Slimību profilakses un kontroles centrs ir apkopojis 3 gadu laikā pacientu sniegto viedokli par attieksmi, komunikāciju, pacientu iesaisti lēmuma pieņemšanā par savu veselības aprūpi, kā arī pacientu drošību Latvijas slimnīcās. Iegūtie rezultāti ir salīdzināmi ne tikai Latvijas slimnīcu starpā, bet arī starptautiski,
Aptuveni trešdaļa pacientu RAKUS Neatliekamās medicīnas un pacientu uzņemšanas klīnikā nonāk ar tādām slimībām vai nelielām traumām, ko iespējams ārstēt ģimenes ārstu uzraudzībā un ambulatoros apstākļos.
Pirms pieciem gadiem slimnīcas tika sadalītas piecos līmeņos ar obligātajiem profiliem, tagad reforma sola vienotas prasības un uzlabotus kvalitātes rādītājus.
Bērnu slimnīcas teritorijā top Bērnu un jauniešu psihiskās veselības centrs, kas durvis vērs 2023. gada beigās. Bērnu un jauniešu psihiskās veselības centra ēkas kopējā platība būs 4100 m2, tajā palīdzību stacionārā vienlaikus varēs saņemt vairāk pacientu nekā šobrīd telpās Bērnu slimnīcas novietnē “Gaiļezers”.
Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā (RAKUS), izmantojot Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma līdzekļus, paredz slimnīcas infrastruktūras izbūvi un attīstību gandrīz 100 miljonu eiro apmērā.
Lielākā daļa slimnīcu ir saņēmušas informāciju no Nacionālā veselības dienestapar finansējumu 2022. otrajam pusgadam, kas paredz būtisku finansējuma samazināšanu tieši pirms apkures sezonas sākšanās, norādījusi Latviajs Slimnīcu biedrība.
Jaunajās moduļu būvēs 1864 kv.m. platībā turpmāk varēs uzņemt Neatliekamā medicīnas centra (NMC) pacientus, tos pacientus, kuriem nepieciešama izolācija, kā arī nodrošināt operāciju procesu trīs jaunās operāciju zālēs.
Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Patoloģijas centrā strādāt sākusi pirmā mediķe no Ukrainas – Natālija Timoščuka (Nataliya Tymoshchuk).
Bērnu slimnīca sākusi sagatavošanās darbus Neatliekamās medicīniskās palīdzības un observācijas nodaļas (NMPON) un Ambulatorās veselības centra rekonstrukcijai.
Latvijas veselības aprūpes nozare solidarizējas ar Ukrainu un gatavo atbalstu. Pirmais sūtījums no valsts materiālajām rezervēm ar šļircēm, elastīgām saitēm, injekciju šķīdumiem, intravenozās ievades sistēmām, penicilīnu u.c. jau ir izsūtīts.
Rīgas 1. slimnīcas ķirurģi Sergejs Kļimčuks un Irīna Liepiņa, kopā ar ķirurgu, viesprofesoru Albertas Daukša no Kauņas klīnikas, pirmo reizi Latvijā veica divas endoskopiskas vairogdziedzera operācijas caur padusi.
Pēcdzemdību periods attiecas uz laiku pēc dzemdībām, kad grūtniecības laikā notikušās fizioloģiskās izmaiņas atgriežas stāvoklī pirms grūtniecības. Bez fizioloģiskām izmaiņām un veselības problēmām, kas var attīstīties pēcdzemdību periodā, veselības aprūpes sniedzējiem jānovērtē arī mātes psiholoģiskais stāvoklis un viņai nepieciešamā atbalsta apmērs. [1]
Žurnālisti ir bieži ciemiņi GRIGORIJA SEMJONOVA pārvaldītajā Daugavpils reģionālajā slimnīcā, lai runātu par lielas reģionālas slimnīcas kolektīva izaicinājumiem Covid–19 apstākļos. Viņam ir 32 gadi, milzīga atbildības izjūta, viņš deg par savu slimnīcu, par saviem darbiniekiem, viņa telefons reti klusē, arī mājās. Atzīst, ka vēlētos, kaut vairāk laika varētu atlicināt ģimenei.
Podagra ir labi zināma iekaisīga locītavu slimība, kurai raksturīgs patoloģisks urīnskābes metabolisms. Vēsturiski tā tika uzskatīta par karaļu slimību, jo tikai augstākās klases pārstāvji sociālā statusa dēļ varēja atļauties vīnu un gaļu. Šobrīd, 21. gadsimtā, tā tiek uzskatīta par globālu veselības problēmu vairāku metabolisku blakusslimību un augstā mirstības riska dēļ.
Sporādiska Kreicfelda-Jakoba slimība (sKFS) ir reta, strauji progresējoša un fatāla neirodeģeneratīva slimība. Slimību noteikt var tikai post mortem, un šobrīd ir pavisam nedaudz zināms par tās prodromo fāzi.
Viņam ir tikai 35 gadi. Viņš pieder onkoķirurgu Ratiani saimei un jau vada Daugavpils reģionālās slimnīcas Onkoķirurģijas nodaļu, kur piepilda sapni attīstīt pasaules līmeņa onkoķirurģiju. Ārpus operāciju zāles Dr. Iļjam Ratiani patīk baudīt mājas omulību ar ģimeni vai izmest kādu loku pa Latgali kopā ar dakteru baikeru klubiņu. Ļoti pacietīgs — savu gruzīna temperamentu parāda reti.
Lai pārrunātu situāciju un izgaismotu nozarei un pacientiem būtiskas pārmaiņas, publiskajā telpā norisinās dažādas nozares līderu un profesionāļu diskusijas, cenšoties izskaidrot Veselības ministrijas (VM) radīto reformu, kas cieši skar farmaceitus, aptiekas un zāļu apgādes uzņēmumus
Pasaules Veselības organizācijas apkopotie dati liecina, ka nepietiekama barojuma dēļ ik gadu mirst vidēji 2,7 miljoni jaundzimušo. Lai jaundzimušais spētu pieņemties svarā, attīstīties fiziski un psihoemocionāli, būtiski nodrošināt zīdaiņa augšanai atbilstošu barošanu.