Stāsts, ka medicīnas studijās nav konkursa, ka nenotiek gaišāko prātu atlase, jau pāris gadus nav spēkā. Situācija labojas, neskatoties uz to, ka valsts audzē budžeta vietu skaitu. Šogad Rīgas Stradiņa universitātes Medicīnas un Veselības aprūpes fakultātēs valsts apmaksā 594 vietas (par 108 vairāk nekā pērn), taču, kā rāda pieteikumu statistika, Medicīnas fakultātē studēt gribētāju skaits jau pirmajā uzņemšanas nedēļā pārsniedza iepriekšējā gada ciparus (uz 280 vietām saņemti 389 iesniegumu, un tie vēl nav pēdējie rezultāti).
Par jauno paaudzi – tās motivāciju, cerībām, ambīcijām un ilūzijām, par valsts nostāju jauno ieinteresēšanā un noturēšanā – dažas jautājuma/daudzpunkta zīmes.
Interesanti, cik daudzus jauniešus uzrunāja Medicīnas profesionālās izglītības centra reklāma ar aicinājumu izvēlēties prestižo mediķa profesiju? Ja ņem vērā, ka reklāmas rullītis sāka griezties jūnija viducī, kad jaunieši faktiski jau bija izdarījuši savu izvēli – gatavojoties centralizētajiem valsts eksāmeniem. Ja ņem vērā, ka reklāma izspēlēja vien emocionālus saukļus par sabiedrības apbrīnu, cieņu, padoma prasīšanu, bet aizmirsa pieminēt valsts piedāvātās garantijas un atbalstu šai profesijai.
Kā korelē daudz afišētais katastrofālais mediķu trūkums ar jauno ārstu vēlmi doties uz attāliem rajoniem aizpildīt neērtās vakances? Jo jauno ārstu praksē novērotais liecina, ka daudz kur „visas vietas pilnas un tie mediķi, kas strādā uz pilnu klapi, nesūdzas un palīgā nevienu sev neņem, jo tikai tā var paši galus kopā savilkt.”
Kurā vietā vērtību skalā mūsdienu jaunā paaudze ierindotu cilvēkmīlestību un lojalitāti pret valsti? Prātā nāk kāda jauna, talantīga pasniedzēja izteikums, ka daudzu studentu ambīcijas un vēlme sevi pierādīt, kaut ko sasniegt pastāv milzīgā disproporcijā, ka viņš nevar un negrib saprast laimes meklētājus, kuri dodas uz ārzemēm lūkoties pēc vieglākas dzīves, kamēr tepat pašiem vajadzīgi labi ārsti. Patiesībā grūti kaut ko pārmest jauniešiem, kuru motivācija ir normāls atbildes reflekss uz notiekošo. No otras puses – ir pamatota ticība (lasiet lasītāja slejas autores – šā gada medicīnas studiju absolventes Ievas Kalves – teikto), ka nākotne ir laba. Jo jaunie tic, ka „ārsts arvien pirmkārt būs cilvēks. Ka pastāvīgi, izkopjot prātu un sirdi, rodas viedi cilvēki.”
Pārfrāzējot gadu mijas ticējumu: ja ieskatās valsts budžeta maciņā un plānošanas dokumentos, tad var redzēt, kāds būs nākamais gads. 2025. gadā veselības aprūpei atvēlēti 1,9 miljardi eiro, kā svarīgākās ceļa norādes minēta cenu samazināšana recepšu zālēm par 15—20 %, jaunais Onkoplāns, mātes un bērna veselība, E–veselība (darbu sāks Latvijas Digitālās veselības centrs), ģimenes ārstu piesaiste reģioniem un slimnīcu tīkla attīstība.
Mūsu ikdienā arvien vairāk iespiežas mākslīgais intelekts (MI). Patiesībā tas ir mums visapkārt. Līdzko atveram interneta pārlūku, mēs jau izmantojam MI risinājumu. Tā algoritms darbojas līdzīgi kā cilvēka smadzenes, kas ir būvētas no neironiem. Līdzīgi, bet ne gluži. Vai MI objektivitāte nākotnē pārspēs cilvēka subjektivitāti? Vai neatslābsim, kad atbildes priekšā teiks MI? Cik lielus ierobežojumus noteiksim?
Valsts kontrole par paliatīvo aprūpi Latvijā nākusi klajā ar skarbu vērtējumu, kas faktiski klasificējams kategorijā “visslikti.lv”. Revidenti uzdod jautājumu — ir vai nav paliatīvā aprūpe Latvijā? Šis tas ir — un pat ļoti labs, piemēram, mobilās brigādes pacienta dzīvesvietā atbilstīgi pasaules praksei, kaut lielajā bildē — “nav nemaz radīti priekšnoteikumi, lai paliatīvā aprūpe atbilstu pacientu vajadzībām”.
Nesen notikusī traģēdija — nevakcinēta zēna nāve no difterijas — radījusi augsni diskusijai. Vai 21. gadsimtā ar savu izvēles brīvību drīkstam apdraudēt citus, arī pašus tuvākos — savus nepilngadīgos bērnus? Kurā brīdī un cik tālu drīkst iejaukties ārsti? Un kā līdzīgos gadījumos rīkojas citur pasaulē?
Visa šā gada garumā notiek darbs pie Onkoplāna 2025.—2027. gadam. Domnīcas, ekspertu tikšanās, prioritāšu noteikšana... Vajadzību daudz — kādas ir galvenās?
Aiz muguras izlaidumu laiks — medicīnas saimē sāk ienākt paaudze, ko dēvē par Z paaudzi jeb digitālajiem bērniem (dzimuši 1997.—2010. gadā). Ko par viņiem saka neseni pētījumi?
Par žultsakmeņiem liela daļa pacientu uzzina tikai pēc vēdera ultrasonogrāfijas izmeklējuma, jo žultsakmeņi pārsvarā ir asimptomātiski. Literatūras dati vēsta, ka piecu gadu laikā simptomi attīstīties 10 % žultsakmeņu pacientu, bet 20 gados — 20 % pacientu. Dislipidēmija, diabēts, aptaukošanās, insulīnrezistence, kā arī diētas pārkāpumi saistīti ar žultsakmeņu attīstības riska pieaugumu.
Funkcionāls hipogonādisms (FH) kā koncepts ir aizstājis vēlīni sākušos hipogonādismu, kas var tikt diagnosticēts vīriešiem novecošanās periodā. FH ir klīnisks un bioķīmisks sindroms, kas raksturojas ar tipiskiem klīniskiem simptomiem un testosterona deficītu vīriešiem pēc 40 gadu vecuma, un var tikt diagnosticēts, izslēdzot organiskus hipogonādisma iemeslus.
Lielāks vidukļa apkārtmērs, augsts asinsspiediens un citi riska faktori, kas veido metabolisko sindromu, ir saistīti ar paaugstinātu agrīnas demences risku (pirms 65 gadu vecuma), liecina jauns pētījums. Pētījums nepierāda, ka metaboliskais sindroms izraisa demenci, tas tikai parāda saistību.
ASV Slimību profilakses un kontroles centra 2022.gada dati rāda, ka 1 no 31 astoņgadniekam ir autiskā spektra traucējumi (AST). Aprēķini liecina par AST pieaugumu salīdzinot ar 2020.gada datiem, kur AST konstatēti 1 no 36 astoņgadniekiem. Šie dati publicēti CDC’s Morbidity and Mortality Weekly Report.
RSU Mikrobioloģijas un virusoloģijas institūta pētrnieki cer uzlabot diagnostikas un prognozēšanas precizitāti, veicinot efektīvas un personalizētas fibromialģijas ārstēšanas pieejas. Pilotpētījuma ietvaros izstrādāta īpaša vingrojumu programma, kas fibromialģijas pacientiem uzlabo veselības stāvokli.
Gada laikā ASV tiek veikti apmēram 93 miljoni datortomogrāfijas (DT) izmeklējumi 62 miljoniem pacientu. DT ir plaši izmantots attēldiagnostikas rīks, kas palīdz noteikt diagnozi un attiecīgi uzlabot pacienta klīnisko iznākumu. Tomēr, jāņem vērā arī izmeklējuma jonizējošā starojuma līmenis, kas ir saistīts ar paaugstinātu vēža risku. Vairāki lielapjoma retrospektīvi kohortas pētījumi norādījuši, ka bērnības DT ekspozīcija saistīta ar paaugstinātu risku attīstīties hematoloģiskām malignām neoplazmām un smadzeņu vēzim.
Pētnieki aicina sniegt jauniešiem vairāk padomu par sausās acs sindroma profilaksi pēc tam, kad pētījumā atklājās, ka 90 % dalībnieku acīs bija vismaz viena šīs slimības pazīme.
Pieaugušajiem vecumā virs 65 gadiem augstāks bezmiega simptomu līmenis un biežāka miega zāļu lietošana bija saistīti ar paaugstinātu invaliditātes risku pēc gada.
Eiropas Urologu asociācijas (EAU) rīkotais kongress ir gada nozīmīgākais notikums Eiropas uroloģijā, kas pulcē vairāk nekā 10 000 dalībnieku no visas pasaules. EAU 40. kongress 2025. gadā norisinājās Spānijas galvaspilsētā Madridē, un tajā ar plašu un profesionālu delegāciju piedalījās Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (Austrumu slimnīca) Uroloģijas un onkoloģiskās uroloģijas klīnikas pārstāvji.
P. Stradiņa Klīniskajā universitātes slimnīcā sākts pilotprojekts, lai uzlabotu sirds un asinsvadu slimību pacientu diagnostiku un ārstēšanu. Kā informē Latvijas Medicīnas Fonds - pozitīvi pilotprojekta rezultāti ļaus ieviest inovatīvus veselības aprūpes pakalpojumus, kas mazinātu ārstēšanas izmaksas un būtiski - arī mirstību. Novērtējot šī projekta nozīmību Latvijas veselības aprūpē, Latvijas Medicīnas fonds finansiāli to atbalstījis ar 50 000 USD.