Satiksmes radītais troksnis un Parkinsona slimības risks
Pētījumā tika iekļauti dalībnieki no 40 gadu vecuma. Pētnieki izguva dalībnieku dzīvesvietas adreses no 1990. gada līdz pētījuma brīdim, aprēķinot 10 gadu laikā svērto satiksmes radīto trokšņa ekspozīciju dzīvesvietā (LDEN). Primārais iznākums bija incidenti PS gadījumi, kas identificēti pēc nacionālā pacientu reģistra datiem.
No 3 542 488 pētījumam derīgiem dalībniekiem, 438 911 tika izslēgti no tālākas datu analīzes (prevalents PS, nepilnīga adreses vēsture, citi nezināmi mainīgie), atstājot 3 103 577 dalībniekus (vidējais [SN] vecums pētījuma sākumā 50,9 [11,7] gadi, 51.2 % sievietes) izpētei. No šīm personām, PS attīstījās 20 587 pētījuma dalībniekiem. Visskaļākais satiksmes radītais troksis (LDEN-max) bija saistīts ar 1,03 (95 % TI 1,00-1,05) draudu attiecību (HR) uz starpkvartiļu pieaugumu par 11,5 dB, pielāgojot pēc indivīda un apdzīvojamās zonas sociodemogrāfiskajiem faktoriem, gaisa piesārņojuma un zaļās zonas esamības. Tika apreķināts, ka trokšņa apmēra starpība visklusākajā un visskaļākajā dzīvesvietā vismaz par 10 dB samazina Parkinsona slimības attīstības risku, ja maksimālais skaļums pārsniedzis 50dB. Asociācija bija noturīga, ņemot vērā tādus mainīgos kā indivīda dzimums, izglītības līmenis, ienākumu līmenis, mājsaimniecības apmērs, populācijas blīvums, smēķēšanas un fiziskās aktivitātes anamnēze.
Autori secina, ka ilgtermiņa ekspozīcija satiksmes radītam troksnim ir saistīta ar augstāku Parkinsona slimības risku. Klusas vides esamība šo risku var potenciāli mazināt.
Avots: Sørensen M, Poulsen AH, Raaschou-Nielsen O, et al. Road Traffic Noise, Noise Difference Between Residential Facades, and Risk of Parkinson Disease. JAMA Neurol. Published online July 20, 2026. doi:10.1001/jamaneurol.2026.2262