48 % Latvijas iedzīvotāju pēdējā mēneša laikā izjutuši agresivitāti no sabiedrības, 22 % – no līdzcilvēkiem, bet 24 % atzinuši, ka paši pēdējā mēneša laikā jutušies agresīvāk noskaņoti nekā ierasts, liecina Apotheka un tirgus pētījumu aģentūras Norstat veiktā aptauja. Pieaugošā Covid-19 izplatība, kā arī stingrākie ierobežojumi ir liels izaicinājums sabiedrības mentālajai veselībai.
Sabiedrības agresiju izjutušas 51 % sieviešu, 43 % vīriešu. Visvairāk - jauni cilvēki vecumā no 18 līdz 29 gadiem (60 %), 30 līdz 59 gadu vecuma grupā to izjutuši 48 % iedzīvotāju, bet vecumā no 60 līdz 74 gadiem – 38 % iedzīvotāju.
Arī līdzcilvēku agresiju nedaudz biežāk izjutušas sievietes (24 %) nekā vīrieši (21 %).
Biežāk nekā parasti agresīvi jutušās sievietes (25 %), bet vīrieši nedaudz retāk (22 %). Agresīvs noskaņojums visvairāk (36 %) novērots 18 līdz 29 gadu vecumā, bet vismazāk – (16 %) 50 līdz 74 gadu vecumā.
Pētījums veikts sadarbībā laika posmā no 8. līdz 15. decembrim, aptaujājot 1010 respondentus.
Stīvensa-Džonsona sindromu un toksisku epidermālu nekrolīzi (SJS/TEN) pārdzīvojušie pacienti piedzīvo nozīmīgas ilgtermiņa sekas, kas ietekmē kopējo dzīves kvalitāti. Fiziskie simptomi hospitalizācijas laikā tiek labi dokumentēti, bet literatūrā pieejams ierobežots skaits datu par ilgtermiņa biopsihosociālu SJS/TEN ietekmi, īpaši no pacienta perspektīvas.
Analizējot gandrīz 300 000 pacientu laboratorisko datu paraugus Vācijā, tika konstatēts būtisks D vitamīna līmeņa samazinājums pandēmijas laikā. Visizteiktākais vidējā D vitamīna līmeņa kritums un D vitamīna deficīta pieaugums tika novērots vecāka gadagājuma sievietēm salīdzinājumā ar citām vecuma un dzimuma apakšgrupām.
Garā Covid-19 gadījumā simptomi saglabājas pēc SARS-CoV-2 infekcijas pārslimošanas, un liela daļa patoģenēzes mehānismu saistīti ar iekaisumu. Tika izteikta hipotēze, ka kolhicīns kā plaši zināms pretiekaisuma līdzeklis varētu samazināt garā Covid-19 simptomus, iedarbojoties uz šiem patoģenēzes faktoriem.
Vai atceraties pēdējo reizi, kad kāds pacients jums pateicies par to, ka pārliecinājāt viņu vakcinēties? Iespējams, šādas pateicības nemaz nepiedzīvojat. Taču cik bieži mēs redzam atšķirību starp vakcinētu un nevakcinētu pacientu? Ārsti zina, ka slimības viegla pārslimošana un veiksmīga izvairīšanās no smagām komplikācijām nav nejaušība. Tajā pašā laikā cits pacients, kurš ignorējis ieteikumus vakcinēties, tiek hospitalizēts ar smagām komplikācijām.
Šobrīd pastāv ierobežotas farmakoloģiskas pirmsekspozīcijas profilakses iespējas Covid-19 gadījumā, ja neskaitām vakcināciju. Izpētīts, ka azelastīnam, kas ir antihistamīna intranazāls aerosols, pierādīta in vitro pretvīrusu aktivitāte, t.sk. pret SARS-CoV-2. Lai novērtētu, vai azelastīns var būt efektīvs un drošs līdzeklis Covid-19 pirmekspozīcijas profilaksē, veikts pētījums.
Neskatoties uz plašākām ārstēšanas iespējām un pieaugošu izpratni par slimību, amerikāņi ziņo par kairinātas zarnu slimības (KZS) negatīvo ietekmi uz darba, mājas un sociālo dzīvi. Amerikas Gastroenterologu asociācija organizējusi aptauju, kur konstatēts, ka KZS pacientu ietekmē apmēram 19 dienas mēnesī, no tām 11 dienas ietekmē darbu vai skolu un astoņas dienas ierobežo ikdienas aktivitātes.
Podagra saistīta ar paaugstinātu kardiovaskulāro risku. Trūkst pētījumu, kas apstiprinātu, ka sasniedzot seruma urātu līmeni zem 6 mg/dl ar medikamentozo terapiju, samazinās arī kardiovaskulārais risks. Lai izvērtētu saistību starp mērķa urātu līmeņa sasniegšanu zem 6 mg/dl un kardiovaskulāriem notikumiem pacientiem ar podagru, veikts kohortas pētījums.
Pacientiem ar nekomplicētu apendicītu sākotnēja ārstēšana ar antibiotikām 10 gadu laikā nodrošināja patiesu recidīva biežumu gandrīz 38 % apmērā. Vairāk nekā puse pacientu, kuri tika ārstēti ar antibiotikām, izvairījās no apendektomijas, turklāt viņiem bija mazāk kumulatīvu komplikāciju nekā pacientiem, kuriem tika veikta operācija.
Jauna meta-analīze liecina, ka pēc semaglutīda vai tirzepatīda terapijas pārtraukšanas pacienti mazāk nekā divu gadu laikā atgriežas pie sākotnējās ķermeņa masas un zaudē visus kardiometabolos ieguvumus.
Kašķis ir parazītiska ādas slimība, kuras incidence un prevalence pasaulē pieaug. Ārstēšanā pieejami vairāki līdzekļi, bet šajā pētījumā salīdzināta terapeitiskā efektivitāte ivermektīnam perorāli ar 5 % lokālu permetrīna krēmu.
Pētījuma dati liecina, ka statīni var nodrošināt aizsargājošu iedarbību pieaugušajiem ar 2. tipa cukura diabētu neatkarīgi no tā, cik zems šķiet prognozētais sirds un asinsvadu slimību risks. Plašā pētījumā Apvienotajā Karalistē statīnu lietošana bija saistīta ar mazāku mirstību un retākiem nozīmīgiem kardiovaskulāriem notikumiem visos riska līmeņos. Ieguvumu novēroja arī pacientiem, kas klasificēti kā “zema riska” grupa, apstrīdot ilgstošus pieņēmumus par to, kam būtu jāsaņem profilaktiska terapija. Blakusparādības bija retas un pārsvarā vieglas.
Grūtniecības laikā bieži tiek rekomendēti dažādi kuņģa skābi nomācoši līdzekļi (H2 receptoru antagonisti un protonu sūkņu inhibitori), taču līdz šim nav pētīts, vai to lietošana prenatālā periodā var negatīvi ietekmēt bērnu un būt veicinātājfaktors neiropsihiatrisku slimību attīstībai.
Bērnu slimnīcas Metodiskās vadības centrs izstrādājis interaktīvu rīku, kas apkopo klīniskos algoritmus un pacientu ceļus gan uzmanības deficīta un hiperaktivitātes sindroma (UDHS), gan drudža vadībai bērniem, nodrošinot, ka bērnu veselības aprūpe Latvijā balstās uz vienotiem, mūsdienīgiem un zinātniski pamatotiem principiem.
Splenomegālija bieži ir nejauša atradne citu iemeslu veikta izmeklējuma laikā. Svarīgi zināt, pie kāda liesas izmēra vai tilpuma būtu jāizvērtē pacienta hematoloģiska vēža vai aknu slimību risks. Šobrīd iztrūkst skaidru rekomendāciju par taktiku pacientiem ar incidentu splenomegāliju.
No 2026. gada 8. janvāra Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas stacionāru “Tuberkulozes un plaušu slimību centrs” vadīs ilggadējais centra ārsts un Torakālās ķirurģijas un invazīvās pneimonoloģijas klīnikas vadītājs Ints Siliņš. Stacionāra līdzšinējā galvenā ārste un vadītāja bija Andra Cīrule savu profesionālo posmu šajā amatā noslēdza 2025. gada decembra beigās.
Pēdējo gadu pētījumi arvien skaidrāk parāda, ka svara regulācija un vielmaiņas veselība ir daudzdimensionāli procesi, kuros nozīme ir ne tikai kaloriju daudzumam, bet arī ēšanas paradumiem, uztura laikam, pārtikas izvēlei, medikamentiem un pat hronobioloģijai. Apkopojot vairākus 2024.–2025. gadā prezentētus un publicētus pētījumus, iezīmējas būtiskas atziņas, kas ir klīniski nozīmīgas ikdienas praksē.
Mēs pamatoti lepojamies ar modernām operāciju zālēm un miljonus vērtām tehnoloģijām, kas būtiski atbalsta mūsdienu ķirurģiju. Tās ir nepieciešamas, un bez tām medicīna šodien nav iedomājama. Tomēr jāatceras, ka robots vai lāzers pats par sevi pacientu neārstē – to vada ārsta rokas un prāts
