Tāds ir Visuma likums: gan zaudējam, gan iegūstam. It īpaši krīzēs. Retrospektīvi skatoties — vienmēr.
Latvijas Radio izskanēja interesants sižets par medicīnas koledžas studentiem, kas dalījās pieredzē par medicīnisko manipulāciju apgūšanu attālināti. Par injicēšanu vēnā: “Saprotu, ka 45 grādu leņķī, zinu, kas tas ir, bet — kā tas dzīvē īsti notiek?...” Vai ieteikums YouTube klipiņā paklausīties, kādi ir mitri trokšņi plaušās: “Es pat nezinu, kādi ir parasti trokšņi, kur nu vēl mitri.” Par palpāciju: “Uz papīra izskatās elementāri, bet cilvēka ķermenis — nu, jūs saprotat, ir dažādi cilvēki, dažādas patoloģijas.”
Studenti mājās iekārto darbstacijas, trenējas uz mājiniekiem, dur spilvenā. Pārzināt algoritmus mācās datorā, virtuāli. Situācijas interpretē pēc attēliem. Bet pietrūkst taktilā aspekta. Prasmju minimums būtu jāapgūst uz manekeniem, lai spertu nākamo soli — pie pacientiem, jo sintētisks materiāls nespēj imitēt dzīvo audu stiprību, elastīgumu, anatomiskās īpatnības, bet nav nedz manekenu, nedz pacientu. Medicīnas studentiem no “medicīna ir amats, zinātne un māksla” pašlaik ir vien zinātne un māksla.
Tiesa, vēsturē tas nav unikāli, zinām posmus, kad medicīnas studijās bijuši pārrāvumi, piemēram, kara laikā. Pēcāk sistēma pēc šādām krīzēm adaptējas, visi ielec ejošā vilcienā.
Jā, ir arī ieguvumi. Daži topošie un arī pieredzējušie mediķi mājās iekārto studiju, veido podkāstus jeb raidierakstus, Facebook Live tiešraides — izglīto medicīnas jautājumos sabiedrību. Stāsta par vīrusiem, rāda glītus grafikus, māca glābt dzīvības. Fantastisks laiks, ko izmantot savā labā, pilnveidojot digitālās prasmes, lai sociālos medijus uztvertu kā darba sastāvdaļu. Jo laiks nemainīs virzienu, bezkontakta medicīna būs jaunais normālais arī pēckovida ērā.
Nē, fiziskais kontakts, visticamāk, nepazudīs. Mēdz teikt, ka ārsts pats pacientam ir vislabākās zāles, fizisks kontakts ar ārstu mazina pacienta trauksmi. Gribas ticēt — tā būs arī pēc piecdesmit gadiem.
Izvērtējot aizejošo gadu — kā veicies, redzam — esam krietni laimīgākā pozīcijā nekā pērn, kad veselības aprūpe bija neērta nozare, par kuru neviens nevēlējās uzņemties atbildību. Nozares vadība tikusi varas partijai, un tas nozīmē — sliktāk nekļūs.
Neveselīgs alkohola patēriņš jaunu cilvēku vidū ir sabiedrības veselības problēma visā pasaulē. Studentu sociālā dzīve un akadēmiskās prasības bieži vien var veicināt neveselīgu paradumu attīstīšanos, t.sk. pārmērīgu alkohola lietošanu. Interesanti, bet ir pierādīts, ka studējošie patērē vairāk alkohola, nekā vienaudži, kas nav studenti. Šajā pētījumā analizēja viedtālrunī pieejamas izglītojošas un pašnovērtējošas intervences efektu studentu vidū, lai samazinātu ikdienas alkohola patēriņu.
Pirms pieciem gadiem slimnīcas tika sadalītas piecos līmeņos ar obligātajiem profiliem, tagad reforma sola vienotas prasības un uzlabotus kvalitātes rādītājus.
Statistikas dati rāda, ka sadzīvē iegūtas pneimonijas (SIP) ikgadējā sastopamība ir 248 gadījumi uz 100 000 pieaugušo. Noteiktā vecumā SIP riski pieaug: 65—79 gadus veciem senioriem pneimonijas sastopamība fiksēta jau 634 gadījumos uz 100 000 iedzīvotāju! Turklāt līdz ar cienījamāku vecumu aug arī hospitalizācijas riski. Tāpēc svarīga izpratne ne tikai par savlaicīgas diagnostikas un ārstēšanas principiem, bet arī par profilaksi.
D vitamīna deficīts ir neatkarīgi saistīts ar diabētiskās perifērās neiropātijas (DPN) risku, potenciāli ietekmējot lielas nervu šķiedras gados vecākiem pacientiem ar 2. tipa cukura diabētu.
Nesen veiktā nejaušināti kontrolētā klīnskajā pētījumā secināts, ka vidējas efektivitātes terapijas pārtraukšana varētu būt saprātīga taktika vecāka gadagājuma neaktīvas multiplās sklerozes (MS) pacientiem. Šobrīd iztrūkst dati par taktiku augstas efektivitātes terapijas gadījumā. Jaunākiem pacientiem natalizumaba vai fingolimoda pārtraukšana saistīta ar slimības aktivitātes atjaunošanos.
Mikroķirurgs un augstas sarežģītības rekonstruktīvo operāciju meistars Dr. med. JĀNIS ZARIŅŠ savu dzīvi pakārtojis starp trīs galvenajām vērtībām — ģimeni, darbu un draugiem. Intervija notiek Latvijas Plastiskās, rekonstruktīvās un mikroķirurģijas centrā, kad novakarē pēc pacientu pieņemšanas viņam darbs nebūt nebeidzas — pēc mūsu sarunas dakteris vēl dodas apraudzīt pacientus RAKUS Onkoloģijas centrā.
Ir maz zināms par ieguvumiem no statīnu terapijas gados vecākiem pieaugušajiem ar demenci. Pētījuma mērķis bija novērtēt statīnu lietošanas nozīmi visu cēloņu mirstībā pansionāta iemītniekiem ar un bez demences.
PVO ziņo, ka pasaulē katrs trešais cilvēks cieš no kāda malnutrīcijas veida. NCD Riska faktoru apvienība paredz, ka 2025. gadā vairāk nekā 21 % sieviešu būs aptaukošanās. Šie skaitļi ir satraucoši arī jauno māmiņu un jaundzimušo veselības kontekstā. Ne velti Starptautiskā Ginekologu un dzemdību speciālistu federācija (FIGO) izstrādājusi kontrolsarakstu* ar jautājumiem sievietēm agrīnā grūtniecībā un grūtniecības plānošanas posmā, lai atpazītu riska faktorus, kas saistīti ar sievietes diētas paradumiem un izpratni par veselīgu uzturu.
Venoza trombembolija (VTE) jeb trombozes onkoloģiskiem pacientiem joprojām saglabājas kā biežs nāves cēlonis par spīti mūsdienu iespējām tās novērst. [1] Trombožu risks onkoloģiskiem pacientiem ir lielāks nekā cilvēkiem tajā pašā vecumgrupā bez onkoloģiskas diagnozes. Pēdējos 20 gados venozo trombožu risks onkoloģiskiem pacientiem ir trīskāršojies un ir deviņas reizes lielāks nekā populācijā.
Dzemdes mioma ir biežākais sieviešu dzimumorgānu labdabīgais audzējs — to diagnosticē ~ 50 % sieviešu reproduktīvajā vecumā visā pasaulē. Precīza tās sastopamība nav zināma, jo miomas visbiežāk ir asimptomātiskas un pieejamie dati var neatspoguļot slimības patieso sastopamību. Biežāk to atklāj sievietēm pēc 40 gadu vecuma, tomēr aizvien vairāk konstatē jaunākām sievietēm (tabula). [1]
Depresīvie traucējumi visā pasaulē ir nozīmīgs iemesls darbnespējai un invaliditātei. Liela daļa depresijas pacientu ir laba atbildreakcija uz farmakoterapiju un psihoterapiju, taču vērojami arī rezistences gadījumi. Turklāt nozīmīga daļa depresijas pacientu nevar atļauties nepieciešamo terapiju. Fiziskās aktivitātes var būt efektīvs papildu līdzeklis depresijas ārstēšanā. Lai identificētu optimālo fizisko aktivitāšu daudzumu un intensitāti, salīdzinātu efektu ar psihoterapiju un antidepresantiem, veikts sistemātisks pētījumu pārskats un meta–analīze.
Latvijas Ārstu biedrības rīkotajā “Gada balva medicīnā” svinīgajā ceremonijā apbalvoti laureāti, kā arī pasniegtas speciālbalvas. Šogad balvas tika pasniegtas jau 14. reizi.
Multiplā skleroze (MS) ir hroniska iekaisīga, deģeneratīva un demielinizējoša slimība, kas, pakāpeniski progresējot, noved līdz plašiem sensorimotoriskiem, kognitīviem, redzes un autonomās funkcijas traucējumiem neatkarīgi no pacienta vecuma. Līdz šim pieejamie pētījumi par diētas ietekmi uz slimības progresiju nav bijuši pilnīgi, īpaši attiecībā uz Vidusjūras diētu vecāka gadagājuma MS pacientiem.
Vārds “stoma” cēlies no grieķu valodas, un tā nozīme ir “atvērums” — ar šo jēdzienu var saprast gan ķermeņa dabiskās atveres, gan ķirurģiski izveidotās. [1] Latvijā ir ap 2000 cilvēku, kuriem ir izveidotas dažādu veidu stomas, Eiropā viņu skaits sasniedz ap 700 000, bet pasaulē šis skaits mērāms miljonos. [9—11]