Tāds ir Visuma likums: gan zaudējam, gan iegūstam. It īpaši krīzēs. Retrospektīvi skatoties — vienmēr.
Latvijas Radio izskanēja interesants sižets par medicīnas koledžas studentiem, kas dalījās pieredzē par medicīnisko manipulāciju apgūšanu attālināti. Par injicēšanu vēnā: “Saprotu, ka 45 grādu leņķī, zinu, kas tas ir, bet — kā tas dzīvē īsti notiek?...” Vai ieteikums YouTube klipiņā paklausīties, kādi ir mitri trokšņi plaušās: “Es pat nezinu, kādi ir parasti trokšņi, kur nu vēl mitri.” Par palpāciju: “Uz papīra izskatās elementāri, bet cilvēka ķermenis — nu, jūs saprotat, ir dažādi cilvēki, dažādas patoloģijas.”
Studenti mājās iekārto darbstacijas, trenējas uz mājiniekiem, dur spilvenā. Pārzināt algoritmus mācās datorā, virtuāli. Situācijas interpretē pēc attēliem. Bet pietrūkst taktilā aspekta. Prasmju minimums būtu jāapgūst uz manekeniem, lai spertu nākamo soli — pie pacientiem, jo sintētisks materiāls nespēj imitēt dzīvo audu stiprību, elastīgumu, anatomiskās īpatnības, bet nav nedz manekenu, nedz pacientu. Medicīnas studentiem no “medicīna ir amats, zinātne un māksla” pašlaik ir vien zinātne un māksla.
Tiesa, vēsturē tas nav unikāli, zinām posmus, kad medicīnas studijās bijuši pārrāvumi, piemēram, kara laikā. Pēcāk sistēma pēc šādām krīzēm adaptējas, visi ielec ejošā vilcienā.
Jā, ir arī ieguvumi. Daži topošie un arī pieredzējušie mediķi mājās iekārto studiju, veido podkāstus jeb raidierakstus, Facebook Live tiešraides — izglīto medicīnas jautājumos sabiedrību. Stāsta par vīrusiem, rāda glītus grafikus, māca glābt dzīvības. Fantastisks laiks, ko izmantot savā labā, pilnveidojot digitālās prasmes, lai sociālos medijus uztvertu kā darba sastāvdaļu. Jo laiks nemainīs virzienu, bezkontakta medicīna būs jaunais normālais arī pēckovida ērā.
Nē, fiziskais kontakts, visticamāk, nepazudīs. Mēdz teikt, ka ārsts pats pacientam ir vislabākās zāles, fizisks kontakts ar ārstu mazina pacienta trauksmi. Gribas ticēt — tā būs arī pēc piecdesmit gadiem.
Melnā pelargonija (Pelargonium sidoides) ir augs ar plaša spektra terapeitiskām īpašībām, Eiropā zināms un izmantots ekstrakta veidā kopš ~20. gadsimta. Primāri pelargonijas ekstrakts sastāv no tādiem metabolītiem kā ogļhidrāti, aminoskābes, peptīdi un minerālvielas, sekundāri – proantocianidīniem, kas visticamāk ir būtiskākais iemesls augu līdzekļa terapeitiskajiem efektiem. Šobrīd pieejamā literatūra, t.sk. klīnisko pētījumu rezultāti norāda uz auga antibakteriālo un šunu efektu.
Analizējot gandrīz 300 000 pacientu laboratorisko datu paraugus Vācijā, tika konstatēts būtisks D vitamīna līmeņa samazinājums pandēmijas laikā. Visizteiktākais vidējā D vitamīna līmeņa kritums un D vitamīna deficīta pieaugums tika novērots vecāka gadagājuma sievietēm salīdzinājumā ar citām vecuma un dzimuma apakšgrupām.
Garā Covid-19 gadījumā simptomi saglabājas pēc SARS-CoV-2 infekcijas pārslimošanas, un liela daļa patoģenēzes mehānismu saistīti ar iekaisumu. Tika izteikta hipotēze, ka kolhicīns kā plaši zināms pretiekaisuma līdzeklis varētu samazināt garā Covid-19 simptomus, iedarbojoties uz šiem patoģenēzes faktoriem.
Vai atceraties pēdējo reizi, kad kāds pacients jums pateicies par to, ka pārliecinājāt viņu vakcinēties? Iespējams, šādas pateicības nemaz nepiedzīvojat. Taču cik bieži mēs redzam atšķirību starp vakcinētu un nevakcinētu pacientu? Ārsti zina, ka slimības viegla pārslimošana un veiksmīga izvairīšanās no smagām komplikācijām nav nejaušība. Tajā pašā laikā cits pacients, kurš ignorējis ieteikumus vakcinēties, tiek hospitalizēts ar smagām komplikācijām.
Šobrīd pastāv ierobežotas farmakoloģiskas pirmsekspozīcijas profilakses iespējas Covid-19 gadījumā, ja neskaitām vakcināciju. Izpētīts, ka azelastīnam, kas ir antihistamīna intranazāls aerosols, pierādīta in vitro pretvīrusu aktivitāte, t.sk. pret SARS-CoV-2. Lai novērtētu, vai azelastīns var būt efektīvs un drošs līdzeklis Covid-19 pirmekspozīcijas profilaksē, veikts pētījums.
Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (Austrumu slimnīca) neiroķirurgi pirmoreiz Latvijā onkoloģiskam pacientam veikuši īpaši sarežģītu galvaskausa audzēja operāciju, pielietojot inovatīvu fluorescences navigācijas metodi – 5-aminolevulīnskābi (5-ALA). Šī tehnoloģija ļauj operācijas laikā precīzi noteikt audzēja robežas pat kaulaudos, kur tās ar neapbruņotu aci nav saskatāmas.
Pierādījumi tam, vai kafija un tēja kā ietekmē kognitīvo veselību, līdz šim nav bijuši skaidri definēti. Turklāt, lielākajā daļā pētījumu par kafiju nav precizēts, vai efekts novērojams kafijai ar kofeīnu vai bez. Šā iemesla dēļ veikts prospektīvs kohortas pētījums ASV, lai analizētu saistību starp kafijas vai tējas uzņemšanu un demences risku / kognitīvo funkciju.
Zema blīvuma lipoproteīna holesterīnam (ZBLH) ir pierādīta kauzāla loma aterosklerozes progresijā un kardiovaskulāro risku pieaugumā. Pēdējo gadu laikā uzkrātie pierādījumi nepārprotami apstiprina, ka ZBLH samazināšana ir tieši saistīta ar kardiovaskulāro notikumu riska mazināšanu, turklāt ieguvums ir proporcionāls gan samazinājuma apmēram, gan terapijas ilgumam. Tas ir veidojis mūsdienu pieeju hiperholesterinēmijas ārstēšanā, ko raksturo trīs pamatprincipi — mērķtiecība, savlaicīgums un ilgtermiņa noturība.
Ikgadējā starptautiskā Reto slimību diena Latvijā šogad izvērsīsies Reto slimību mēnesī, kurā rīkos gan informatīvu kampaņu mēneša garumā, gan “Reto slimību forumu 2026”, kas šogad pulcēs pašmāju un ārvalstu ekspertus.
Ilgtermiņa pētījums atklāja, ka sievietēm, kuras cieši ievēroja Vidusjūras diētu, bija ievērojami zemāks insulta risks. Visizteiktākie ieguvumi tika novēroti sievietēm, kuru uzturā dominēja augu valsts produkti, zivis un olīveļļa, vienlaikus samazinot sarkanās gaļas un piesātināto tauku patēriņu. Insulta risks samazinājās visos galvenajos insulta veidos, tostarp hemorāģiskā insulta gadījumā, kas pētījumos tiek analizēts retāk. Šie rezultāti liecina, ka uzturs var būt būtisks, taču bieži nepietiekami novērtēts faktors insulta profilaksē.
Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (Austrumu slimnīca) neiroķirurgi pirmoreiz Latvijā onkoloģiskam pacientam veikuši īpaši sarežģītu galvaskausa audzēja operāciju, pielietojot inovatīvu fluorescences navigācijas metodi – 5-aminolevulīnskābi (5-ALA). Šī tehnoloģija ļauj operācijas laikā precīzi noteikt audzēja robežas pat kaulaudos, kur tās ar neapbruņotu aci nav saskatāmas.
Pieaugušo aptaukošanās iepriekš saistīta ar atsevišķām infekcijām, taču pierādījumi par tās ietekmi visā infekcijas slimību spektrā ir ierobežoti. Šajā daudz¬kohortu pētījumā ar ietekmes modelēšanu tika analizēta saistība starp šo novēršamo riska faktoru un 925 bakteriālu, vīrusu, parazitāru un sēnīšu infekcijas slimību incidenci, hospitalizācijām un mirstību, kā arī novērtēta to globālā un reģionālā attiecināmā ietekme.
Kašķis ir parazītiska ādas slimība, kuras incidence un prevalence pasaulē pieaug. Ārstēšanā pieejami vairāki līdzekļi, bet šajā pētījumā salīdzināta terapeitiskā efektivitāte ivermektīnam perorāli ar 5 % lokālu permetrīna krēmu.
Akūts vidusauss iekaisums ir vidusauss gļotādas iekaisums, kas skar bungdobumu, aizauss kaula šūnas un Eistāhija (tuba auditiva) kanālu. Biežākais akūta vidusauss iekaisuma cēlonis ir infekcija, kas vidusausī parasti nonāk no aizdegunes caur Eistāhija kanālu. Iekaisuma procesā veidojas tuba auditiva disfunkcija, kas rada vienvirziena vārstules efektu — inficētais sekrēts iekļūst vidusausī, bet tūska kanālā neļauj nodrošināt pilnvērtīgu drenāžu un ventilāciju.
Primāra arteriāla hipertensija bieži vien sākotnēji ir asimptomātisks stāvoklis, ko nosakām brīdī, kad pacients nonācis mūsu redzeslokā citu iemeslu dēļ. Taču, lai samazinātu nevēlamu kardiovaskulāru notikumu attīstības, t. sk. nāves, risku, svarīgi nodrošināt atbilstīgu ārstēšanu un profilaksi visās pacientu vecuma grupās.
“Es vienmēr esmu bijusi nedaudz ideāliste, vēlējusies atjaunot redzi arī tiem pacientiem, kam tas pašreizējā brīdī nav iespējams,” atzīst oftalmoloģe, Paula Stradiņa klīniskās universitātes Oftalmoloģijas klīnikas vadītāja, Rīgas Stradiņa universitātes Oftalmoloģijas katedras vadītāja profesore GUNA LAGANOVSKA.
Splenomegālija bieži ir nejauša atradne citu iemeslu veikta izmeklējuma laikā. Svarīgi zināt, pie kāda liesas izmēra vai tilpuma būtu jāizvērtē pacienta hematoloģiska vēža vai aknu slimību risks. Šobrīd iztrūkst skaidru rekomendāciju par taktiku pacientiem ar incidentu splenomegāliju.
