Katru gadu Latvijā bērnu dzimst arvien mazāk. 2025. gadā piedzima 11 637 bērni, kas ir par 9,7 % mazāk nekā iepriekšējā gadā. [1] Arī Eiropas Savienībā tiek novērota līdzīga tendence, kopējais dzimstības koeficients samazinājās no 1,38 bērniem uz vienu sievieti 2023. gadā līdz 1,34 bērniem uz vienu sievieti 2024. gadā, sasniedzot zemāko līmeni kopš 2001. gada. [2] Būtu kļūdaini secināt, ka jaunieši un īpaši vīrieši mūsdienās vienkārši nevēlas bērnus.
Prostatas vēzis ir viens no visbiežāk sastopamajiem ļaundabīgajiem audzējiem vīriešiem Eiropā un pasaulē, un tas joprojām ir nozīmīgs sabiedrības veselības izaicinājums. Saskaņā ar Eiropas Komisijas ziņojumu, 2022. gadā prostatas vēža incidence Latvijā pārsniedza Eiropas Savienības vidējo līmeni un ir par 46 % augstāka nekā vidēji ES valstīs. [1] Arī nacionālie dati apstiprina šīs slimības nozīmīgo izplatību Latvijā — pēc Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) datiem 2024. gadā Latvijā tika reģistrēts 1241 jauns prostatas vēža gadījums. [2]
Neizskaidrojama hematūrija, sāpes muguras lejasdaļā... Kādas ir nieru vēža pazīmes un sarkanā karoga simptomi, ko ģimenes ārstam nevajadzētu palaist garām? Uz šiem un citiem jautājumiem atbild urologs Arvis Freimanis.
Pāraktīva urīnpūšļa sindroms ir bieži sastopama un nozīmīga apakšējo urīnceļu slimība. Pacienti norāda uz tādiem simptomiem kā biežāka nepieciešamība urinēt, t. sk. naktīs, pavēles tipa urīna nesaturēšana, un simptomi nav saistīti ar urīnceļu infekciju vai citām patoloģijām. Šī slimība saistīta ar nozīmīgu dzīves kvalitātes pasliktinājumu pacientiem un ekonomisku slogu veselības aprūpes sistēmai.
2025. gads nācis ar atjauninājumiem Eiropas urologu asociācijas rekomendācijās urīnceļu infekciju pārvaldībai. Svarīgākās izmaiņas skar tādas tēmas kā urīnceļu infekciju klasifikācija, neantibakteriālas terapijas loma cistīta ārstēšanā, imūnmodulējošās profilakses nozīmīgums recidivējoša cistīta gadījumā.
Prostatas vēzis (PV) ierindojams starp nozīmīgākajām onkoloģiskajām slimībām Latvijā un globāli. 2022. gadā PV bija biežāk diagnosticētais vēzis vīriešiem Latvijā un Eiropā (attiecīgi 1662 un 473 011 gadījumi). [1] Lai gan PV bieži progresē lēni, tas ir viens no vadošajiem onkoloģiskās mirstības cēloņiem vīriešiem — īpaši tad, ja diagnoze noteikta vēlīnā stadijā. Tas arī bija trešais biežākais onkoloģiskas nāves cēlonis Latvijā (471 gadījums) un piektais biežākais onkoloģiskas nāves cēlonis Eiropā (115 182 gadījumi). [2]
Iegurņa orgānu prolapss (POP — pelvic organ prolapse) ir izplatīts stāvoklis sievietēm: 3—6 %, ja stāvokļa raksturošanai izmanto traucējošus simptomus, un līdz 50 %, ja izmanto tīri anatomisku definīciju. [1] Reālo statistiku iegūt grūti, jo cistocēles lielākoties nerada sūdzības, turklāt problēma ir intīma, tāpēc sievietes nereti kautrējas doties pie ārsta, bet dati literatūrā rāda, ka mazā iegurņa orgānu prolapss ir katrai otrajai dzemdējušai sievietei.
Funkcionāls hipogonādisms (FH) kā koncepts ir aizstājis vēlīni sākušos hipogonādismu, kas var tikt diagnosticēts vīriešiem novecošanās periodā. FH ir klīnisks un bioķīmisks sindroms, kas raksturojas ar tipiskiem klīniskiem simptomiem un testosterona deficītu vīriešiem pēc 40 gadu vecuma, un var tikt diagnosticēts, izslēdzot organiskus hipogonādisma iemeslus.
Urīnceļu infekcijas (UCI) ir viena no visbiežākajām bakteriālajām infekcijām pasaulē un aptver plašu slimību spektru, sākot no nekomplicēta cistīta līdz dzīvībai bīstamai urosepsei. Pasaulē UCI gadījumu absolūtais skaits kopš 1990. gada pieaudzis par 60,5 %, gadā sasniedzot ~ 404,61 miljonu pacientu. Saslimstība ar UCI sievietēm ir 3,6 × lielāka un pieaug līdz ar vecumu. [1]
Primāri organiska vai primāri psihogēna — tā šobrīd Eiropas Urologu asociācijas eksperti aicina klasificēt erektilu disfunkciju (ED). Lielā daļā gadījumu līdzpastāv vairāki patofizioloģiski procesi, tādējādi negatīvi ietekmējot erektilo funkciju un vīrieša dzīves kvalitāti. Pirmais solis ED diagnostikā — pacienta detalizēta medicīniskā un seksuālā anamnēze. Nereti ED var būt pirmais simptoms citām slimībām, piemēram, kardiovaskulārām.
Vērojot mūsdienu sabiedrības vecuma struktūru, izteikti iezīmējas demogrāfiskā novecošanās tendence. Saskaņā ar demogrāfiskajiem datiem senioru īpatsvars Latvijā ik gadu stabili pieaug, sabiedrībai novecojot un palielinoties iedzīvotāju vidējam paredzamajam mūža ilgumam. [1] Lai gan dzīves ilguma pieaugums ir sabiedrības veselības sasniegums, tas rada jaunas klīniskas un sociālas problēmas, īpaši saistībā ar polimorbiditāti un gados vecāku pacientu veselības traucējumiem.
Agrīna un savlaicīga hroniskas nieru slimības (HNS) diagnosticēšana un ārstēšana ir nozīmīgs solis pretī slimības sloga samazināšanai ne tikai HNS kontekstā, bet arī kardiovaskulāro slimību (KVS) ziņā. Jaunās vadlīnijas sadarbībā ar Eiropas Nieru asociācijas (ERA) ekspertiem prezentētas 2026. gada Eiropas Kardiologu asociācijas (ESC) ikgadējā kongresā, akcentējot starpdisciplinārās sadarbības būtisko nozīmi. Vadlīniju saturā caurvīts akronīms STAMP on CKD — to atšifrējam šajā publikācijā.
Pacientiem ar vidēji smagu vai smagu psoriāzi bioloģiskā terapija nebija saistīta ar lielāku vēža vai keratinocītu karcinomas (KK) attīstības risku salīdzinājumā ar sistēmisku terapiju, kas neietver bioloģiskos preparātus. Būtiskas riska atšķirības netika konstatētas arī starp dažādām bioloģisko preparātu grupām.
Augstāks urīnskābes līmenis serumā pieaugušajiem bija saistīts ar paaugstinātu ceļa, gūžas un plaukstu osteoartrīta (OA) attīstības risku. Mediānais novērošanas ilgums bija aptuveni 14 gadi.
Sirds un asinsvadu slimības joprojām ir galvenais saslimstības un mirstības cēlonis visā pasaulē, radot ievērojamu slogu gan veselības aprūpes sistēmai, gan sabiedrības ekonomikai kopumā. Šajā kontekstā bēta adrenoreceptoru blokatori (turpmāk — bēta blokatori, BB) ir viens no nozīmīgākajiem atklājumiem 20. gadsimta kardiovaskulārajā farmakoloģijā.