Ienākt
PORTĀLS ĀRSTIEM UN FARMACEITIEM
PORTĀLS ĀRSTIEM UN FARMACEITIEM
Šī vietne ir paredzēta veselības aprūpes speciālistiem
Ienākt Abonēt

Farmaceitu biedrība aicina farmaceitus kļūt pilsoniski aktīviem

Doctus
Farmaceitu biedrība aicina farmaceitus kļūt pilsoniski aktīviem
Šā gada maijā Latvijas Farmaceitu biedrība (LFB) sāka Eiropas Sociālā fonda projekta* īstenošanu. Ar šo projektu LFB saistās divi mērķi: pirmkārt, būtisku problēmu risināšana farmācijas nozarē, proti, jānovērš aptieku farmaceitu niecīgā aktivitāte politisku lēmumu pieņemšanā un līdz ar to arī farmaceitiskās aprūpes attīstībā; otrkārt, jāveicina farmaceitiskās aprūpes pakalpojumu efektivitāte un kvalitāte – gan ar profesionāļu aktīvu iesaisti procesos, gan ar svarīgu dokumentu (arī farmaceitiskās aprūpes standartu) izstrādi.

Valdis Pirsko piedāvā ieskatu lēmumu pieņemšanas “anatomijā”, skaidrojot, kā veselības aprūpes speciālisti pieņem lēmumus savas prakses ietvaros Valdis Pirsko piedāvā ieskatu lēmumu pieņemšanas “anatomijā”, skaidrojot, kā veselības aprūpes speciālisti pieņem lēmumus savas prakses ietvaros
Valdis Pirsko piedāvā ieskatu lēmumu pieņemšanas “anatomijā”, skaidrojot, kā veselības aprūpes speciālisti pieņem lēmumus savas prakses ietvaros
LFB regulāri sadarbojas ar valsts institūcijām un sabiedriskām organizācijām, lai pārstāvētu farmaceitu un farmaceita asistentu intereses. Taču uzskatām, ka ne tikai farmaceitiskās zināšanas un kvalitatīvu pakalpojumu sniegšana aptiekā, bet arī ikviena speciālista efektīva komunikācija un iesaiste veselības politikas veidošanā ir viens no stūrakmeņiem farmaceitiskās aprūpes stiprināšanā Latvijā. Vēsturiski veidojies, ka farmācijas speciālistu izglītība galvenokārt koncentrējas uz farmakoloģiskām un klīniskām zināšanām, bet mūsdienās, lai veiksmīgi vadītu aptieku un sniegtu kvalitatīvu aprūpi, nepieciešamas arī citas iemaņas.

Lai sāktu diskusijas par komunikācijas un līdzdalības jautājumiem, projekta ietvaros LFB farmaceitiem un farmaceita asistentiem piedāvā semināru sēriju par lēmumu pieņemšanas procesu, efektīvu komunikāciju un uz rezultātu orientētu dialogu ar pacientiem, kolēģiem un sadarbības organizācijām.

Katrā no semināriem LFB prezidente un Veselības ministrijas Farmācijas departamenta pārstāvis (pirmajos divos semināros tas bija departamenta direktors Jānis Zvejnieks) analizē dažādas iespējas, kā farmācijas nozares speciālisti var iesaistīties veselības politikas veidošanā (piemēram, priekšlikumu izstrādē normatīvo aktu grozījumiem). Savukārt Valdis Pirsko piedāvā ieskatu lēmumu pieņemšanas "anatomijā", skaidrojot, kā veselības aprūpes speciālisti pieņem lēmumus savas prakses ietvaros, kādas iemaņas jāattīsta un kādi ir biežākie klupšanas akmeņi.

Lai aplūkotos jautājumus lietpratīgāk saistītu ar praktisko darbu aptiekā, aptuveni pusi laika veltām praktiskajām nodarbībām: ir iespēja piedalīties stratēģijas spēlē, kur dalībniekiem dažādās situācijās jānonāk pie kopīga grupas lēmuma. Šī aktivitāte izstrādāta sadarbībā ar speciālistiem pēc kognitīvi biheivorālās psiholoģijas principiem ar mērķi atspoguļot sadzīvē biežas situācijas, kad, sadarbojoties ar līdzcilvēkiem, mums par kaut ko jāvienojas. Pēc aktivitātes ir brīdis, kad katram ir iespēja izanalizēt gan savu rīcību un emocijas lēmuma pieņemšanas procesā, gan arī stratēģijas, kas izmantojamas praktiskajā darbā.

Lai gan sākumā semināra formāts un aktivitātes var šķist nepierastas, ceram, ka kolēģi novērtē šo izglītošanās veidu, jo lēmumi mums ikvienam jāpieņem arī ikdienā - no rīta jāizvēlas, ko vilkt mugurā, vai veikalā viens no daudzajiem piedāvājumiem. Praktiskajās nodarbībās varam izvērtēt, kā mēs šos lēmumus pieņemam - ieklausoties autoritātes viedoklī, pakļaujoties vairākumam, aktīvi iesaistoties diskusijā vai paļaujoties uz emocijām.

 

* Nr. 1DP/1.5.2.2.2/12/APIA/SIF/051/126 "Latvijas Farmaceitu biedrības administratīvās kapacitātes uzlabošana politisko lēmumu pieņemšanas procesā un publiskā pakalpojuma sniegšanā veselības aprūpes jomā".

92,07% no projekta finansē Eiropas Savienība ar Eiropas Sociālā fonda starpniecību. Apakšaktivitāti administrē Valsts kanceleja sadarbībā ar Sabiedrības integrācijas fondu.

Esf_sif_es_logo-thumb Esf_sif_es_logo-thumb
Esf_sif_es_logo-thumb

 

Saistītie raksti

OLAFS LIBERMANIS: Kā izdzīvot konfliktā ar pacientu?

“Ja slimnieks tev nav svarīgāks par visu, tev medicīnā nav ko darīt, — tā man mācīja strādāt docents Ņikitins,” kādā no intervijām saka Dr. OLAFS LIBERMANIS. Latvijā daudzi viņu pazīst kā vienu no mikroķirurģijas aizsācējiem, kurš izveidojis Brūču klīniku, bet kolēģu neviennozīmīgu nostāju izpelnījies ar to, ka iesaistījies to pacientu aizstāvībā, kas vēlas saņemt kompensāciju no Ārstniecības riska fonda.

D. Ričika, O. Libermanis

Kā runāt ar žurnālistu?

“Es taču tā neteicu?!” — “Nav pateikts galvenais!” — “Šo stāstu vajadzētu uzzināt plašākai sabiedrībai, bet — kā to izdarīt?” Kā pareizi runāt ar žurnālistiem? Šo jautājumu, iespējams, uzdevis ne viens vien, kurš kaut reizi dzīvē ir intervēts, un nevalstiskās organizācijas, asociācijas, biedrības, kurām svarīgi savu ziņu padarīt dzirdamu.

D. Ričika

Rīki sarunai ar pacientu. Prof. VALDIS PĪRĀGS

Mācoties medicīnu, jāapgūst tik daudz zinību, ka šķiet — pārzinām katru cilvēka kvadrātcentimetru! Taču fonā vienmēr ir saruna — kā otrā plāna spēlētāja, kaut patiesībā tā ir galvenā varone. Paula Stradiņa KUS Internās medicīnas klīnikas vadītājs VALDIS PĪRĀGS saka: galvenais ir iemācīties saklausīt, ko pacients saka, un no tā saprast, kā viņš jūtas. Kā sarunāties efektīvi, kā mazāk vilties?

L. Meķe

Skābekļa masku vispirms uzlikt sev

Ārstu emocionālā izsīkuma, cinisma un noguruma epidēmiju sauc dažādi: par “izdegšanas sindromu” (H. Freudenberger), “morālo traumu” (Simon G. Talbot & W. Dean, 2018), “cilvēka tiesību pārkāpumu” (P. L. Wible). Fakts, ka pētnieki nevar vienoties par terminoloģiju, norāda uz problēmas sarežģītību, neviennozīmīgumu un daudzfaktoru dabu. Bet pirmais solis ceļā uz atveseļošanos — apzināties, ka problēma ir. Ar kādu “slimību” sirgstam un ko varam darīt jau tagad, lai situāciju labotu?

V. Vinogradova, A. Miksons
Raksts žurnālā
Lasītākais Doctus.lv

Migrēna bērniem. Klīniskā dažādība

Migrēna ir viens no biežākajiem primāru galvassāpju veidiem bērniem: 2—5 % pirmsskolas vecuma, līdz 10 % skolas vecuma bērnu, bet jaunietēm (20—30 %) ir epizodiska migrēna. Savukārt hroniskas migrēnas galvassāpes, ko raksturo migrēnas lēkmes biežāk nekā 15 dienas mēnesī, ir 0,2—12 % bērnu ar migrēnu. Jaunākiem bērniem migrēna vienlīdz bieži sastopama abiem dzimumiem, bet pusaudžu gados iezīmējas lielāka migrēnas sastopamība meitenēm, un tas turpinās arī pieaugušo vecumā.

E. Kalniņa

Apiksabāna vai rivaroksabāna kombinācija ar diltiazemu: nopietnas asiņošanas riski priekškambaru mirdzēšanas pacientiem

Diltiazems tiek bieži parakstīts kambaru frekvences kontrolei pacientiem ar priekškambaru mirdzēšanu (PM). Tajā pašā laikā zināms, ka medikaments nomāc apiksabāna un rivaroksabāna izvadīšanu, potenciāli radot pastiprinātas koagulācijas riskus pacientam. Lai salīdzinātu nopietnas asiņošanas riskus jauniem apiksabāna vai rivaroksabāna lietotājiem, kas saņem vai nu diltiazemu vai metoprololu PM terapijā, tika veikts retrospektīvs kohortas pētījums.

Doctus

Pediatriskās onkoloģijas slogs un socioekonomiskie izaicinājumi pieaugušā vecumā

Sasniegumi pediatriskās onkoloģijas pārvaldībā un ārstēšanā rezultējušies pieaugošā izdzīvojušo populācijā. Kaut arī ir veikti plaši pētījumi par šo onkoloģisko pacientu īstermiņa, vidēja un ilgtermiņa somatisko veselību, ziņojumi par psihosociālu reintegrāciju bieži vien ir konfliktējoši. Šā pētījuma mērķis bija veikt visaptverošu pārskatu un analīzi par pediatrisko onkoloģiju pārdzīvojušiem (childhood cancer survivors (CCS)) un to socioekonomisko situāciju pieaugušā vecumā salīdzinot ar vienaudžiem, ko onkoloģiska slimība nav skārusi.

Doctus

Humors medicīnā: kā jokot un kā labāk ne?

Pirmais aprīlis pasaulē aizvadīts kā smieklu diena. Melnais humors, skarbi jociņi labi zināmi arī mediķu vidē. No vienas puses, tie palīdz tikt galā ar stresu, problemātiskām situācijām un pacientiem, ļauj identificēties ar konkrētu komandu, bet, no otras puses, var dehumanizēt veselības aprūpi vai liecināt par izdegšanu. Humors var gan palīdzēt, gan kaitēt ārsta un pacienta terapeitiskajās attiecībās. Lūk, dažas atziņas.

D. Ričika

Asoc. prof. AGNESE OZOLIŅA, anestezioloģe reanimatoloģe: Dzīves vieglums

Visā, ko viņa dara, ir vieglums — liekas neticami, kā tik trauslā, sievišķīgā būtnē slēpjas tāda jauda. Asoc. prof. Agnese Ozoliņa vada RAKUS Anestezioloģijas klīniku, māca RSU medicīnas studentus, izglīto rezidentus un organizē konferences un izglītojošas meistarklases. Aizrautīgi stāsta par savu vīziju — uz pacientu vērstu no sāpēm brīvu perioperatīvu aprūpi. Nebaidās būt nedaudz provokatīva, sociālajos tīklos publicējot skaistus video — savas dejas pie pilona.

D. Ričika

Paliatīvās aprūpes ārsta ikdiena starp skumīgo un pozitīvo

Dr. Māris Skutelis ar ģimeni ir atgriezies dzimtajā Preiļu novadā, lai strādātu par paliatīvās aprūpes ārstu. Saruna notiek brīdī, kad dakteris ir bērna kopšanas atvaļinājumā, bet pirms tā viņš strādāja Preiļu slimnīcā un poliklīnikā, Rēzeknes reģionālajā slimnīcā, Daugavpils reģionālajā slimnīcā un Jēkabpils reģionālajā slimnīcā. Saruna ar jauno ārstu — par darbu paliatīvajā aprūpē un redzējumu, kā to veidot Latgalē.

E. Jonāne

RSU pētnieki sāk plaša spektra pētījumu infekciju nozarē

Lai attīstītu gan jaunas pieejas antimikrobiālās rezistences mazināšanai, gan HIV izplatības ierobežošanu un izmaksu efektīvu sabiedrības vakcinācijas aptveres paplašināšanu, Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) pētnieki ir uzsākuši valstiski nozīmīgu pētniecības projektu Jaunas zināšanas un pieejas antimikrobiālās rezistences mazināšanai, HIV ierobežošanai un sabiedrības vakcinācijas aptveres paplašināšanai.

Doctus

Arteriāla hipertensija. Viegli atrast, grūti saprast

Primāra arteriāla hipertensija ir viena no biežākajām kardiovaskulārajām slimībām un ierindojas pirmajā vietā starp faktoriem, kas izraisa kardiovaskulāro slimību progresēšanu un nāvi. [1] Joprojām lielāko daļu veido pacienti, kuriem šī slimība nav vai netiek diagnosticēta, lai gan pacientu skaits, kuriem tiek diagnosticēta arteriāla hipertensija, pieaug (1. attēls). [2] Rakstā apkopota informācija no pēdējām vadlīnijām par arteriālas hipertensijas diagnostiku un rekomendācijām pacientu ārstēšanai.

K. Lapšova, M. Lapšovs, M. Sorokina

Parkinsona slimība — pacientu aprūpes aktualitātes

Parkinsona slimība ir visbiežākā neirodeģeneratīvā kustību slimība pasaulē. [1] Tās skarto cilvēku skaits pasaulē pieaug tik strauji, ka tā tiek dēvēta par neinfekciozu pandēmiju. [2] Parkinsona slimības sastopamība pasaulē vidēji ir 1—2 cilvēki no 1000, rietumvalstīs vērojama lielāka Parkinsona slimības sastopamība nekā austrumos. [3; 4] No 1990. gada līdz 2015. gadam Parkinsona slimības sastopamība augusi vairāk nekā divas reizes, izteikta prognoze, ka 2040. gadā tā skars jau 12,9 miljonus pasaules iedzīvotāju. [2]

K. Podoļska, D. Ziemele, O. Minibajeva
Nozares
A
D
E
F
G
Ģ
H
I
K
Ķ
L
M
N
O
P
R
S
T
U