Ierasts uzskatīt, ka badmintons ir brīvā laika pavadīšanas veids, atpūšoties pludmalē vai citviet dabā. Taču šis priekšstats ir maldīgs. Ārstu-badmintonistu četrotne, kas šovasar Latviju pārstāvēja starptautiskajās ārstu olimpiskajās spēlēs Monteastini Terme pilsētiņā Itālijā, apgalvo, ka badmintons ir vispusīgs sporta veids, kas īpaši populārs ir Zviedrijā, Somijā un Indonēzijā. Ne velti tas iekļauts pat pasaules olimpisko spēļu programmā un atzīts par vienu no pieciem fiziski visgrūtākajiem sporta veidiem pasaulē.
Meklēsim atbildi mīklai – tādai skaidrojošai, kā bērni labprāt mīl sacerēt: „Vēl vakar viņš strādāja tur, tālu, tālu – viņā pusē okeānam, bet rīt gatavojas tikties ar medicīnas studentiem te, Latvijā... Kurš tas ir?” Šobrīd Doctus ir sagatavotas divas atbildes – ir divi ārsti latvieši – medicīnas profesori, kuru darba ikdiena rit abpus Klusajam okeānam. Lūdzām abus dalīties savā pieredzē – kā un kādēļ veidojies šāds darba dzīves ritms.
Laikam grūti iedomāties labāku vasaras baudīšanas veidu par lidojumu virs ūdens, ķerot burās vēju! P.Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Invazīvās un neatliekamās kardioloģijas nodaļas kardiologa AIGARA LISMAŅA vaļasprieks ir šāda vēja ķeršana jeb vindsērfings. Lai gan ar to viņš aizraujas jau gadus četrus, tikai pēdējā gada laikā dakteris burāšanai ar vējdēli ir pievērsies nopietni.
Kad vasarīgā rītā mērots ceļš līdz Kandavai un, uzbraucot kalnā, auto krustojumā nogriežas pa kreisi, vecu koku ieskautajos Ozolājos pie vīratēva Rūdolfa Akera piemiņas zīmes pagalmā mūs sagaida acu ārste docente VALDA AKERE. Viņa ir gatavojusies uzņemt viesus – kucīte Bella ieslēgta nama augšstāvā, lai nesabiedē ciemiņus, istabā smaržo kafija un veclaicīgs sienas pulkstenis sit divpadsmit dienā – tas ir laiks, kad esam vienojušās par mūsu sarunu. Tā aizsākas pat negaidīti strauji.
