Ienākt
PORTĀLS ĀRSTIEM UN FARMACEITIEM
PORTĀLS ĀRSTIEM UN FARMACEITIEM
Šī vietne ir paredzēta veselības aprūpes speciālistiem
Ienākt Abonēt

Uz lielā ekrāna jau piektā ārstu producētā spēlfilma

D. Ričika
Uz lielā ekrāna jau piektā ārstu producētā spēlfilma
Novembra beigās kinoteātrī "Splendid Palace" ieintriģētu draugu, kolēģu un labvēļu lokā uz lielā ekrāna triumfēja "Vilkatis Group" jau piektā spēlfilma - "Krāsaini...". Filma ir par medicīnas studentēm, kuras inscenē kāzas. Andris Skride stāsta, ka filma tapusi pusgadu. Scenārija aizmetņi radās maijā, filmēšana sākās jūnijā. Filmējis profesionāls operators. Filmēšanas pārsvarā notika Rīgā! Arī Stradiņa slimnīcā!

Andris Skride veic slaveno gājienu pa sarkano paklāju Andris Skride veic slaveno gājienu pa sarkano paklāju
Andris Skride veic slaveno gājienu pa sarkano paklāju

"Viena no medicīnas studentēm izdomā inscenēt savas kāzas - lai īstajās kāzās viss būtu kārtībā! Tad nu viņas pelna naudu kāzām - kļūst par viltus kontrolierēm Latvijas Dzelzceļa vilcienos, diemžēl tā viņas tiek tikai pie pārdesmit latiem. Tad studentes dodas laupīt Jūgendstila muzeju (izmantoti daži motīvi no filmas "Kā nozagt miljonu"), kur nolaupa pulksteni, ko pārdod antikvariātā. Nauda kāzām rokā! Tālāk seko kāzu piedzīvojumi...," īsi sižetisko līniju atklāj kardiologs Andris Skride, viens no filmas režisoriem, producentiem, viņš filmā arī aktieris.  

Andris Skride,endokrinoloģe, interniste Lauma Zariņa, Valsts Prezidenta kancelejas preses sekretāra vietnieks Mārtiņš Drēģeris, farmakoloģe doc.Santa Purviņa, asinsvadu ķirurgs, prof.Dainis Krieviņš Andris Skride,endokrinoloģe, interniste Lauma Zariņa, Valsts Prezidenta kancelejas preses sekretāra vietnieks Mārtiņš Drēģeris, farmakoloģe doc.Santa Purviņa, asinsvadu ķirurgs, prof.Dainis Krieviņš
Andris Skride,endokrinoloģe, interniste Lauma Zariņa, Valsts Prezidenta kancelejas preses sekretāra vietnieks Mārtiņš Drēģeris, farmakoloģe doc.Santa Purviņa, asinsvadu ķirurgs, prof.Dainis Krieviņš

Galvenajās lomās redzami (iekavās norādīta viņu specialitāte dzīvē): Anete Šlēziņa (reanimatoloģe, anestezioloģe), Zane Šenberga (tiesu med. eksperte), Jānis Pudulis (kardiologs, aritmologs), Ieva Mieze, Guntars Lazdāns (stomatologs) un Andris Skride (kardiologs).

Izdevies piesaistīt arī jaunus aktierus. "Daži medicīnas studenti bija ļoti atsaucīgi!" saka A. Skride. Nelielā lomā filmējies ari prof. Dainis Krieviņš un kardioloģe Dace Freidenberga. Tāpat filmā redzamas arī Andra Skrides māsīcas, slavenās mūziķes Lauma un Linda Skrides (Baiba netika). "Viņas vienā no filmēšanas dienām bija Latvijā un ļoti gribēja filmēties - un es viņām speciāli sameklēju lomu," atklāj Andris Skride.

Svinīgo runu teic Andris Skride, Anete Šlēziņa, Zane Šenberga un montāžists un operators Andis Onzuls Svinīgo runu teic Andris Skride, Anete Šlēziņa, Zane Šenberga un montāžists un operators Andis Onzuls
Svinīgo runu teic Andris Skride, Anete Šlēziņa, Zane Šenberga un montāžists un operators Andis Onzuls

Filma "Krāsaini" ir "Vilkatis Group" piecu gadu jubilejas filma. Arī šogad filmas pirmizrāde bija skatāma uz lielā ekrāna, uz filmas pirmizrādi idejas režisori/ producenti ieradās ar limuzīnu, bija sarkanais paklājs un salūts! Viesi malkoja šampanieti un atklāšanas runu teica filmas trīs galvenie ģeneratori: Anete Šlēziņa, Zane Šenberga, Andris Skride un filmas tehniskais direktors Andis Onzuls

"Ļoti daudzi ārsti bija uz pirmizrādi, daudzi arī atbalsta mūsu biedrību "Vilkatis Group". Paldies viņiem!" tā Andris Skride.

Ieintriģētie skatītāji gaida nodziestam gaismu Ieintriģētie skatītāji gaida nodziestam gaismu
Ieintriģētie skatītāji gaida nodziestam gaismu

"Vilkatis Group" ir kolēģu un draugu grupa desmit gadu garumā - jau no pirmā kursa. Studiju laikā viņi bieži izspēlēja etīdes no populārām latviešu filmām. Reiz Stradiņa slimnīcas teritorijā nelielā pļaviņā starp nodarbībām baltos halātos izspēlējuši etīdi no Emīla nedarbiem, kur komandante iekrīt vilku bedrē. To pa gabalu redzējis viens profesors un prasījis citiem: kas tie, nav sajukuši? Citi studenti atbildējuši: tie ir tie trakie, viņiem tas ir normāli. Kopš tā laika viņiem arī pielipusi iesauka "vilkaši".

Afterparty var sākties!!! Afterparty var sākties!!!
Afterparty var sākties!!!

Lasiet interviju ar Andri Skridi par viņa aizraušanos ar kino šeit.

Foto: no A. Skrides arhīva

 

 

Saistītie raksti

AL Amiloidozes vienlapis ģimenes ārstam un hematologam

16. Reto slimību konferences laikā 19. aprīlī Dr. Valdis Ģībietis prezentēja AL Amiloidozes vienlapi ģimenes ārstam un hematologam. Materiāls vienā lapā apkopo informāciju par slimības simptomiem, tajā skaitā izceļ sarkano karogu simptomus, diagnostikas shēmu, iezīmē nepieciešamos izmeklējumus un ārstēšanas steidzamību.

E. Vaska

Jauns informācijas portāls Latvijas vēža pacientiem

Ceturtdien Universitātes Zinātņu mājā tika prezentēts jauns portāls vēža pacientiem – informācijas resurss vairāk nekā 86 tūkstošiem Latvijas vēža pacientu [1] un viņu tuviniekiem. To, atbildot uz informācijas sadrumstalotību publiskajā telpā, kopīgi radījuši vēža pacienti, mediķi un citi speciālisti. Portāls iecerēts kā ceļvedis gan tiem, kurus pašus skāris vēzis, gan arī viņu tuviniekiem.

Doctus

Teju katrs piektais Latvijas iedzīvotājs guļot krāc, bet problēmu nerisina

Krākšana biežāk sāk parādīties iedzīvotājiem pēc 35 gadu vecuma. Ja līdz 24 gadiem to novērojuši tikai 7 % iedzīvotāju un no 25 līdz 34 gadiem – 11 %, tad pēc 35 gadu vecuma krākšana guļot nomoka jau katru piekto iedzīvotāju (20 %). Tāpat tā ir izteiktāka cilvēkiem, kuri kopumā dzīvo neveselīgi (25 %). Šādus datus rāda Mana aptieka & Apotheka jaunākā Veselības indeksa pētījums, kas veikts sadarbībā ar SKDS.

Doctus

RSU pētnieki sāk plaša spektra pētījumu infekciju nozarē

Lai attīstītu gan jaunas pieejas antimikrobiālās rezistences mazināšanai, gan HIV izplatības ierobežošanu un izmaksu efektīvu sabiedrības vakcinācijas aptveres paplašināšanu, Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) pētnieki ir uzsākuši valstiski nozīmīgu pētniecības projektu Jaunas zināšanas un pieejas antimikrobiālās rezistences mazināšanai, HIV ierobežošanai un sabiedrības vakcinācijas aptveres paplašināšanai.

Doctus

Pirmo reizi Latvijā veikta minimāli invazīva laparoskopiska un torakoskopiska barības vada rezekcija pacientam ar diagnosticētu

Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīca ir vienīgā Latvijā, kur veic šāda veida operācijas, bet līdz šim tās realizētas vaļējā metodē vai daļēji laparoskopiski. Turpmāk Austrumu slimnīcā barības vada rezekcijas operācijas atsevišķām pacientu grupām būs daudz saudzīgākas, vienlaikus būtiski saīsinot atveseļošanās laiku pēc operācijas un uzturēšanās ilgumu slimnīcā.

Doctus
Lasītākais Doctus.lv

Apiksabāna vai rivaroksabāna kombinācija ar diltiazemu: nopietnas asiņošanas riski priekškambaru mirdzēšanas pacientiem

Diltiazems tiek bieži parakstīts kambaru frekvences kontrolei pacientiem ar priekškambaru mirdzēšanu (PM). Tajā pašā laikā zināms, ka medikaments nomāc apiksabāna un rivaroksabāna izvadīšanu, potenciāli radot pastiprinātas koagulācijas riskus pacientam. Lai salīdzinātu nopietnas asiņošanas riskus jauniem apiksabāna vai rivaroksabāna lietotājiem, kas saņem vai nu diltiazemu vai metoprololu PM terapijā, tika veikts retrospektīvs kohortas pētījums.

Doctus

Teju katrs piektais Latvijas iedzīvotājs guļot krāc, bet problēmu nerisina

Krākšana biežāk sāk parādīties iedzīvotājiem pēc 35 gadu vecuma. Ja līdz 24 gadiem to novērojuši tikai 7 % iedzīvotāju un no 25 līdz 34 gadiem – 11 %, tad pēc 35 gadu vecuma krākšana guļot nomoka jau katru piekto iedzīvotāju (20 %). Tāpat tā ir izteiktāka cilvēkiem, kuri kopumā dzīvo neveselīgi (25 %). Šādus datus rāda Mana aptieka & Apotheka jaunākā Veselības indeksa pētījums, kas veikts sadarbībā ar SKDS.

Doctus

AL Amiloidozes vienlapis ģimenes ārstam un hematologam

16. Reto slimību konferences laikā 19. aprīlī Dr. Valdis Ģībietis prezentēja AL Amiloidozes vienlapi ģimenes ārstam un hematologam. Materiāls vienā lapā apkopo informāciju par slimības simptomiem, tajā skaitā izceļ sarkano karogu simptomus, diagnostikas shēmu, iezīmē nepieciešamos izmeklējumus un ārstēšanas steidzamību.

E. Vaska

Migrēna bērniem. Klīniskā dažādība

Migrēna ir viens no biežākajiem primāru galvassāpju veidiem bērniem: 2—5 % pirmsskolas vecuma, līdz 10 % skolas vecuma bērnu, bet jaunietēm (20—30 %) ir epizodiska migrēna. Savukārt hroniskas migrēnas galvassāpes, ko raksturo migrēnas lēkmes biežāk nekā 15 dienas mēnesī, ir 0,2—12 % bērnu ar migrēnu. Jaunākiem bērniem migrēna vienlīdz bieži sastopama abiem dzimumiem, bet pusaudžu gados iezīmējas lielāka migrēnas sastopamība meitenēm, un tas turpinās arī pieaugušo vecumā.

E. Kalniņa

Asoc. prof. AGNESE OZOLIŅA, anestezioloģe reanimatoloģe: Dzīves vieglums

Visā, ko viņa dara, ir vieglums — liekas neticami, kā tik trauslā, sievišķīgā būtnē slēpjas tāda jauda. Asoc. prof. Agnese Ozoliņa vada RAKUS Anestezioloģijas klīniku, māca RSU medicīnas studentus, izglīto rezidentus un organizē konferences un izglītojošas meistarklases. Aizrautīgi stāsta par savu vīziju — uz pacientu vērstu no sāpēm brīvu perioperatīvu aprūpi. Nebaidās būt nedaudz provokatīva, sociālajos tīklos publicējot skaistus video — savas dejas pie pilona.

D. Ričika

Jauns informācijas portāls Latvijas vēža pacientiem

Ceturtdien Universitātes Zinātņu mājā tika prezentēts jauns portāls vēža pacientiem – informācijas resurss vairāk nekā 86 tūkstošiem Latvijas vēža pacientu [1] un viņu tuviniekiem. To, atbildot uz informācijas sadrumstalotību publiskajā telpā, kopīgi radījuši vēža pacienti, mediķi un citi speciālisti. Portāls iecerēts kā ceļvedis gan tiem, kurus pašus skāris vēzis, gan arī viņu tuviniekiem.

Doctus

Paliatīvās aprūpes ārsta ikdiena starp skumīgo un pozitīvo

Dr. Māris Skutelis ar ģimeni ir atgriezies dzimtajā Preiļu novadā, lai strādātu par paliatīvās aprūpes ārstu. Saruna notiek brīdī, kad dakteris ir bērna kopšanas atvaļinājumā, bet pirms tā viņš strādāja Preiļu slimnīcā un poliklīnikā, Rēzeknes reģionālajā slimnīcā, Daugavpils reģionālajā slimnīcā un Jēkabpils reģionālajā slimnīcā. Saruna ar jauno ārstu — par darbu paliatīvajā aprūpē un redzējumu, kā to veidot Latgalē.

E. Jonāne

Parkinsona slimība — pacientu aprūpes aktualitātes

Parkinsona slimība ir visbiežākā neirodeģeneratīvā kustību slimība pasaulē. [1] Tās skarto cilvēku skaits pasaulē pieaug tik strauji, ka tā tiek dēvēta par neinfekciozu pandēmiju. [2] Parkinsona slimības sastopamība pasaulē vidēji ir 1—2 cilvēki no 1000, rietumvalstīs vērojama lielāka Parkinsona slimības sastopamība nekā austrumos. [3; 4] No 1990. gada līdz 2015. gadam Parkinsona slimības sastopamība augusi vairāk nekā divas reizes, izteikta prognoze, ka 2040. gadā tā skars jau 12,9 miljonus pasaules iedzīvotāju. [2]

K. Podoļska, D. Ziemele, O. Minibajeva
Nozares
A
D
E
F
G
Ģ
H
I
K
Ķ
L
M
N
O
P
R
S
T
U