PORTĀLS ĀRSTIEM UN FARMACEITIEM
Šī vietne ir paredzēta veselības aprūpes speciālistiem

Kardiovaskulārās slimības. Uz svaru kausiem — pacienta līdzestība

S. Paudere–Logina
Kardiovaskulārās slimības. Uz svaru kausiem — pacienta līdzestība
FOTO: FREEPIK
Kardiovaskulārās slimības joprojām saglabājas kā vadošais saslimstības un mirstības iemesls Eiropā, turklāt vīriešiem šie riski ir izteikti augstāki. Ir skaidri dokumentēts, ka pacienta līdzestība parakstītajiem medikamentiem nozīmīgi uzlabo slimības kontroli, samazina komplikāciju riskus un veselības aprūpes resursu izmaksas. [1] Nelīdzestība ir vislabāk dokumentētais, bet vismazāk izprastais veselības uzvedības fenomens pacientu vidū. [3]

Kāpēc pacientu līdzestībai ir nozīme?

Statīnu terapija risku samazina jau primārajā profilaksē

Dāņu pētnieki skaidroja, vai pastāvīgi lietoti statīni kā primāra miokarda infarkta, insulta vai kardiovaskulāras mirstības profilakse visādi citādi veseliem 40—85 gadus veciem pacientiem ar dislipidēmiju ir lietderīga, kā arī analizēja zāļu lietošanas līdzestības ietekmi uz risku rādītājiem. Pētījumā piedalījās 151 791 dalībnieks. [2]

Aprēķināts, ka pacientiem ar zemu līdzestību statīnu terapijai (< 50 % zāļu lietojums) piecu gadu kardiovaskulāro slimību notikumu risks bija 4,77 % (95 % TI 4,18—5,36), vidējas līdzestības gadījumā (50—75 % zāļu lietojums) šis risks samazinājās uz 3,71 %, bet augstas līdzestības gadījumā (75—100 % zāļu lietojums) risks nokritās uz 3,01 %. Šie dati norāda, ka pat it kā vispārīgi veseliem pieaugušajiem ar (tikai) dislipidēmiju statīnu primāra profilakse var nozī­mīgi samazināt kardiovaskulāro noti­kumu risku jau piecu gadu periodā. [2]

Antihipertensīvā terapija — nesasniedzam kontroli

Nelīdzestība antihipertensīvajai terapijai ir viens no nozīmīgākajiem nekontrolēta asinsspiediena iemesliem. Apmē­ram 40—60 % hipertensijas pacientu neseko līdzi nozīmētajam medikamentu lietojumam. Izpētīts, ka slimības emocionāla pieņemšana korelē ar līdzestību terapijai, kas norāda uz nepieciešamību praksē ar pacientu vairāk laika veltīt sarunai un izglītojošajam darbam. [4]

Der atcerēties, ka augsts procentuāls skaits pacientu, kas definēti kā rezistenti antihipertensīvai terapijai, īstenībā ir pseidorezistenti, un būtiskākais iemesls ir nelīdzestība nozīmētajām zālēm. [5]

Nekontrolēta hipertensija nelīdzestības dēļ nenozīmē vien nekontrolētu asinsspiedienu, bet arī hipertensīvās krīzes progresijas risku, asinsvadu pretestības pieaugumu, kreisā kambara hipertrofijas, mikroalbuminūrijas attīstību, miokarda infarkta vai insulta risku, hroniskas sirds mazspējas, hroniskas nieru slimības attīstību, kognitīvā deficīta risku, kā arī samazinātu dzīves kvalitāti un darbaspēju zudumu. [5]

Kombinētās terapijas ieguvumi

Viena no nozīmīgākajām barjerām labai līdzestībai ir sarežģīta zāļu dozēšana ar vairākiem medikamentiem, īpaši, ja zāles jāuzņem vairākas reizes dienā. Toties mazāks medikamentu skaits, īpaši mazāks tablešu skaits, ir stingri saistīts ar labāku līdzestību un slimības kontroli. [5]

Kaut arī klīnicists var saskarties ar izaicinājumu hipertensijas pacientam ar dislipidēmiju apvienot vienā tabletē gan lipīdus samazinošu medikamentu, gan antihipertensīvo zāļvielu atšķirīgo klīnisko mērķu dēļ, mūsdienās šī problēma kļūst mazaktuāla, jo medikamentu kombinācijas vienā tabletē kļūst arvien dažādākas, dodot iespēju lielākām variācijām zāļu izrakstīšanai un lietošanai. [6]

Izpētīts, ka pacients, kas saņem zāļu terapiju vienas tabletes kombinācijā, daudz retāk pārtrauc lietot zāles salīdzinājumā ar tiem, kas tādas pašas ekvivalentas zāļu devas saņem atsevišķās tabletēs. [7]

Literatūra

  1. The State of Cardiovascular Health in the European Union (2025) Available at: www.oecd.org/en/publications/the-state-of-cardiovascular-health-in-the-european-union_ea7a15f4-en/full-report/the-burden-of-cardiovascular-disease_e28210c3.html
  2. Halili A, Eroglu TE, Torp-Pedersen C, Zareini B. Statin use for primary prevention of cardiovascular disease among apparently healthy adults. Eur J Prev Cardiol. Published online June 24, 2025. doi:10.1093/eurjpc/zwaf357
  3. Martell Claros, N. (2023). Importance of adherence in the management of hypertension. Hipertension y Riesgo Vascular, 40(1), 34–39.
  4. Jankowska-Polańska, B., Chudiak, A., Uchmanowicz, I., Dudek, K., & Mazur, G. (2017). Selected factors affecting adherence in the pharmacological treatment of arterial hypertension. Patient Preference and Adherence, 11, 363–371. doi.org/10.2147/PPA.S127407
  5. Burnier M, Egan BM. Adherence in Hypertension. Circ Res. 2019;124(7):1124-1140. doi:10.1161/CIRCRESAHA.118.313220
  6. Coca, Antonioa; Kreutz, Reinholdb,c; Manolis, Athanasios J.d; Mancia, Giuseppee,f. A practical approach to switch from a multiple pill therapeutic strategy to a polypill-based strategy for cardiovascular prevention in patients with hypertension. Journal of Hypertension 38(10):p 1890-1898, October 2020. | DOI: 10.1097/HJH.0000000000002464
  7. Parati G, Kjeldsen S, Coca A, Cushman WC, Wang J. Adherence to Single-Pill Versus Free-Equivalent Combination Therapy in Hypertension: A Systematic Review and Meta-Analysis. Hypertension. 2021;77(2):692-705. doi:10.1161/HYPERTENSIONAHA.120.15781