Siltais laiks mūs lolo ar iespēju kļūt aktīviem un mosties no ziemas miega gan burtiskā, gan pārnestā nozīmē. Līdz ar aktivitātes kāpumu nākas novērot arī traumatisma pieaugumu — to veicina gan dažādas sporta aktivitātes ārā, gan ar vides iekārtošanu saistīti pasākumi. Mīksto audu traumas daudz biežāk redzamas gan traumpunktos, gan ģimenes ārstu praksēs.
1. Kādi mīksto audu bojājumi visbiežāk sastopami vasaras sezonā? Kāds ir pacientu profils, ko var redzēt biežāk?
Vasaras periodā tie ir sasitumi un sastiepumi, kā arī grieztas brūces, kas saistītas ar aktīvu atpūtu pie dabas. Pārsvarā ar šāda veida traumām uzņemšanas nodaļā nonāk jauni un aktīvi cilvēki. Taču traumas, kas saistītas ar dārza darbiem un mājas renovācijas aktivitātēm, vairāk novērojam pieaugušajiem 40—59 gadu vecumā.
Saistība starp vasaras laikapstākļiem un mīksto audu traumām arī ir izpētīta. Augstākas gaisa temperatūras pozitīvi korelē ar kopējo traumu apjomu un intensitāti. Traumu centros izpētīts, ka konsultāciju skaits samazinās līdz ar gaisa temperatūras kritumu un mitrumu.
2. Nekomplicētas brūces dzīšanas process — kādiem normāliem dzīšanas posmiem jānotiek? Cik ātri sagaidāma brūces sadzīšana, ja nav sarežģījumu?
Akūtas traumas gadījumā sadzīšana parasti prognozējama, ilgākais, 14 dienu laikā. Ja brūce ir slēgta traumpunktā, tā ir tīra un veikta primāra brūces slēgšana, tad tiek rekomendēts noņemt šuves 10.—12. dienā. Šajā periodā tiek sagaidīts, ka brūcei vajadzētu būt kopumā sadzijušai.
Runājot par brūces dzīšanas posmiem — pasaulē pieņemti četri posmi: hemostāzes fāze, iekaisuma fāze, proliferācijas fāze un remodulācijas fāze. Ja pacients ir vesels un nav blakusslimību vai citu ārēju faktoru, kas varētu veicināt infekcijas pievienošanos dzīšanas laikā, tad, izejot visus šos posmus, jānotiek veiksmīgam audu bojājuma dzīšanas procesam.
3. Kuros gadījumos mīksto audu ievainojums varētu nedzīt tik labi? Kuri pacienti ir riska grupā?
Ja runa ir par brūces dzīšanas traucējumiem, tie var būt saistīti ar ārējo vidi, piemēram, kādos apstākļos trauma ir gūta, un, protams, arī no pacienta faktoriem.
No blakusslimībām jāpiemin dažas būtiskākās: cukura diabēts, hroniska nieru slimība, aptaukošanās, perifēro artēriju slimība, imūndeficīta stāvokļi. Vēl svarīgi pieminēt arī riska grupu pacientus ar advancētu vecumu, smēķēšanu un pārmērīgu alkohola lietošanu, uztures deficītiem.
Lokālie, ar brūci saistītie faktori ir: dziļāks brūces bojājums, plašāks brūces bojājums, kaula iesaiste, atmirušo audu esamība brūcē. Jāpiemin, ka arī atkārtota trauma brūces lokācijā kavē dzīšanu, tāpēc būtiska ir līdzestība audu bojājumu dzīšanas laikā — ja nepieciešami ierobežojumi, lai brūce veiksmīgi sadzītu, tie jāievēro.
4. Kuri ikdienā plaši izmatoti medikamenti varētu kavēt brūču dzīšanas procesu? Ir lasīti pētījumi, ka lēnāka brūču dzīšana var notikt arī NSPL lietošanas dēļ…
NSPL lietošana var tikt saistīta ar lēnāku brūces dzīšanas procesu, tomēr, ja pacientam ir sāpes, tad nevajadzētu tādēļ tās ciest, baidoties no brūces dzīšanas traucējumiem. Šie konkrētie medikamenti iedarbojas uz otro dzīšanas fāzi, kas ir iekaisuma fāze. NSPL var samazināt kolagēna sintēzi, un tie inhibē angioģenēzi. Bet pētījumos minēts, ka, mazās devās lietojot NSPL, brūces dzīšanas procesā traucējumiem nevajadzētu attīstīties.
Vēl dzīšanas procesu var ietekmēt tādu medikamentu lietošana kā kortikosteroīdi, metotreksāts, antikoagulanti, veikta ķīmij- un staru terapija.
5. Pirmā palīdzība akūtas mīksto audu traumas gadījumā — kādiem līdzekļiem būtu jāatrodas aptieciņā un ģimenes ārsta arsenālā?
Ja runa ir par mājas aptieciņu pacientam, tad varu sniegt pāris rekomendācijas. Mīksto audu sasituma gadījumā var pielikt lokālu aukstuma avotu, taču uzmanīgi, lai neveidotu lokālu apsaldējumu (mājas apstākļos aukstuma elementu var ietīt dvielītī). 10—15 minūtes patur uz bojājuma aukstumu, atkārto ik pēc pāris stundām. Vēl noderīgi mājās turēt gēlu vai spreju, kas paredzēts brūču apkopei. Ja gēla sastāvā ir, piemēram, heparīns, tas var šķidrināt zemādas hematomu, ja tāda būs attīstījusies. Nobrāzumu gadījumā var noderēt arī vecā labā ūdeņraža pārskābe, bet te svarīgi piebilst — tikai akūta nobrāzuma gadījumā, bet ne sekundāri dzīstošā brūcē, kur šis preparāts vairs nestrādā, kā paredzēts, bet dedzina jaunās epitēlija šūnas. Potīšu sastiepumu gadījumā varētu izmantot elastīgo saiti.
Mīksto audu bojājumus ģimenes ārsta praksē rekomendējams vadīt pēc PRICE protokola (Protection, Rest, Ice, Compression, Elevation). Pamatekipējumā vajadzētu būt materiāliem, kas nodrošina šī protokola izpildi. Brūču aprūpes materiāli varētu atšķirties atkarībā no katras prakses iespējām un kompetences dažādu akūtu un hronisku mīksto audu bojājumu aprūpē.
