Asinsvadu slimības, nesteroīdie pretiekaisuma līdzekļi un Parkinsona slimības risks
Kopumā 819 575 sievietes tika novērotas, sākot no 2001. gada, līdz pirmajai hospitalizācijai vai miršanai Parkinsona slimības dēļ. Anamnēzē esošu išēmisku sirds slimību un cerebrovaskulāru slimību noteica pēc stacionēšanas datiem un pašziņojuma sākotnējā vizītē. Divu NSPL – aspirīna un ibuprofēna – lietošanu noteica pēc dalībnieču pašziņojuma sākotnējā vizītē. Koriģēto riska attiecību (hazard ratio) aprēķināšanai tika izmantota Koksa regresija.
Vidēji 18 gadu novērošanas laikā reģistrēja 10 364 Parkinsona slimības gadījumus. Sievietēm ar iepriekš diagnosticētu išēmisku sirds slimību Parkinsona slimības risks bija paaugstināts (riska attiecība 1,45; 95 % ticamības intervāls 1,35–1,54), tāpat kā sievietēm ar iepriekšēju cerebrovaskulāro slimību (1,51; 1,32–1,73); abas šīs saistības saglabājās izteiktas arī 10 un vairāk gadus pēc sākotnējās vizītes.
Pēc korekcijas attiecībā uz asinsvadu slimībām aspirīna lietošanai gandrīz nebija saistības ar Parkinsona slimības risku (1,06; 1,00–1,13), bet ibuprofēna lietošanai saistība vispār netika konstatēta (1,04; 0,97–1,11).
Išēmiskā sirds slimība un cerebrovaskulārā slimība ir pozitīvi saistītas ar turpmāku Parkinsona slimības risku, un šīs saistības, visticamāk, nav izskaidrojamas tikai ar pretēju cēloņsakarību. Pretēji tam nesteroīdo pretiekaisuma līdzekļu, tostarp aspirīna un ibuprofēna, lietošana nav būtiski saistīta ar Parkinsona slimības risku.
AVOTS: Wotton C, Hermon C, Floud S, et al. Vascular Disease, Non-Steroidal Anti-Inflammatory Drugs and Risk of Parkinson's Disease. Annals of Clinical and Translational Neurology (2026): 1–7.