Apkārtējo nosodošā attieksme un sabiedrības izolācija bērniem ar nakts urīna nesaturēšanu rada sekundāras psiholoģiskas problēmas, kuru dēļ daudziem bērniem dramatiski pazeminās pašapziņas līmenis.
Agrāk tādus cilvēkus raksturoja ar vārdiem: plaša profila speciālists. Zināms arī jēdziens: šaura specializācija. Kur šo vērtību skalā atrodas ģimenes ārsts, nereti saukts par universālo kareivi? Pēc tikšanās ar valmierieti Dr. DACI VORSLAVU, kuras ģimenes ārsta prakse iekārtota daudzdzīvokļu mājas pirmajā stāvā, ar lielu ticamību atbildu: ģimenes ārsts dzīvo daudzdimensiju Telpā un notur ātri mainīgo Laiku vismaz kaut kādos rāmjos.
Hormonālās kontracepcijas lietošana — neatkarīgi no veida vai ievadīšanas metodes — nav saistīta ar būtiski paaugstinātu idiopātiskas intrakraniālas hipertensijas (IIH) risku sievietēm reproduktīvā vecumā.
Aptaukošanās izplatība Eiropā un Latvijā turpina pieaugt, un tā kļuvusi par riska faktoru ne tikai metaboliskām un kardiovaskulārām slimībām, bet arī elpošanas sistēmas traucējumiem. Eurostat dati liecina, ka 2022. gadā Eiropā vairāk nekā puse pieaugušo bija ar lieko svaru, bet aptuveni 23—24 % ar adipozitāti (ķermeņa masas indekss ≥ 30). Līdzīga situācija vērojama arī Latvijā. Bronhiālā astma skar 5—8 % Eiropas pieaugušo, 4 % Latvijas iedzīvotāju. Pieaugot aptaukošanās sastopamībai, neizbēgami pieaug pacientu skaits, kam šīs abas slimības pastāv vienlaicīgi. [1; 2]
Pēc kādiem principiem jāvadās, izvēloties konkrēto bisfosfonātu osteoporozes pacientam? Kādos gadījumos jāpāriet uz terapiju ar denosumabu? Kādos gadījumos lemj par teriparatīda nozīmēšanu pacientam ar osteoporozi? Lasiet Dr. MAIJAS GUREVIČAS atbildes.
21.gadsimta iespējas perinatālā aprūpē ir uzlabojušas izdzīvošanas iespējas priekšlaikus dzimušiem bērniem (< 37 gestācijas nedēļas) vai mazuļiem ar zemu dzimšanas svaru (< 2500 g), taču šiem bērniem ir paaugstināts risks sliktākiem kognitīviem un ar izglītību saistītiem iznākumiem.
