PORTĀLS ĀRSTIEM UN FARMACEITIEM
Šī vietne ir paredzēta veselības aprūpes speciālistiem

ROBERTS STAŠINSKIS. Stāsts no Covid nodaļas

B. Vahere
Dr. Roberts Stašinskis
Dr. Roberts Stašinskis RAKUS
ROBERTS STAŠINSKIS, anesteziologs, reanimatologs, kurš strādā pie smagākajiem Covid–19 pacientiem Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā. Godīgi atzīst, ka noguris “no visa šī murga un pie nāves tādā apjomā pierast nevar.”

Pozitīvais — ārsti vairāk sadarbojas

Jaunā vīrusa izraisītais plaušu bojājums norit pēc jauniem “spēles noteikumiem”, kas prasa citu pieeju, mediķiem regulāri liekot domāt par jaunām atbalsta metodēm. Tāpat nāk jauni medikamenti, ar kuriem līdz šim neesam strādājuši.

Ja kādreiz bijām ieslīguši zināmā rutīnā, tad jaunā situācija mediķus rosinājusi būt atvērtākiem. Ārsti daudz biežāk konsultējas ar kolēģiem no citām slimnīcām, ārzemju kolēģiem. Tas noteikti ir pozitīvi.

Augstā letalitāte un psiholoģiskais nogurums

Materiāli tehniskā nodrošinājuma ziņā problēmu nav. Pats grūtākais ir personāla jautājums. Tiklīdz kāds ārsts, medicīnas māsa vai ārsta palīgs saslimst, nokļūst karantīnā vai viņam jābūt pašizolācijā, kādam citam jāstrādā vairāk. Tas, protams, nav viegli.

Bet vislielākais jau ir psiholoģiskais nogurums. Par spīti visām mūsu lietotajām ārstēšanas metodēm letalitātes procents ir ļoti augsts. Kādreiz bija arī daudz tādu pacientu, kam varējām palīdzēt. Tas sniedza gandarījumu, palīdzēja pārdzīvot gadījumus, kad pacientu neizdevās glābt. Šobrīd gandrīz visas gultas aizņem Covid–19 pacienti un lielākā daļa — vairāk nekā 50 % — nomirst, kaut gan divas trīs nedēļas esam darījuši viņu labā visu iespējamo. Patoloģija iet savu gaitu. Ar to sadzīvot ir vissmagāk. Mirst arī medicīnas personāls un mediķu tuvinieki. Tas rada izmisumu un ārkārtīgi drūmu noskaņojumu. Mediķi bieži nāk uz darbu ar asarām acīs.

Ārsti, protams, ir uzlikuši sev “garozu”, bet pierast pie nāves tādā apjomā nevar... Vēl jo vairāk tad, ja vēl pirms īsa brīža cilvēks bijis adekvāts, priecīgs, cerības pilns izveseļoties.

Mediķiem šobrīd jābūt ļoti stipriem. Slimnīcā ir izstrādāta atbalsta sistēma, varam saņemt psihoterapeita palīdzību, ļoti atsaucīgs ir arī kapelānu dienests. Bet katrs cilvēks jau ir citāds. Ekstravertākie var ieiet mežā un izkliegties, bet ir arī tādi, kas visu glabā sevī un sadeg. Man vislabāk restartēties palīdz sportiskas aktivitātes, bet šobrīd visas sporta zāles diemžēl ir ciet.

FOTO: RAKUS

Pilnu raksta versiju lasiet Doctus 2021. gada marta numurā

Raksts žurnālā