Ienākt
PORTĀLS ĀRSTIEM UN FARMACEITIEM
PORTĀLS ĀRSTIEM UN FARMACEITIEM
Šī vietne ir paredzēta veselības aprūpes speciālistiem
Ienākt Abonēt

Puse no visiem pacientiem pieļauj kļūdas, lietojot medikamentus

Doctus
Puse no visiem sirds slimību pacientiem pieļauj vismaz vienu kļūdu nozīmēto medikamentu lietošanā pēc izrakstīšanas no stacionāra. Konsekventas kļūdas, piemēram, aizmiršana iedzert nozīmētos medikamentus vai nepareizas devas lietošana, var radīt nenozīmīgas blakusparādības, kā piemēram, aizcietējumus, bet var būt arī strauji asinsspiediena palielināšanās gadījumi. 2% no visām kļūdām var būt dzīvību apdraudošas.

Šis bija nejaušināts, kontrolēts pētījums, kura mērķis bija novērtēt medikamentu lietošanas kļūdu ietekmi uz veselību, pēc izrakstīšanas no slimnīcas. Pētījumā tika iekļauti pacienti, kuri tika hospitalizēti ar akūtu koronāru sindromu vai akūtu dekompensētu sirds mazspēju. Pētījuma primārais iznākums bija klīniski nozīmīgu medikamentu lietošanas kļūdu skaits uz vienu pacientu 30 dienu laikā pēc izrakstīšanas no slimnīcas. Sekundārais iznākums bija novēršamas un nenovēršamas blakusparādības, kā arī iespējamās blakusparādības.

No 851 pētījuma dalībnieka, 432 (50,8%) bija vismaz viena klīniski nozīmīga medikamentu lietošanas kļūda; 22,9% pieļautās kļūdas tika uzskatītas par nopietnām un 1,8% - par dzīvību apdraudošām. Ar medikamentu lietošanu saistītas blakusparādības tika novērotas 258 pacientiem (30,3%) un potenciālas blakusparādības 253 pacientiem (29,7%). Papildus pacientu izglītošana par medikamentu pareizu lietošanu statistiski ticami nesamazināja klīniski nozīmīgu kļūdu skaitu (nesamērota izredžu attiecība bija 0,92; 95% TI [0,77 – 1,10]) vai blakusparādības (OR=1,09; 95% TI [0,86 – 1,39]).  Pacientiem, kuri saņēma papildus paskaidrojumus tika novērotas mazāk iespējamās blakusparādības (OR=0,80; 95% TI [0,61 – 1,04]).

Pētījuma noslēgumā autori secināja, ka klīniski nozīmīgas kļūdas medikamentu lietošanā ir pusei pacientu pēc izrakstīšanas no slimnīcas un papildus pacientu izglītošana nesamazina šo kļūdu skaitu. 

Pirmavots: Kripalani S, Roumie CL, Dalal AK, et al. Effect of a Pharmacist Intervention on Clinically Important Medication Errors After Hospital Discharge: A Randomized Trial. Ann Intern Med. 3 July 2012;157(1):1-10.

 

Saistītie raksti

Vai tiešām psihiskās veselības simptomi pastiprinājušies Covid–19 pandēmijas laikā?

Bažas par Covid–19 pandēmijas ietekmi uz psihisko veselību dažādās populācijās ir aktuāls jautājums – medijos vairākkārt izteikti apgalvojumi, ka šobrīd pasaule piedzīvo Covid–19 psihiskās veselības pandēmiju vai “cunami”.  Līdz šim veiktie šķērsgriezuma pētījumi ziņojuši par psihiskās veselības pasliktināšanos dažādās pacientu grupās un vispārējā populācijā, taču iztrūkst salīdzinājums ar laiku pirms pandēmijas.  

Doctus

Saistība starp autismu bērnībā un kardiometaboliskām slimībām

Lai palīdzētu gūt ieskatu par iespējamu saistību starp autiskā spektra traucējumiem (ASD) un kardiometaboliskām slimībām, pētnieki veica sistemātisku pārskatu un meta-analīzi. Rezultāti liecināja, ka ASD bija saistīta ar lielāku cukura diabēta attīstības risku kopumā, tostarp gan 1., gan 2. tipa cukura diabētu.

Doctus
Lasītākais Doctus.lv

Diabēta pēda traumatologa skatījumā

Ar nedzīstošu diabēta pēdas čūlu saistīta amputācija ir viena no komplikācijām, no kurām pacients baidās visvairāk. Un šīs bailes ir ļoti pamatotas. Ar cukura diabētu saistīta pēdas čūla un sekojoša amputācija tiek asociēta ar piecu gadu mirstības rādītāju.

L. Raga–Kagaine

Magnija deficīts: kā tas ietekmē veselību?

Magnijs (Mg) ir ceturtais visbiežāk sastopamais minerāls cilvēka organismā pēc kalcija, nātrija un kālija, un tas ir otrs visizplatītākais intracelulārais katjons pēc kālija. Intracelulārie Mg krājumi lielā koncentrācijā ir atrodami mitohondrijos, kur šim elementam ir galvenā loma ATF ražošanā. Cilvēkam, kurš sver 70 kilogramus, rezervē ir vidēji 25 grami Mg, no kuriem 53% ir kaulos, 27% muskuļos, 19% mīkstajos audos un mazāk nekā 1% serumā. [1]

A. Kriviņa

JĀNIS SOKOLOVS, otorinolaringologs: Pragmatiķis, kuru saista sarežģītas lietas

Otorinolaringologs JĀNIS SOKOLOVS zina, kāda garoza ir maizei, strādājot valsts un arī privātajā medicīnā. Pieredzējušais speciālists ir Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Ausu, kakla, deguna klīnikas vadītājs, izveidojis privāto LOR klīniku (valdes loceklis), ir uzņēmuma Datamed līdzīpašnieks. Paralēli šiem pienākumiem pagūst arī skolot topošos ārstus un vadīt Latvijas Otolaringologu asociāciju.

M. Lapsa

Vai tiešām psihiskās veselības simptomi pastiprinājušies Covid–19 pandēmijas laikā?

Bažas par Covid–19 pandēmijas ietekmi uz psihisko veselību dažādās populācijās ir aktuāls jautājums – medijos vairākkārt izteikti apgalvojumi, ka šobrīd pasaule piedzīvo Covid–19 psihiskās veselības pandēmiju vai “cunami”.  Līdz šim veiktie šķērsgriezuma pētījumi ziņojuši par psihiskās veselības pasliktināšanos dažādās pacientu grupās un vispārējā populācijā, taču iztrūkst salīdzinājums ar laiku pirms pandēmijas.  

Doctus

Dienas un nakts bruksisms. Iemesli, teorijas un risinājumi

Bruksisms ir stāvoklis, kad novēro zobu rīvēšanu vai saspriegošanu, pārsvarā naktī miega laikā. Taču arī dienas laikā var būt sastopams bruksisms, kad cilvēks stipri sasprindzina žokļa muskulatūru un saspriež zobus, cilvēki to paši arī pamana. To mēdz saukt par dienas bruksismu, kas visbiežāk asociēts ar psihisku spriedzi.

N. Bērziņa

LĪGA MEŅĢELSONE: Kādas pārmaiņas gaidīt veselības nozarē?

Saruna ar veselības ministri LĪGU MEŅĢELSONI notiek dienā, kad 2023. gada valsts budžeta projekts ādas portfelī aizceļo uz Saeimu. Veselības nozares budžets šogad ir 1,6 miljardi eiro, prioritārajiem pasākumiem jeb papildus plānoti 85,8 miljoni eiro pretēji Sabiedrības veselības pamatnostādnēs ierakstītajiem 306 miljoniem eiro. Tādējādi finansējums, kas Covid laikā veselības nozarei bija 5 % no IKP, slīd atpakaļ uz 4 %. Ko nozarei gaidīt šādos apstākļos?

D. Ričika

Veloergometrija. Rezultātu interpretācija un taktika ģimenes ārsta praksē

Fiziskās slodzes tests ar EKG jeb veloergometrija joprojām ir Latvijā visplašāk lietotā un vieglāk pieejamākā izmeklēšanas metode gan sākotnējā koronārās sirds slimības (KSS) diagnostikā, gan arī tās smaguma pakāpes izvērtēšanā. Slodzes tests izmantojams arī pacientu tālākai apsekošanai, kad ir sākta KSS ārstēšana. Tas ir jutīgāks un specifiskāks nekā miera stāvokļa EKG, lai noteiktu miokarda išēmiju. [1]

I. Mintāle, B. Vītola
Nozares
A
D
E
F
G
Ģ
H
I
K
Ķ
L
N
O
P
R
S
T
U