Funkcionāls hipogonādisms (FH) kā koncepts ir aizstājis vēlīni sākušos hipogonādismu, kas var tikt diagnosticēts vīriešiem novecošanās periodā. FH ir klīnisks un bioķīmisks sindroms, kas raksturojas ar tipiskiem klīniskiem simptomiem un testosterona deficītu vīriešiem pēc 40 gadu vecuma, un var tikt diagnosticēts, izslēdzot organiskus hipogonādisma iemeslus.
Urīnceļu infekcijas (UCI) ir viena no visbiežākajām bakteriālajām infekcijām pasaulē un aptver plašu slimību spektru, sākot no nekomplicēta cistīta līdz dzīvībai bīstamai urosepsei. Pasaulē UCI gadījumu absolūtais skaits kopš 1990. gada pieaudzis par 60,5 %, gadā sasniedzot ~ 404,61 miljonu pacientu. Saslimstība ar UCI sievietēm ir 3,6 × lielāka un pieaug līdz ar vecumu. [1]
Primāri organiska vai primāri psihogēna — tā šobrīd Eiropas Urologu asociācijas eksperti aicina klasificēt erektilu disfunkciju (ED). Lielā daļā gadījumu līdzpastāv vairāki patofizioloģiski procesi, tādējādi negatīvi ietekmējot erektilo funkciju un vīrieša dzīves kvalitāti. Pirmais solis ED diagnostikā — pacienta detalizēta medicīniskā un seksuālā anamnēze. Nereti ED var būt pirmais simptoms citām slimībām, piemēram, kardiovaskulārām.
Apmēram puse pasaules sieviešu dzīves laikā pieredz vismaz vienu cistīta epizodi. Kohortas pētījumi uzrāda, ka urīnceļu infekcijas (UCI) ikgadējā sastopamība seksuāli aktīvām sievietēm ir 0,5—0,7 uz vienu persongadu. Faktori, kas palielina risku cistīta attīstībai, ir dzimumdzīve, spermicīdu lietošana, jauns seksuālais partneris pēdējā gada laikā, UCI anamnēzē pacientei un pirmās pakāpes radiniecēm, kā arī pēcmenopauzes stāvoklis. Arī grūtniecība, diabēts un nierakmeņi anamnēzē var veicināt cistīta attīstību.
Priekšdziedzera vēzis (PV) ir trešais biežākais ļaundabīgais audzējs Eiropā. 2020. gadā Eiropas Savienībā no PV miruši 68 900 vīrieši, kas ir ekvivalents 10,6 % vīriešu mirstībai vēža dēļ un 2,6 % vīriešu mirstībai visu iemeslu dēļ. PV lielākoties attīstās lēni, ilgus gadus neradot nekādas sūdzības. Tāpēc īpaši svarīga ir pacientu uzraudzība, regulārs PSA skrīnings valsts programmas ietvaros, skaidri saprotams algoritms, kā pacientu uzraudzīt un ārstēt, konstatējot audzēju.
Urīnceļu infekcija (UCI) ir baktēriju izraisīta iekaisuma reakcija urīnceļu gļotādā. Tā ir biežākā bakteriālā infekcija sabiedrībā un veselības aprūpes sistēmā kopumā, jo pasaulē ar UCI slimo vidēji 150 miljoni cilvēku gadā. Ikdienā šo slimību ārstē ģimenes ārsti, terapeiti, intensīvās terapijas speciālisti, ginekologi, urologi un ārsti citās specialitātes.
Nierakmeņi ir minerālu depozīti nieres piltuvītēs un bļodiņā, kuri tur atrodas brīvi vai piestiprinājušies nieres papillai jeb kārpiņai. Tie satur kristāliskus un organiskus komponentus un veidojas, kad urīns attiecībā pret minerālu kļūst pārsātināts. Kalcija oksalāts veido lielāko daļu akmeņu, no kuriem daudzi rodas uz kalcija fosfāta pamata, ko sauc par Randala plāksnēm. Tās atrodas uz nieru papillārās virsmas.
Nekomplicēta urīnceļu infekcija (UCI) ir akūts, sporādisks vai rekurents apakšējo (nekomplicēts cistīts) un/vai augšējo (nekomplicēts pielonefrīts) urīnceļu iekaisums — veselām sievietēm pirms menopauzes, bez grūtniecības. [1; 2] Katra otrā pasaules sieviete pieredz tipiskos urīnceļu infekcijas simptomus, to pierāda arī statistikas dati, kas atspoguļoti infografikā. Eiropā izstrādātas vadlīnijas urīnceļu infekciju pārvaldībai, pēc tām strādā arī speciālisti Latvijā. Par praktisku pieeju nekomplicētas urīnceļu infekcijas pārvaldībā sievietēm Latvijas apstākļos lūdzam skaidrojumu uroloģei Dr. med. Zanei Pilsētniecei.
Prostatas audzējs ir viens no biežākajiem nāves cēloņiem Latvijā. 2017. gadā Latvijā tika reģistrētas 74 ar prostatas audzēju saistītas nāves uz 100 000 iedzīvotāju, kas bija augstākais rādītājs Eiropas Savienībā. [1] Prostatas audzēju, kuru atklāj sākuma stadijā, var izārstēt radikāli ar ķirurģisku terapiju (radikālu prostatektomiju). Pēc radikālas terapijas sagaidāmā audzējam specifiskā desmit gadu dzīvildze ir 84,3 %. [2] Tomēr recidīvi pēc radikālas operācijas ir 20—40 %. [3] Arī šai pacientu grupai vēl var lietot staru terapiju kombinācijā ar hormonālo terapiju un daļu no šiem pacientiem izārstēt.
Neauglība ir globāla veselības problēma ap 15 % pāru. [1] Aptuveni pusē no šiem gadījumiem, kad pāris pats nevar ieņemt bērnu, iemesls ir vīrieša neauglība. Azoospermija ir pilnīga spermatozoīdu neesība ejakulātā, ko vispārējā populācijā novēro ~ 1 % vīriešu. Tai nav nekādu raksturīgu simptomu, un pāri to atklāj pēc ilgstošām grūtībām ieņemt bērnu.
B12 vitamīns ir ūdenī šķīstošs vitamīns ar sarežģītu struktūru, kas pazīstams arī kā kobalamīns, nozīmīgs šūnu metabolismā, īpaši DNS sintēzē, metilēšanā un mitohondriju funkcionalitātē. [1] Tā trūkums var izraisīt hematoloģiskus un neiroloģiskus traucējumus, tomēr šie klīniskie iznākumi izpaužas salīdzinoši vēlu. Agrīnā B12 vitamīna deficīta diagnostika ir izaicinošs uzdevums.
ASV Slimību profilakses un kontroles centra 2022.gada dati rāda, ka 1 no 31 astoņgadniekam ir autiskā spektra traucējumi (AST). Aprēķini liecina par AST pieaugumu salīdzinot ar 2020.gada datiem, kur AST konstatēti 1 no 36 astoņgadniekiem. Šie dati publicēti CDC’s Morbidity and Mortality Weekly Report.
Funkcionāls hipogonādisms (FH) kā koncepts ir aizstājis vēlīni sākušos hipogonādismu, kas var tikt diagnosticēts vīriešiem novecošanās periodā. FH ir klīnisks un bioķīmisks sindroms, kas raksturojas ar tipiskiem klīniskiem simptomiem un testosterona deficītu vīriešiem pēc 40 gadu vecuma, un var tikt diagnosticēts, izslēdzot organiskus hipogonādisma iemeslus.
Ēšanas traucējumi ir kompleksa psihisko traucējumu grupa, kam raksturīga izmainīta uztvere un domāšana par uzturu, sava ķermeņa masu un formu, kas var kaitēt fiziskajai veselībai līdz pat dzīvību apdraudošam stāvoklim. Ierasts uzskatīt, ka ēšanas traucējumi visbiežāk sākas un tiek diagnosticēti pusaudžu vecuma meitenēm, retāk jaunām sievietēm līdz 30 gadu vecumam un zēniem. [1]
Gada laikā ASV tiek veikti apmēram 93 miljoni datortomogrāfijas (DT) izmeklējumi 62 miljoniem pacientu. DT ir plaši izmantots attēldiagnostikas rīks, kas palīdz noteikt diagnozi un attiecīgi uzlabot pacienta klīnisko iznākumu. Tomēr, jāņem vērā arī izmeklējuma jonizējošā starojuma līmenis, kas ir saistīts ar paaugstinātu vēža risku. Vairāki lielapjoma retrospektīvi kohortas pētījumi norādījuši, ka bērnības DT ekspozīcija saistīta ar paaugstinātu risku attīstīties hematoloģiskām malignām neoplazmām un smadzeņu vēzim.
