Tērbatas universitāte 19. gadsimtā bija pazīstams medicīniskās izglītības un zinātnes centrs Baltijā. Viens no tās pirmajiem medicīnas profesoriem bija Rīgā dzimušais Martīns Ernsts Stikss, kurš darbojās šajā mācību iestādē no 1802. līdz 1826. gadam. Viņš sarakstīja vairākas grāmatas un rakstus par terapiju un zālēm, to vidū par iespēju aizstāt hinīnu ar vietējiem augiem. [1] Doktorandu izcelsmes areāls universitātē bija samērā plašs. Viņu vidū – pārstāvji no Igaunijas, Latvijas, Lietuvas, Polijas un Krievijas. Raksts sniedz nelielu ieskatu 19. gadsimta sākumā un vidū Tērbatā aizstāvētajās medicīnas doktoru disertācijās.
Ja māksliniecei un Latvijas Osteoporozes pacientu un invalīdu asociācijas bijušajai patronesei DŽEMMAI SKULMEI ar vārdiem būtu jāuzzīmē ārsta portrets, iespējams, tas būtu pat pašportrets.
IVITA BLŪZMA nu jau sešus gadus veiksmīgi vada pirmo pašapkalpošanās aptieku Latvijā. Ģimenes aptieku direktors Ilgvars Ķipēns Ivitu raksturo ne tikai kā profesionālu farmaceiti, bet arī kā darbinieci, kura izprot attīstības procesus farmācijas nozarē kopumā. Taču – kā jūtas viņa pati?
Sev būtiskās lietas ķirurģe LIĀNA MIĶELSONE dara ar rokām. Operē, protams. Un savas pirmās divas grāmatas uzrakstījusi ar rokā turētu pildspalvu. Nevis datoru. Tāpat top trešā grāmata. Pēc izjūtām un noskaņas, kuras pilnībai vajadzīga iespēja ar roku veidot burtu vijumus. L. Miķelsones grāmatu “Pasaki Lukrēcijam” (2003. gads) un “Ārsti un auni” (2005. gads) darbība notiek autorei pazīstamā – dakteru ikdienas vidē. Tāpat kā pašas darbdienas privātpraksē, kuru viņa kopā ar kolēģi Juri Sproģi izveidoja vieni no pirmajiem Latvijā.
Starp daudzajiem konferences* viesiem viņu nav iespējams nepamanīt. Stājā un valodā jūtams tāds vecās Pēterburgas inteliģences šarms, kādu pazīstam literatūrā, filmās sastaptiem varoņiem. Ar atbruņojoši vienkāršu attieksmi ir atvērta sarunai. Nebaidās no sulīgām frāzēm. Lepna un pārliecināta par sava un kolēģu darba sasniegumu nozīmību. Savas pilsētas un valsts patriote. Mazliet pašapzinīga. Ziemas pils attēls viņas prezentācijas noslēgumā ir patiešām skaists... uz Sankt-Pēterburgu aicinošs. Doctus sarunājas ar Krievijas valsts Bērnu infekcijas slimību zinātniski pētnieciskā institūta direktora vietnieci Neiroinfekciju klīnikas zinātnisko vadītāju, profesori NATĀLIJU SKRIPČENKO.
Viņu novērtēja, no viņa mācījās, viņu sauca palīgā. Dr. med. ĒRIKS MELKS. Aizvadītā gadsimta spožākais ginekologs, daudzu ginekologu skolotājs, Rīgas pilsētas galvenais ginekologs, kolēģis ar lielo burtu. Februārī viņam apritētu 85 gadi.
Zinātnieces Maijas Dambrovas CV – sīkiem burtiem, minot tikai pašu galveno, bet uz četrām lapām – spēj kompleksos iedzīt gados krietni vecākus kolēģus. Farmācijas doktore ar augstāko izglītību ķīmijā, maģistra grādu bioloģijā un uzņēmējdarbības vadībā. Kopš 2001. gada Farmaceitiskās farmakoloģijas laboratorijas vadītāja, ar zinātniskā darba pieredzi un specializētajiem kursiem Zviedrijā, Somijā, Šveicē, Dānijā, ar vieslekcijām Polijā, ASV, Igaunijā, pieredzi zinātnisko grantu un līgumdarbu vadīšanā, līdzdalību starptautiskos projektos, zinātniskās un sabiedriskās organizācijās. 2006. gada L’Oreal Latvija stipendijas Sievietēm zinātnē laureāte.
Divas dienas nedēļā pa divām stundām pēcpusdienā viņš ir neaizsniedzams. Notiek basketbola treniņš ar paša sev noteikto obligāto apmeklējumu. Pārējā laikā viņš ir vairākos darbības virzienos praktizējošs psihoterapeits, kurš strādā privātprakses vietā Mellužos un vada nodarbības un seminārus arī citviet Latvijā – Jasmuižā, Vānē, Ventspilī, Valmierā... Pirms tam aktīvi un aizrautīgi strādājis klīniskajā medicīnā, vadījis ārstniecības iestādes, izlekdams ar netradicionālām darba metodēm un biežāk virzoties pret straumi. Līdz izvēlējies arī oficiāli iet savu ceļu. Patiesībā, to darot, tika pieķerts jau Valmierā, vidusskolas laikā. Kā bijušie skolas biedri atļaujamies uzrunu „tu”.
Jā, mēs varam – tāda ir galvenā atziņa, ko pēc pusgadu garas stažēšanās asinsvadu ķirurģijā Holandē guvis Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas rezidents JURIS RĪTS. Latvijas asinsvadu ķirurgi Eiropas savienoto valstu kontekstā ir konkurētspējīgi.Jurim ir arī daudzi personiskie ieguvumi – lielāka drošības sajūta savā profesijā, augstāka pašapziņa nekā līdz šim, attīstītas komunikācijas spējas, arī velobraucēja iemaņas un atgriešanās pie veselīgā sportiskā dzīvesveida.
Dakteres ILZES KRŪMALAS ikdiena šobrīd vairāk saistīta ar meitas ģimeni Maskavā. Pēc daudziem medicīnā pavadītiem gadiem beidzot var dzīvot tā, kā to vēlējusies jau sen. Taču smilteniešiem viņa vienmēr paliks ārste. Arī bijušie dakteres kolēģi atzīst, ka tas, kāda Smiltenes slimnīca ir pašlaik, lielā mērā ir Krūmalu ģimenes nopelns. Viņi uz slimnīcu nenāca tikai kā uz darbu. Tas bija vairāk nekā pienākums un atbildība. Tas bija viņu sirds darbs.
