PORTĀLS ĀRSTIEM UN FARMACEITIEM
Šī vietne ir paredzēta veselības aprūpes speciālistiem

Vai tiešām ģimenes ārstiem nav tiesības streikot?

D. Ričika
Vai tiešām ģimenes ārstiem nav tiesības streikot?
Šodien, 5. jūlijā, Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas sasauktajā preses konferencē tika paustas bažas: pašlaik sākušās juridiskas diskusijas, vai ģimenes ārsti var piemērot Streika likumu. Gan premjers, gan Veselības ministrija šaubās, vai streiks ir likumīgs.

3. jūlijā sākās ģimenes ārstu streiks, bet tā vietā, lai pievērstu uzmanību streika prasībām un tās risinātu, sākušās juridiskas peripetijas – proti, gan veselības ministre, gan premjers, gan Darba inspekcija šaubās, vai ārsti drīkst piemērot streika kā protesta formu.

LĢĀA prezidente Sarmīte Veide, advokāte Solvita Olsena, ģimenes ārste Ilona Timčenko LĢĀA prezidente Sarmīte Veide, advokāte Solvita Olsena, ģimenes ārste Ilona Timčenko
LĢĀA prezidente Sarmīte Veide, advokāte Solvita Olsena, ģimenes ārste Ilona Timčenko

Sarmīte Veide, LĢĀA prezidente pastāstīja, ka streika komiteja rīt, 6. jūlijā, dosies pie premjera uz sarunām, jautās, vai viņš tiešām domā, ka ģimenes ārsti nedrīkst streikot. "Ja ministre, premjers, Valsts darba inspekcija šaubījās, vai streiks ir likumīgs, tad četru dienu laikā pēc streika pieteikuma iesniegšanas (20. jūnijs), viņi to varēja apstrīdēt tiesā. Tiesā mūsu streika pieteikums nav apstrīdēts, un pēc likuma – tikai tiesa var izlemt, vai streiks ir likumīgs. Tagad mēs turpināsim darboties atbilstīgi Streika likumam –proti, nedrīkstam mainīt savas prasības, drīkstam apspriest tikai izvirzītās prasības, nedrīkstam pievienot jaunas prasības, kā arī nedrīkstam pievienot politiskas prasības," tā S. Veide. Viņa atgādināja, ka ģimenes ārstu prasības ir ekonomiskas, saistītas ar darba atalgojumu un darba apstākļiem.

Solvita Olsena, LĢĀA advokāte norādīja: satraucoši, ka streikošanas laikā valstij ir jāgarantē streikotāju aizsardzība, bet pašlaik Valsts darba inspekcija, kurai būtu jāizstāv streikotāju likumiskās tiesības, ir atteikusies to darīt. Streikotājiem pašlaik netiek nodrošināta likumā noteiktā aizsardzība, gluži otrādi –notiek ārstu ietekmēšana ar neatļautiem līdzekļiem. S. Olsena: "Streika likums nosaka precīzu kārtību streikotāju aizsardzībai. Ja streiko, tad nedrīkst lauzt darba līgumu. Bet tiek draudēts, ka ārsta praksei netiks samaksāts nekāds valsts finansējums, ārstam no privātiem līdzekļiem būs jāmaksā par māsas darbu, par palīga darbu, par prakses uzturēšanu.Lai neradītu pacientiem situāciju ārkārtīgi nepatīkamu, streika komiteja izvēlējās salīdzinoši mīkstu streika variantu– izvēlējās sniegt minimālo pakalpojumu, proti, prakses ir atvērtas, strādā māsas, ārstu palīgi, pa tālruni konsultē pacientus. Bet ģimenes ārstiem ir pateikts, ka viņiem šis darbs būs jāapmaksā no saviem līdzekļiem."

Paturpinot juridiskās peripetijas, NVD viens no argumentiem – streiku neatzīst, jo nav iesniegts streikotāju saraksts. Uz to streikotāju komiteja norāda, ka NVD nav to institūciju vidū, kas tiesīga pieprasīt šo sarakstu. S. Olsena: "Mēs Veselības ministrijai esam teikuši: ja viņi mums šādu prasību iesniegs, tad mēs to izpildīsim. Taču mums jāgarantē, ka visiem sarakstā esošajiem ārstiem būs likumiska aizsardzība, ka saraksts netiks izmantots, lai vērstos pret šiem cilvēkiem. Bet pašlaik to nevaram garantēt."

 Foto: Diāna Ričika