PORTĀLS ĀRSTIEM UN FARMACEITIEM
Šī vietne ir paredzēta veselības aprūpes speciālistiem

Kofeīns un sirds un asinsvadu slimības: Amerikas Sirds asociācijas zinātnisks paziņojums

Doctus
Kofeīns un sirds un asinsvadu slimības: Amerikas Sirds asociācijas zinātnisks paziņojums
Freepik.com
Kofeīns ir viena no visbiežāk lietotajām vielām pasaulē. Tas ir atrodams dažādos dabīgos produktos un var tikt uzņemts arī tīrā, sintētiski iegūtā veidā. Lielākā daļa pētījumu ar cilvēkiem ir novērošanas pētījumi, un tie galvenokārt fokusējas uz kofeīnu saturošiem dzērieniem un pārtikas produktiem.

Kofeīna un sirds un asinsvadu slimību riska faktoru un slimību savstarpējās attiecības ir sarežģītas un heterogēnas, tās atkarīgas gan no lietotā kofeīna avota, gan individuālām īpatnībām. Akūtā un hroniskā kofeīna ietekme uz sirds un asinsvadu sistēmu nereti atšķiras. Lielākā daļa pētījumu norāda uz apgrieztu J veida sakarību starp dabīgo kofeīnu saturošu produktu patēriņu un arteriālo asinsspiedienu. Dati par kofeīna un cukura diabēta savstarpējām attiecībām nav pilnīgi viennozīmīgi, tomēr ierasts kafijas patēriņš ir saistīts ar mazāku 2. tipa cukura diabēta attīstības risku. Savukārt skaidra saistība starp kofeīnu un lipīdu profilu nav pierādīta, lai gan nefiltrēta kafija paaugstina zema blīvuma lipoproteīnu (ZBL) holesterīna līmeni. Kofeīns, pārsvarā pētīts kafijas kontekstā, lielākoties nav saistīts ar paaugstinātu koronārās sirds slimības un sirds mazspējas risku, dažos pētījumos pat novērots samazināts risks. Randomizētu kontrolētu pētījumu dati regulāriem kofeinizētas kafijas lietotājiem liecina, ka šāda kafija samazina priekškambaru mirdzēšanas sastopamību, bet palielina priekšlaicīgu kambaru kontrakciju biežumu. Dati ir salīdzinoši vienoti par to, ka mērens kofeīna patēriņš – atkal galvenokārt kafijas lietošanas kontekstā – ir saistīts ar mazāku insulta risku. Savukārt par augstām kofeīna devām, kādas ir enerģijas dzērienos, dati ir ierobežoti, tomēr tie kopumā liecina par nelabvēlīgu ietekmi uz sirds un asinsvadu veselību.

Galvenās atziņas:

  • Jaunākie pierādījumi liecina, ka līdz 400 mg kofeīna dienā (kas atbilst līdz piecām 8 unču tasēm kofeinizētas kafijas dienā) vairumam pieaugušo parasti ir drošs daudzums. Daļai cilvēku šāds patēriņa līmenis var būt saistīts arī ar zemāku sirds mazspējas, sirds slimību un insulta risku.
  • Lielāks kofeīna patēriņš, tostarp tāds, kāds ir enerģijas dzērienos un koncentrētos „enerģijas šotos”, var palielināt paaugstināta asinsspiediena un/vai neregulāras sirdsdarbības (aritmijas) iespējamību.
  • Pētnieki uzsver, ka nepieciešami papildu dati, lai precīzāk noskaidrotu, kā kofeīns ietekmē organismu, kā dažādi kofeīna avoti ietekmē sirds un asinsvadu veselību un kāpēc šī ietekme dažādiem cilvēkiem var tik būtiski atšķirties