Ienākt
PORTĀLS ĀRSTIEM UN FARMACEITIEM
PORTĀLS ĀRSTIEM UN FARMACEITIEM
Šī vietne ir paredzēta veselības aprūpes speciālistiem
Ienākt Abonēt

Dermatoskopija nedermatologiem. Metodes pamati

R. Karls, E. Ozola-Martina, A. Portnaja
Dermatoskopija nedermatologiem. Metodes pamati
Freepik
Klīnicisti (dermatologi, ģimenes ārsti, podiatri utt.) arvien biežāk izmanto dermatoskopiju, [1; 2] lai pieņemtu lēmumus par turpmāko klīnisko rīcību, gan analizējot ādas jaunveidojumus, gan iekaisīgās ādas slimības un ādas stāvokļus. Patologiem papildus iesniegtie dermatoskopiskie attēli sniedz svarīgu ieskatu klīnicista diagnostikas un domāšanas procesā.

Klīniskā “neapbruņotas acs” visas ķermeņa ādas virsmas pārbaude a capite ad calcem ir svarīga, lai novērtētu uz ādas esošo veidojumu makroskopiskās morfoloģiskās pazīmes, piemēram, izmēru, formu, krāsas, kontūras, virsmas topogrāfiju un lokalizāciju. Tā kā ādas stratum corneum refrakcijas indekss ir augstāks nekā gaisam, liela daļa uz ādas krītošās gaismas tiek atstarota no ādas virsmas stratum corneum un rada virsmas atspīdumu, jo atstarotā gaisma nonāk tīklenē un neļauj novērotājam vizualizēt gaismu, kas atstarojas no dziļākajiem ādas slāņiem. Tādējādi klīniskā “neapbruņotās acs” pārbaude galvenokārt ļauj novērtēt ādas virsējā slāņa jeb str. corneum morfoloģiskās pazīmes un daudz mazākā mērā epidermas dziļāko slāņu un virsējās dermas krāsas un  struktūras.

Lielākajai daļai dermatoskopisko struktūru ir tiešas histopatoloģiskas korelācijas, un tāpēc dermatoskopija kalpo kā lielisks komunikācijas tilts starp klīnicistu un patologu. 

Dermatoskopijas iekārtas

Veidojumam pamatā brūna krāsa, kas korelē ar melanīnu, tīklojums (tīklotas līnijas) dažādos izpildījumos — līniju krāsa un biezums atšķiras. Veidojums simetrisks pēc formas, bet klātesoša struktūru asimetrija. Melanocītu dabas veidojums ar neregulārām tīklotām līnijām, aizdomas par in situ melanomu. Histoloģiskā atbilde: in situ melanoma. Veidojumam pamatā brūna krāsa, kas korelē ar melanīnu, tīklojums (tīklotas līnijas) dažādos izpildījumos — līniju krāsa un biezums atšķiras. Veidojums simetrisks pēc formas, bet klātesoša struktūru asimetrija. Melanocītu dabas veidojums ar neregulārām tīklotām līnijām, aizdomas par in situ melanomu. Histoloģiskā atbilde: in situ melanoma.
1. attēls
Veidojumam pamatā brūna krāsa, kas korelē ar melanīnu, tīklojums (tīklotas līnijas) dažādos izpildījumos — līniju krāsa un biezums atšķiras. Veidojums simetrisks pēc formas, bet klātesoša struktūru asimetrija. Melanocītu dabas veidojums ar neregulārām tīklotām līnijām, aizdomas par in situ melanomu. Histoloģiskā atbilde: in situ melanoma.

Dermatoskops ir neinvazīva, portatīva diagnostikas ierīce, kas aprīkota ar palielinājuma lēcu (parasti 10 ×, retāk — lielāku palielinājumu) un gaismas avotu. Pirmie dermatoskopi izmantoja halogēnos gaismas avotus un ļāva veikt tikai nepolarizētas gaismas dermatoskopiju. Dermatoskopus, kuros tiek izmantota polarizēta un nepolarizēta gaisma, sauc par hibrīdiem.

Mūsdienās visi ražotie dermatoskopi ir hibrīdi. Abu gaismu veidu izmantošana ļauj vizualizēt atšķirīgas epidermas un dermas struktūras, kas nav redzamas ar neapbruņotu aci. Turklāt jaunākie derma­toskopu modeļi iekļauj 365 nm gaismu (tuvu UV spektram), padarot redzamas jaunas pazīmes. 

Digitālās dermatoskopijas sistēmas

Mūsdienās ir pieejamas daudzas dažādas digitālās dermatoskopijas sistēmas. Digitālā dermatoskopija nav vairāk vai mazāk precīza par optisko dermatoskopiju, katrai sistēmai ir atšķirīgas funk­cijas, tostarp jaunveidojumu klīnisko un dermatoskopijas attēlu glabāšana un atgū­šana, visa ķermeņa attēlveidošana un digitālā ādas veidojumu uzraudzība. [3] Turklāt dažas sistēmas izmanto datori­zētas un mākslīgā intelekta funkcijas. [4]

Pamata krāsa brūna. Veidojums simetrisks pēc formas un struktūras, regulārs. Struktūras apaļas un ovālas. Blīvi izvietotas tuvu viena otrai, veido stūrotas formas. Histoloģiskā atbilde: intradermāls, pigmentēts melanocītu nēvuss Pamata krāsa brūna. Veidojums simetrisks pēc formas un struktūras, regulārs. Struktūras apaļas un ovālas. Blīvi izvietotas tuvu viena otrai, veido stūrotas formas. Histoloģiskā atbilde: intradermāls, pigmentēts melanocītu nēvuss
2. attēls
Pamata krāsa brūna. Veidojums simetrisks pēc formas un struktūras, regulārs. Struktūras apaļas un ovālas. Blīvi izvietotas tuvu viena otrai, veido stūrotas formas. Histoloģiskā atbilde: intradermāls, pigmentēts melanocītu nēvuss

Ko var redzēt dermatoskopijā?

Cenšoties standartizēt nomenklatūru, 2016. gadā Starptautiskā Dermoskopijas biedrība (IDS; angl. International Dermo­scopy Society) publicēja terminoloģijas vienošanos, kas balstīta uz biežāk lietotajiem terminiem. [5] Pastāv divu veidu nomenklatūra, kas nedaudz apgrūtina metodes apgūšanu, bet ļauj izvēlēties individuālāku veidu tās apgūšanai.

Dermatoskopiskās struktūras un krāsas

  • Dermatoskopijā redzamās struktūras korelē ar ādā esošo substrātu — tas ietver šūnas, asins kapilārus, brīvo pigmentu, pārragotās šūnas jeb keratīnu u. c. Galvenās nianses:
  • Dermatoskopijā redzamās krāsas nosaka ādā esošie hromatofori un to atrašanās vietas pašā ādā. Galvenie ādas hromatofori ir melanīns, hemo­globīns, keratīns.
  • Dermatoskopiski melanīns redzams vairākās krāsās (melnā, brūnā, pelēkā vai zilā) atkarībā no tā atrašanās vietas — virspusējās vai dziļās. [6]
    • Hromatofors melanīns epidermā redzams melnā krāsā, epidermas bazālajā slānī — brūns, papilārajā dermā — pelēkā krāsā, retikulārajā dermā — zilā krāsā (šis fenomens pazīstams kā Tindāla efekts).

Veidojuma centrs koši baltā krāsā. Veido neregulāras formas rajonu, kas korelē ar fibroziem audiem. Perifērijā simetriski brūnas krāsas gredzenveida struktūras, kuras pakāpeniski izzūd apkārtējā ādā. Šāda atradne ir patognoma dermatofibromām. Histoloģiskā atbilde: dermatofibroma Veidojuma centrs koši baltā krāsā. Veido neregulāras formas rajonu, kas korelē ar fibroziem audiem. Perifērijā simetriski brūnas krāsas gredzenveida struktūras, kuras pakāpeniski izzūd apkārtējā ādā. Šāda atradne ir patognoma dermatofibromām. Histoloģiskā atbilde: dermatofibroma
3. attēls
Veidojuma centrs koši baltā krāsā. Veido neregulāras formas rajonu, kas korelē ar fibroziem audiem. Perifērijā simetriski brūnas krāsas gredzenveida struktūras, kuras pakāpeniski izzūd apkārtējā ādā. Šāda atradne ir patognoma dermatofibromām. Histoloģiskā atbilde: dermatofibroma

  • Hromatofors hemoglobīns dermatosko­piski arī novērojams vairākās krāsās atkarībā no iesaistītajām mikrocirkulācijas vaskulārajām struktūrām — vēnulas vai arteriolas. 
    • Pamatā sarkana un zila krāsa, tomēr vaskulāro veidojumu trombozes rajoni redzami violetā, purpura vai pat melnā krāsā.
  • Hromatofors keratīns redzams baltā, dzeltenā vai oranžā krāsā.
  • Dermatoskopijas likums: jo vairāk krāsu redzams veidojumā, jo augstāka varbūtība veidojumam būt malignam.
  • Dermatoskopiskās struktūras ar augstu specifiskumu melanocītu jaunveidojumiem: tīklojums, negatīvais tīklojums, stūrotas līnijas, globulas (pikas), asimetriska folikulu pigmentācija,
  • radiālās svītras (līnijas) un paralēlais raksts uz volārajām virsmām. 
  • Dermatoskopijas likums: jo vairāk struktūru redzams veidojumā, jo augstāka varbūtība veidojumam būt malignam.
  • Neskaitot krāsas un struktūras, svarīga nozīme ir arī simetrijai un regularitātei.
  • Ja šīs struktūras ir neregulāras (atipiskas) — atšķirīgas izmērā, formā, krāsā vai izplatībā, ir augsta iespējamība melanomas diagnozei. Ja veidojums nav ideāls pēc formas, bet simetrisks un regulārs dermatoskopiskajās struk­tūrās, tad lielāka varbūtība tam būt labdabīgam.

Dermatoskopiski dominē divas pamata pazīmes: asins kapilāri, kuri ir asi fokusēti (izvietoti virspusēji) un zaroti. Klātesoši mazi melni punkti, kuri kombinējas ar brūnas krāsas pamatu. Augšējā daļā redzamas īsas baltas līnijas. Veidojums regulāras formas, strukturāla asimetrija. Augšējā daļā melni mati, kuri nav saistīti ar pašu veidojumu (skropstas). Histoloģiskā atbilde: pigmentēta nodulāra bazālo šūnu karcinoma Dermatoskopiski dominē divas pamata pazīmes: asins kapilāri, kuri ir asi fokusēti (izvietoti virspusēji) un zaroti. Klātesoši mazi melni punkti, kuri kombinējas ar brūnas krāsas pamatu. Augšējā daļā redzamas īsas baltas līnijas. Veidojums regulāras formas, strukturāla asimetrija. Augšējā daļā melni mati, kuri nav saistīti ar pašu veidojumu (skropstas). Histoloģiskā atbilde: pigmentēta nodulāra bazālo šūnu karcinoma
4. attēls
Dermatoskopiski dominē divas pamata pazīmes: asins kapilāri, kuri ir asi fokusēti (izvietoti virspusēji) un zaroti. Klātesoši mazi melni punkti, kuri kombinējas ar brūnas krāsas pamatu. Augšējā daļā redzamas īsas baltas līnijas. Veidojums regulāras formas, strukturāla asimetrija. Augšējā daļā melni mati, kuri nav saistīti ar pašu veidojumu (skropstas). Histoloģiskā atbilde: pigmentēta nodulāra bazālo šūnu karcinoma

Vērtējot ādas veidojumus dermatoskopiski, biežākās krāsas ir melna, brūna, zila, pelēka, dzeltena, oranža, sarkana un balta. [8] Lielākā daļa šo krāsu rodas no normāliem ādas komponentiem, piemēram, melanīna (brūna, melna, pelēka vai zila), asiņu (sarkana, zila, violeta), sebuma (dzeltena), keratīna (oranža vai balta) vai kolagēna (balta). 

Neskaitot krāsu, iespējams noteikt arī struktūru vizualizāciju — asi fokusētas vai nefokusētas struktūras. Asi fokusējas virspusējas lokalizācijas, bet izplūdušas kļūst dziļāk ādā izvietotās dermatoskopiskās struktūras. Piemēram, pārbaudot aizdomas par melanomu, zilās zonas (pigments retikulārajā dermā) pārgriešana, visticamāk, atklās audzēja dziļākās invāzijas daļu. 

Dermatoskopiskos gadījumus no autoru personīgā arhīva iespējams aplūkot 1.—5. attēlā. Jāpiebilst, ka krāsas reizēm tiek uztvertas atšķirīgi, jo krāsu uztvere katram cilvēkam ir atšķirīga. [12]

Simetrija pret asimetriju

Dabas radītās lietas ievēro simetriju, regularitāti, tā gan bieži ir relatīva un nav perfekta. Pretstatā tam cilvēka radītās lietas bieži ir teju ideāli simetriskas. Dermatoskopiskajā analīzē svarīgu nozīmi ieņem tieši struktūru simetrijas analīze.

Labdabīgie veidojumi ir simetriski un savā struktūrā regulāri. Turpretī malignie veidojumi saistībā ar paša audzēja šūnu neregulāru dalīšanos un augšanu iegūst asimetriju un strukturālo neregularitāti vai pat struktūru haosu.

Veiksmīgi darbojas likums: jo asimetriskāks un haotiskāks ir veidojums, jo lielāka ir iespēja tam būt malignam.

Veidojums polihroms, struktūra — asimetriska un haotiska. Histoloģiskā atbilde: melanoma, Breslow indekss 1,4 mm Veidojums polihroms, struktūra — asimetriska un haotiska. Histoloģiskā atbilde: melanoma, Breslow indekss 1,4 mm
5. attēls
Veidojums polihroms, struktūra — asimetriska un haotiska. Histoloģiskā atbilde: melanoma, Breslow indekss 1,4 mm

Retos gadījumos melanomas izpaužas ar simetrisku un organizētu rakstu, taču šiem audzējiem gandrīz vienmēr ir viena no šīm pazīmēm: zvaigžņveida raksts, negatīvs tīklojums, zili melna vai pelēka krāsa, spīdīgi baltas struktūras, asinsvadi vai virsmas izčūlojums.

Ādas anatomijas īpatnības

Dažādās ķermeņa daļās ādas uzbūve ir atšķirīga, un veidojumu dermatosko­piskās pazīmes ir atkarīgas no to lokalizācijas. Ir vairākas lokalizācijas, kurās pastāv ievērojamas īpatnības:

  • plaukstas un pēdas,
  • zemnagu lokalizācija,
  • gļotādas,
  • sejas un galvas matainā daļa,
  • pārējā ķermeņa āda,
  • saules bojāta āda.

Plaukstu un pēdu ādā novēro paralēlo pigmentēto līniju zīmējumu. Dermatoglī­fiskajās līnijās ir kores un vagas. Labdabīgos veidojumos pigments ir izvietots paralēlo vagu, bet ļaundabīgos veidojumos tas ir paralēlo koru veidā.

Zemnaga lokalizācijā novēro brūnas melanonīhijas līnijas. Labdabīgiem veidojumiem līnijas ir regulāras, ļaundabīgiem veidojumiem savukārt neregulāras un progresējošas. Agrīnās stadijās [13] naga plātnīte nav ietekmēta, bet advancētu zemnaga audzēju gadījumā nags ir bojāts. Gļotādu jaunveidojumi vienmēr veido diagnostiskas grūtības pat pieredzējušiem praktiķiem.

Sejas un galvas matainās daļas āda anatomiski ir atšķirīga no citām lokali­zācijām, tāpēc veidojumu dermatosko­piskās pazīmes ir ievērojami atšķirīgas, īpaši lentigo maligna gadījumā. [14]

Uzkrājoties saules radītam bojājumam, ādā notiek izmaiņas, kas ietekmē noteiktu veidojumu attīstību un īpašu dermatoskopisko pazīmju attīstību. Hroniski saules bojāta āda un melanomu identificēšana uz tādas ādas ir sarežģīta, jo to īpašības bieži vien klīniski pārklājas ar labdabīgiem bojājumiem. Dermatoskopija ir pierādījusi savu lietderību melanomas atklāšanā un diferenciācijā no daudziem labdabīgiem veidojumiem, tostarp saules lentigo un seborejiskās keratozes.

Dermatoskopijas algoritmi

Kopš 1994. gada, kad tika publicēts pirmais dermatoskopijas algoritms, ir izstrādāti daudzi dažādi algoritmi ar mērķi atvieglot metodes lietošanu ikdienas praksē un padarīt to iespējamu metodes iesācējiem. Šobrīd pastāv vairāk nekā divdesmit dažādu algoritmu dažādām klīniskajām situācijām. Katru gadu pasaules zinātniskajā literatūrā tiek publicēti jauni algoritmi. Tomēr par pamatu tiek izmantots pazīmju analīzes algoritms, kas nodrošina labākos diagnostiskos rezultātus.

Trīs pazīmju algoritms

Svarīgākais metodes uzdevums ir diferencēt labdabīgus veidojumus no ļaundabīgiem neatkarīgi no to piederības melanocītu vai nemelanocītu veidojumiem. Balstoties uz principu: ļaundabīgs veidojums — neregulārs veidojums, dermatoskopisko pazīmju asimetrija ir pirmā svarīgākā pazīme. 

Nēvusos esošie melanocīti savā lokalizācijā atrodami dermas—epidermas savienojuma joslā, dermatoskopiski veidojot tīklotu zīmējumu (tīklojumu). Proliferējot atipiskiem nevocītiem šajā lokalizācijā, regulārs tīklojuma zīmējums iegūst neregularitāti jeb atipiju. Līnijas kļūst sabiezētas, dažādās krāsās.

Zili—baltas krāsas klātbūtne. Zilā krāsa norāda uz melanīna klātbūtni dermas retikulārajā slānī. Zilā krāsa novērojama gan melanocītu, gan nemelanocītu veidojumiem. 

Ādas veidojumi

Ādas veidojumu klasifikācija Ādas veidojumu klasifikācija
Tabula
Ādas veidojumu klasifikācija

Veicot veidojumu dermatoskopisko izme­klēšanu, iespējams saņemt atbildes uz pamata jautājumiem, vai veidojums ir melanocītu vai nemelanocītu, kā arī, vai tas ir maligns vai labdabīgs (tabula). Melanomas gadījumā iespējams prognozēt veidojuma invāzijas dziļumu. Gan melanocitāriem, gan keratinocītu audzējiem iespējams ar augstu precizitāti noteikt klīniski morfoloģiskos audzēju tipus. Iegūtā informācija ietekmē piemērotākās terapijas iespējas un taktiku. [15]

Bezpigmenta veidojumi

Parasti melanocitāriem veidojumiem to pamata šūnu (melanocīti, nevocīti) klātbūtne nosaka brūnas krāsas esamību. Tomēr iespējamas variācijas, kad melanocītu veidojums ir bezkrāsains, piemēram, nēvusi gados vecākiem cilvēkiem vai hipo-/amelanotiska melanoma. Un pretēji, keratinocītu veidojumi [16] spēj uzrādīt ievērojamu pigmenta klātbūtni. Piemēram, teju visas seborejas keratozes ir brūnas, pigmentētas bazālo šūnu karcinomas (un citi piemēri). 

Bezpigmenta veidojumiem diagnostika balstās uz asins kapilāru diagnostiku. Atsevišķiem audzēju veidiem daba ir iekārtojusi noteikta veida kapilārus, to specifisku izvietojumu veidojumu ietvaros un citu dermatoskopisko pazīmju klātbūtni.

Noslēgumā

Dermatoskopijas metodes apgūšana ievērojami uzlabo ārsta spējas diagnosticēt ādas jaunveidojumus salīdzinājumā ar neapbruņotas acs (klīniskās apskates) rezultātiem. In vivo redzamās dermatoskopiskās pazīmes atbilst tam, ko morfologi vizuāli redz ex vivo izmeklēšanā, tādējādi palīdzot precīzāk orientēties veidojuma izpētē. Savukārt iekaisīgām, parazitārām un matu (triholoģiskajām) slimībām piemīt savas specifiskas dermatoskopiskās pazīmes.

Literatūra

  1. Argenziano G, Puig S, Zalaudek I, et al. Dermoscopy improves accuracy of primary care physicians to triage lesions suggestive of skin cancer. J Clin Oncol. 2006;24:1877-1882.
  2. Rosendahl C, Cameron A, McColl I, et al. Dermatoscopy in routine practice e ‘chaos and clues’. Aust Fam Physician. 2012;41:482-487.
  3. Moscarella E, Tion I, Zalaudek I, Lallas A, Kyrgidis A, Longo C, Lombardi M, Raucci M, Satta R, Alfano R, Argenziano G. Both short-term and long-term dermoscopy monitoring is useful in detecting melanoma in patients with multiple atypical nevi. J Eur Acad Dermatol Venereol. 2017 Feb;31(2):247-251.
  4. Lallas A, Paoli J. Does AI need anything more than a single image to diagnose melanoma? J Eur Acad Dermatol Venereol. 2025 Aug;39(8):1378-1379.
  5. Kittler H, Marghoob AA, Argenziano G, et al. Standardization of terminology in dermoscopy/dermatoscopy: results of the third consensus conference of the International Society of Dermoscopy. J Am Acad Dermatol. 2016;74:1093-1106.
  6. Woltsche N, Schmid-Zalaudek K, Deinlein T, et al. Abundance of the benign melanocytic universe: dermoscopic-histopathological correlation in nevi. J Dermatol. 2017;44:499-506.
  7. Zalaudek I, Docimo G, Argenziano G. Using dermoscopic criteria and patient-related factors for the management of pigmented melanocytic nevi. Arch Dermatol. 2009;145:816-826.
  8. Malvehy J. Handbook of Dermoscopy. London: Informa Healthcare; 2006.
  9. Marghoob AA, Braun RP, Malvehy J. Atlas of Dermoscopy. 2nd ed. New York: Informa Healthcare; 2012.
  10. Woltsche N, Schmid-Zalaudek K, Deinlein T, et al. Abundance of the benign melanocytic universe: dermoscopic-histopathological correlation in nevi. J Dermatol. 2017;44:499-506.
  11. Zalaudek I, Docimo G, Argenziano G. Using dermoscopic criteria and patient-related factors for the management of pigmented melanocytic nevi. Arch Dermatol. 2009;145:816-826.
  12. Neitz J, Jacobs GH. Polymorphism in normal human color vision and its mechanism. Vis Res. 1990;30:621-636.
  13. Moscarella E, Brancaccio G, Apalla Z, Cedirian S, Drongoula O, Kittler H, Lallas A, Longo C, Piraccini BM, Spadafora M, Starace M, Argenziano G. Clarifying follow-up duration, risk features and limitations in longitudinal melanonychia monitoring. J Eur Acad Dermatol Venereol. 2026 Feb;40(2):e172-e173.
  14. Lallas A, Tschandl P, Kyrgidis A, Stolz W, Rabinovitz H, Cameron A, Gourhant JY, Giacomel J, Kittler H, Muir J, Argenziano G, Hofmann-Wellenhof R, Zalaudek I. Dermoscopic clues to differentiate facial lentigo maligna from pigmented actinic keratosis. Br J Dermatol. 2016 May;174(5):1079-85.
  15. Deinlein T, Richtig G, Schwab C, Scarfi F, Arzberger E, Wolf I, Hofmann-Wellenhof R, Zalaudek I. The use of dermatoscopy in diagnosis and therapy of nonmelanocytic skin cancer. J Dtsch Dermatol Ges. 2016 Feb;14(2):144-51.
  16. Kupsa R, Deinlein T, Woltsche N, Hofmann-Wellenhof R, Zalaudek I. Dermoscopy of keratinocyte skin cancer. G Ital Dermatol Venereol. 2016 Dec;151(6):649-662.
Saistītie raksti

Melanocitāro jaunveidojumu īpatnības grūtniecības laikā

Pēdējos gadu desmitos ādas vēža sastopamība pieaugusi visā pasaulē, arī Latvijā. [1; 2] Ļaundabīgas melanomas gadījumu skaits eksponenciāli pieaudzis eiropiešiem ar I—III ādas fototipu. [3] Tiek ziņots, ka melanoma ir visizplatītākais ļaundabīgais audzējs grūtniecības periodā, sastopamība 5—10 gadījumi uz 100 000 grūtnieču, 25 % no visiem ļaundabīgajiem audzējiem, kas tiek diagnosticēti grūtniecības laikā. [1; 4; 5] Ir izdalīta atsevišķa diagnoze — ar grūtniecību asociēta melanoma. Tā ir melanoma, ko diagnosticē grūtniecības laikā vai 12 mēnešus postpartum. [6]

M. Jakuba–Zolotarjova, R. Karls, L. Freiberga

Ādas izmaiņas pusaudžu vecumā

Pusaudžu vecums jeb tā dēvētā pubertāte ir cilvēka dzīves posms starp bērnību un pieaugušo vecumu, kad noris dažādas morfoloģiskas izmaiņas, mainās ķermeņa izskats (notiek bioloģiska nobriešana), indivīds nobriest psiholoģiski, psihoseksuāli un sociāli. Dermatoloģiskās problēmas pubertātes laikā saistītas ar hormonālām izmaiņām, galvenokārt androgēniem. Biežākās no tām ir akne, izteikta svīšana, problēmas galvas ādā, piemēram, seborejisks dermatīts. [1]

G. Bērziņa, E. Sālījuma

Saules apdegums. Ko tas nozīmē īstermiņā un ilgtermiņā?

Saules stari ir vitāla Zemes dzīvo organismu dzīvības procesu sastāvdaļa. Tās iedarbība uz cilvēka ādu iedalāma subklīniskās izpausmēs (tās ādā notiek katru reizi, izejot saulē, t.sk. D vitamīna sintēze), īstermiņa darbībā, akūtā (saules apdegums), vidēja termiņa (deskvamācija, saules iedegums, hiperkeratoze) un ilgtermiņa, hroniskā iedarbībā ar deģeneratīvām sekām (fotonovecošanās, fotoimūnsupresija, fotokarcinoģenēze).

R. Karls, A. Matuzala, K. Nevidovska
Raksts žurnālā
Lasītākais Doctus.lv

Kāpēc sāpes nav jācieš?

Hroniskas sāpes ir nozīmīga sabiedrības veselības problēma, kas skar būtisku daļu pieaugušo iedzīvotāju visā pasaulē. Epidemioloģiskie dati liecina, ka hroniskas sāpes piedzīvo aptuveni piektdaļa pieaugušo, un to izplatība daudzviet pieaug. [1] Saskaņā ar ASV Nacionālā veselības intervijas pētījuma (NHIS) 2023. gada datiem, 24,3 % pieaugušo ir hroniskas sāpes, bet 8,5 % — augstas ietekmes hroniskas sāpes, kas regulāri ierobežo ikdienas vai darba aktivitātes. [2] Var salīdzināt ar 2019. gadu, kad hroniskas sāpes tika konstatētas 20,4 % pieaugušo, attiecīgi četru gadu laikā noticis 3,9 procentpunktu jeb aptuveni 19 % relatīvs pieaugums. [2]

M. Mežals

Bēta blokatori koronārās sirds slimības pārvaldībā

Bēta blokatori (BB) ir nozīmīga zāļu grupa kardioloģijā, kam piemīt plašs indikāciju loks — hipertensija, akūti koronāri sindromi, hroniski koronāri sindromi, sirds mazspēja, aritmijas, stāvoklis pēc miokarda infarkta un citi. Atkarībā no darbības mehānisma tos iedala trīs paaudzēs: pirmā paaudze jeb neselektīvie BB (inhibē gan bēta–1, gan bēta–2 receptorus), otrā paaudze jeb kardioselektīvie BB (inhibē pārsvarā bēta–1 receptorus sirdī) un trešās paaudzes ar papildu vazodilatējošām īpašībām.

S. Paudere–Logina

Mukoaktīvi līdzekļi elpošanas mazspējas gadījumā: vai droša taktika?

Novērots, ka neskatoties uz zemo pierādījumu līmeni par efektivitāti, mukoaktīvi līdzekļi bieži tiek izmantoti ārstēšanā pacientiem ar elpošanas mazspēju. Tāpēc tika veikts daudzcentru atvērta tipa nejaušināts pētījums, iekļaujot kritiski slimus, mehāniski ventilētus pacientus no 16 gadu vecuma, kam ir elpošanas mazspēja un nepieciešams izvadīt sekrētu no elpceļiem.

Doctus

Miega traucējumi neiroloģisku slimību gadījumos. Neiromuskulārās slimības, multiplā skleroze un ne tikai

Pēdējos pāris gados arvien biežāk tiek publicēti pētījumi, kas pierāda nepietiekama un nekvalitatīva miega negatīvo ietekmi dažādu neiroloģisko slimību procesos, demonstrējot miega un neiroloģisko slimību divvirzienu saistību. Lai panāktu iespējami labāku šo pacientu aprūpi, neirologam ir būtiski izvaicāt pacientus arī par viņu miegu. Šī ir raksta otrā daļa (pirmā Doctus 2026. gada maija numurā), kur uzskaitīti biežāk sastopamie miega traucējumi dažu neiroloģisku slimību gadījumos īsā aprakstošā veidā.

S. Strautmane

Aizcietējumi senioriem. Terapijas iespējas

Gados vecākiem pacientiem aizcietējumi rada izteiktu dzīves kvalitātes pasliktināšanos un negatīvi ietekmē psihisko veselību. Pētījumos konstatēts, ka pacientiem ar aizcietējumiem ir sliktāki fizisko funkciju, psihiskās veselības, vispārējā veselības stāvokļa uztveres un ķermeņa sāpju rādījumi, salīdzinot ar respondentiem bez aizcietējumiem. [1] Šī ir raksta otrā daļa, kur detalizēti apskatītas aizcietējumu ārstēšanas iespējas. Pirmo daļu lasiet Doctus maija numurā.

N. Aleksīna
Nozares
A
D
E
F
G
Ģ
H
I
K
Ķ
L
M
N
O
P
R
S
T
U